Trauksmes cēlājs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Trauksmes cēlājs ir persona, kas atklāj jebkāda veida informāciju par darbībām, kas tiek uzskatītas par nelikumīgām, neētiskām vai nepareizām privātas vai publiskas organizācijas ietvaros.[1][2] Iespējamo pārkāpuma informāciju var klasificēt dažādos veidos: organizācijas noteikumu, likumu, regulu pārkāpumi, drauds sabiedrības vai nacionālajai drošībai, kā arī krāpniecība vai korupcija.[3] Personas, kas kļūst par trauksmes cēlājiem, informāciju par apsūdzībām var publiskot iekšēji vai ārēji. Iekšēji publiskojot informāciju, trauksmes cēlājs informāciju nodod tādiem cilvēkiem, kā savs tiešais vadītājs. Ārēji trauksmes cēlājs informāciju var nodot trešajai pusei ārpus iesaistītās organizācijas, tādai kā plašsaziņas līdzekļi, valdības, tiesībsargājošās iestādes vai iespējami iesaistītās organizācijas. Tomēr trauksmes cēlāji riskē saskarties ar spēcīgām represijām no tiem, ko viņi apsūdz pārkāpumos.

Šī iemesla dēļ daudzās valstīs pastāv likumi trauksmes cēlāju aizsardzībai. Pastāv arī trešās puses organizācijas, kas iespēju robežās piedāvā trauksmes cēlāju aizsardzību. Trauksmes cēlāji var saskarties ar tiesisku pretdarbību, kriminālapsūdzību, sociālo stigmu vai atbrīvošanu no amata vai darba.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Wim Vandekerckhove. Whistleblowing and Organizational Social Responsibility : A Global Assessment. Ashgate, 2006.
  2. American Heritage Dictionary
  3. Near, Janet P (Feb 1, 1985). "Organizational dissidence: The case of whistle-blowing". Journal of Business Ethics.