Triumvirāts

Vikipēdijas lapa

Triumvirāts (latīņu: triumviratus — 'trīs vīri') ir alianse starp trīs apmēram vienlīdz spēcīgiem politiskā vai militārā ziņā cilvēkiem. Parasti šo terminu lieto, lai apzīmētu režīmus, kuros varu dala vairākas līdzīgu spēku figūras. Triumvirāts parasti nepastāv ilgi. Senākos triumvirātus saista ar Ķīnas un Romas impēriju, bet arī šodien šīs termins tiek lietots, lai pasvītrotu valsts varas koncentrēšanos atsevišķu cilvēku rokās.

Romas impērijas triumvirāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laikā, kad Romas impērija piedzīvoja savu norietu, divreiz vara pārgāja no senāta pie trim cilvēkiem (starp kuriem vienmēr viens izrādījās vājāks par abiem pārējiem). Abos gadījums triumvirāta izjukšana beidzās ar pilsoņu karu.

  • 60. gadā p.m.ē. Jūlijs Cēzars, Gnejs Pompejs un Marks Licinijs Krass noslēdza privātu vienošanos, kuras rezultātā radās triumvirāts. 53.g. p.m.ē. Krass gāja bojā, karojot austrumos, bet iepriekšējā gadā nomira Pompeja sieva Jūlija, arī Cēzara meita. Tā izjuka pirmais Romas impērijas triumvirāts.
  • 43. gadā p.m.ē. Oktaviāns, Marks Antonijs un Lepids izveidoja otro trimvirātu, kas jau bija nostiprināts ar likumu. Tomēr 36. gadā p.m.ē. Lepids tika izdzīts no triumvirāta, bet 31. gadā p.m.ē. Marks Antonijs cieta sakāvi pret Oktaviāna spēkiem. Pēc tam viņš 30. gadā p.m.ē. izdarīja pašnāvību.