Triju ķeizaru savienība

Triju ķeizaru savienība (vācu: Dreikaiserabkommen, krievu: Союз трёх императоров) bija 1873. gadā Šēnbrunnas pilī noslēɡts neitralitātes un draudzības līgums starp Austroungārijas, Vācijas impērijas un Krievijas impērijas valdniekiem, ko ierosināja Vācijas kanclers Oto fon Bismarks.

Vēsture

1872. gadā Bismarks sāka rīkot tikšanos, kurā piedalītos Vilhelms I, Francis Jozefs I un Aleksandrs II. Vācijas mērķis bija novērst Austroungārijas un Francijas tuvināšanos un izvairīties no kara ar Krieviju. Austroungārijas mērķis bija nodrošināt savu ietekmi Balkānos. Krievija mērķis bija ieɡūt sabiedrotos cīņai pret Britu impērijas un Osmaņu impērijas ietekmi Centrālāzijas un Kaukāza reģionos. .

Triju ķeizaru savienības pirmais posms ilɡa no 1873. gada līdz Berlīnes kongresam 1878. gadā. Sakarā ar Krievijas ekspansiju Balkānos 1879. gadā Austrounɡārija noslēdza slepenu divsavienību ar Vāciju, kas 1882. gadā pārveidojās par Trejsavienību, kad tai pievienojās Itālija. Tomēr Bismarks joprojām centās turpināt sadarbību starp trim ķeizariem, un pēc Aleksandra III nākšanas pie varas 1882. gadā savienību pagarināja kā neitralitātes līgumu. 1887. gadā to vēlreiz pagarināja kā Pārapdrošināšanas līgumu.

Triju ķeizaru savienību pārtrauca pēc Vilhelma II nonākšanas pie varas 1890. gadā, kas veicināja Francijas un Krievijas savienību, kas vēlāk pārtapa Antantē.

Ārējās saites

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.