Triju Zvaigžņu ordenis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Triju zvaigžņu ordenis)
Jump to navigation Jump to search
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi
Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926).

Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Tie var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā. Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas laikā. Ar Triju Zvaigžņu ordeni var apbalvot arī ārvalstu vadītājus un ārvalstu valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus un citas ārvalstu amatpersonas.[1] Ordeņa devīze ir: "Per aspera ad astra" (latīņu: Caur ērkšķiem uz zvaigznēm).

Vēsture un izgatavošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Triju Zvaigžņu ordenis dibināts 1924. gada 24. martā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai, atjaunots pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ar 1994. gada 25. oktobra likumu "Par Triju Zvaigžņu ordeni". Likums noteica ordenim to pašu devīzi, tās pašas ordeņa šķiras un goda zīmju pakāpes.

Triju Zvaigžņu ordeņa metu autors ir latviešu mākslinieks Gustavs Šķilters. Triju Zvaigžņu ordeņus izgatavo juveliera un metālmākslinieka Jāņa Mikāna zeltkaļu darbnīcā "Kalvis". Ordeņu lentītes jeb muarē tiek pasūtītas no Dānijas firmas, kas lenti gatavoja 1920.gados, jaunās lentes tiek izgatavotas pēc tā paša laika analoga. No agrākajiem tagadējie ordeņi atšķiras ar to, ka tagad uz tiem ir atjaunošanas datums un tekstā nomainīts burtveidols, kā arī izmainīts ugunskrusta elementa dizains ķēdē. Ordeņus un goda zīmes pasūta Prezidenta kanceleja, bet visus izdevumus sedz valsts.

Šķiras un Goda zīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Triju Zvaigžņu ordenim nosacītas piecas šķiras:

  • I — lielkrusta komandieris
  • II — lielvirsnieks,
  • III — komandieris,
  • IV — virsnieks,
  • V — kavalieris.

Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmes:

  • I pakāpes — zelta,
  • II pakāpes — sudraba,
  • III pakāpes — bronzas.

Ordeņa šķiru apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ordenis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Triju Zvaigžņu ordenis ir baltas emaljas krusts zeltītā aplokojumā. Krusta aversa centrā atrodas zilas emaljas medaljons stilizētā zeltītā aplokojumā. Medaljona vidū trīs zvaigznes. Krusta reversa centrā ir zeltīts medaljons ar devīzi "Per aspera ad astra" aplokojumā un ierakstu medaljonā "Latvijas Republika - 1918.g. 18.novembris".

Pirmās šķiras ordenis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās šķiras ordenis — lielā zvaigzne — ir piecstūru zvaigzne sudrabā. Attālums no zvaigznes viduspunkta līdz stūrim — 44 mm. Zvaigznes viduspunktā zilas emaljas medaljons zeltītā aplokojumā. Medaljona vidū trīs zvaigznes. Aplokojumā uzraksts "Par Tēviju". Kā īpašu balvu lielkrusta komandierim var piešķirt ordeņa ķēdi.

Otrās šķiras ordenis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrās šķiras ordenis — mazā zvaigzne — ir tāda paša veida kā lielā zvaigzne, tikai attālums no zvaigznes viduspunkta līdz stūrim — 41 mm.

Ordeņa krusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ordeņa krusta diametrs ir 40 mm kavalieriem un virsniekiem, 49 mm — komandieriem.

Ordeņa ķēde un lenta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ordeņa ķēde sastāv no 10 zeltītiem posmiem. Ordeņa lente ir gaišzilā krāsā ar zeltītām svītrām, abpusīgi ielokota.

Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme ir apaļš vairogs 30 mm diametrā, kura aversā reljefi izcelts Triju Zvaigžņu ordeņa krusta attēls, bet reversā ir uzraksts "Par Tēviju" un zem tā liesmaina sirds. Vairogs aplokots ar ozola vainagu. 1. pakāpes zīme — zelta, 2. pakāpes — sudraba un 3. pakāpes — bronzas.

Triju Zvaigžņu ordeņa nēsāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ordeni nēsā tikai svētkos un svinīgos gadījumos pie attiecīga apģērba un ja to prasa pasākuma protokols. Pēc apbalvošanas ar augstākas šķiras ordeni zemākas šķiras ordeni vairs nenēsā.

  • Kavalieri nēsā ordeņa krustu 32 mm platā lentē, bez rozetes, krūšu kreisajā pusē.
  • Virsnieki nēsā ordeņa krustu 32 mm platā lentē, ar rozeti, krūšu kreisajā pusē.
  • Komandieri nēsā ordeņa krustu 52 mm platā lentē ap kaklu.
  • Lielvirsnieki nēsā ordeņa krustu tāpat kā komandieri un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē.
  • Lielkrusta komandieri nēsā pār labo plecu 110 mm platu lenti, kuras galu savienojumā piestiprināts 54 mm ordeņa krusts, vai ap kaklu ķēdi ar šo krustu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē.
  • Ordeņa goda zīmi nēsā virs trijstūra veidā salocītas ordeņa lentes krūšu kreisajā pusē.

Ikdienā atsevišķos gadījumos nēsā ordeņa miniatūrzīmes vai mazās nozīmes (svinīga pieņemšana, oficiāla tikšanās).

Apbalvotās personas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Triju Zvaigžņu ordeni piešķir par nopelniem Tēvijas labā, kas var izpausties valsts, pašvaldību, sabiedriskajā, kultūras un saimnieciskajā darbā. Ar ordeni var apbalvot arī obligātā dienesta karavīrus un citu valstu pilsoņus. Par nopelnu uzskatāma ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, kā arī atsevišķi izcili darbi Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas un veidošanas laikā.[2]

Līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā ar TZO bija apbalvotas 8822 personas, bet ar ordeņa Goda zīmēm — 7973 personas. I šķiras ordeni piešķir vienīgi Latvijas Valsts prezidentiem pēc ievēlēšanas amatā un ārvalstu vadītājiem viņu oficiālo vizīšu laikā.

2000. gada 3. maijā ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoja visus Latvijas Augstākās padomes deputātus, kas balsoja par deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Daļa no Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmējiem ir apvienojušies Triju Zvaigžņu ordeņa brālībā.[3]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valsts apbalvojumu likums, apstiprināts 2004. gada 24. martā
  2. Par Triju Zvaigžņu ordeni Likums pieņemts 1994. gada 25. oktobrī, zaudējis spēku 2004. gada 7. aprīlī
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 11. novembrī. Skatīts: 2006. gada 23. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]