Tubuai

Šis raksts ir par salu. Par arhipelāgu skatīt rakstu Tubuai salas.

Tubuai
Tubuai Tupuaʻi
Tubuai salas karte
Tubuai Tubuai Tubuai
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	23°22′21″S 149°28′49″W
Arhipelāgs	Tubuai salas
Platība	45 km²
Lagūnas platība	85 km²
Garums	9,4 km
Platums	5,6 km
Krasta līnija	26,8 km
Augstākais kalns	Taitaa 422 m
Administrācija
Valsts	Francija
Aizjūras teritorija	Franču Polinēzija
Komūna	Tubuai
Lielākais ciems	Mataura
Demogrāfija
Iedzīvotāji	2185 (2022)
Blīvums	48,6/km²
Pamatiedzīvotāji	tubuajieši
Tubuai Vikikrātuvē

Tubuai (franču: Tubuai, taitiešu: Tupuaʻi) ir vulkāniska sala Tubuai salās Klusajā okeānā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, kur veido atsevišķu Tubuai komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta tubuajieši. Lielākā apdzīvotā vieta ir Tubuai salu administratīvās vienības un komūnas centrs Mataura ziemeļu krastā; citas apdzīvotās vietas ir Taahuaia ziemeļaustrumu krastā un Mahu dienvidu krastā.

Ģeogrāfija

Taitaas kalns

Tubuai atrodas Tubuai salu vidusdaļā, tuvākā cietzeme ir 185 km attālā Raivavae dienvidaustrumos. Sala ir sena vulkāna virsotne, ko ieskauj 46 km garš koraļļu rifs, kas iekļauj 85 km² lielu un līdz 25 m dziļu lagūnu ar vienu kuģojamu savienojumu ar okeānu; uz rifa 8 nelielu motu. Reljefs paugurains, augstākais kalns ir Taitaa (422 m vjl) salas austrumu daļā. Rietumu daļā purvaina zemiene.

Sala atrodas gandrīz tieši uz Dienvidu tropu loka, valda subtropu okeāna klimats, dominējot austrumu pasātiem. Vidējā gaisa temperatūra 23,4 °C, vidējais nokrišņu daudzums 1826 mm. Nereti cikloni ar vēja ātrumu līdz 160—220 km/h.

Vēsture

Džordža forta piemiņas zīme

Sala apdzīvota kopš 13. gadsimta pirmās puses. Jau senos laikos gar salas krastu izbūvēts ceļš, saglabājušies vairāki marae, māju platformas un kapsētas.

Pirmais no eiropiešiem salu 1777. gadā atklāja britu jūrasbraucējs Džeimss Kuks, bet krastā neizkāpa. Nākamie rietumnieki salā piestāja Bounty dumpinieki, kas nomaļo Tubuai bija izvēlējušies par slēpņa vietu, bet pēc konflikta ar iezemiešiem, kad vairāki no tiem tika nogalināti, bija spiesti salu pamest. Pēc reisa uz Taiti, kur dumpinieki sagūstīja vairākas sievietes un ieguva mājlopus, tie atgriezās salā un tās ziemeļaustrumu krastā uzcēla Džordža fortu (Fort George), kas mūsdienās ir atjaunots un ir vēstures piemineklis. Salinieki joprojām bija naidīgi noskaņoti pret dumpiniekiem un neļāva tiem apņemt vietējās sievas un netirgojās ar pārtiku. Sekoja vairākas bruņotas sadursmes un tikai divus mēnešus pēc pirmās ierašanās salā dumpiineki bija spiesti to pamest, lai dotos uz Pitkērnu.

Eiropieši salā ievazāja infekcijas slimības, pret kurām iezemiešiem nebija imunitātes. 1789. gadā viens no dumpiniekiem Džeimss Morisons savās piezīmēs novērtēja, ka salā ir ap 3000 iedzīvotāju, bet kad 1820. gados šeit ieradās kristiešu misionāri, bija palicis tikai ap 300 iedzīvotāju.

No 1819. gada līdz tam neatkarīgā Tubuai nonāca Taiti karaļa Pomares II valdījumā, bet no 1842. gada — Francijas protektorātā. 1880. gadā kopā ar Taiti Tubuai kļuva par Francijas koloniju.

Saimniecība

Galvenā saimniecības nozare ir lauksaimniecība — audzē galvenokārt kartupeļus un burkānus eksportam, kā arī vietējos produktus, piemēram, taro, saldos kartupeļus, kokosriekstus un manioku. Zvejniecība attīstīta tikai vietējam patēriņam. Attīstās tūrisms.

Salas ziemeļrietumos darbojas Tubuai lidosta ar 1500 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Taiti un citām Franču Polinēzijas salām un gadā apkalpo ap 20 tūkstošiem pasažieru.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tubuai.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)