Tristihopterīni
Tristihopterīni Tristichopterinae Cope, 1889 | |
---|---|
![]() Tristihopterīna Eusthenopteron foordi modelis. | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomata) |
Megaklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
Virsklase | Daivspurzivis (Sarcopterygii) |
Klase | Ripidistijas (Rhipidistia) |
Kārta | Osteolepjveidīgās (Osteolepiformes) |
Dzimta | Tristihopterīdi (Tristichopteridae) |
Apakšdzimta | Tristihopterīni (Tristichopterinae) |
Iedalījums | |
|
Tristihopterīni (Tristichopterinae) ir viena no osteolepjveidīgo kārtas (Osteolepiformes) apakšdzimtām. Apakšdzimta piedēvēta ASV paleontologam Edvardam Kopam, kurš 1889. gadā izdalīja Tristichopteridae dzimtu. Šīs apakšdzimtas aizvēsturiskie pārstāvji dzīvoja paleozoja ērā, augšdevonā un ir sastopami arī Latvijas devona nogulumos.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tristihopterīni bija vidēja lieluma zivis ar pagarinātām krūšu spuru daivām. Acīmredzot tie bija plēsēji, vajātāji. Galvaskausa forma un proporcijas, parietālā un postparietālā vairoga attiecība, pineālās atveres stāvoklis, orbītu izmēri un izvietojums variēja. Nazālā sērija ir gara, līdz 7 elementiem. Deguna kapsulas ir lielas, ar labi pārkaulotām sieniņām, pārdalītas ar plānu starpdeguna starpsienu (septum nasi). Iekšējā aizmugurējā deguna atvere ir atdalīta no endohoānas ar kaula tiltiņu. Hoānas izgriezums ir liels. Dermintermediālais izaugums ir vidēji attīstīts un nesniedzas līdz deguna kapsulas mediānai sienai. Olfaktorie kanāli ir gari. Lemeša kauli ir ar garu aizmugurējo un īsu priekšējo laterālo izaugumu. Mediānā izauguma var nebūt. Aukslēju bedre atrodas priekšdeguna nodalījumā. Tās izmēri, dziļums un dalījums variē. Apakšžokļa relatīvais garums, augstums un platums mainās ģinšu un sugu līmenī. Tāpat mainās infraorbitālo flangu esamība, priekšējo zobu izmēri (no sīkiem līdz ilkņiem) un mikrostruktūras raksturs (poliplokoīdais vai eistenodontais tips). Zvīņas ir ieapaļas, salīdzinoši plānas, ar īsu vidējo izaugumu iekšpusē. Zvīņu ornamentējumu veido tievi kaula ķīļi.[1]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- apakšdzimta: Tristichopterinae, Cope, 1889 †
- ģints: Eusthenodon, Jarvik, 1952 †
- ģints: Eusthenopteron, Whiteaves, 1881 †
- ģints: Jarvikina, Vorobyeva, 1977 †
- ģints: Spodichthys, Jarvik, 1985 †
- ģints: Tristichopterus, Egerton, 1861 †
(†) - izmirušu organismu grupa.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 323. lpp.