Tumšā pīle

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tumšā pīle
Melanitta fusca (Linnaeus, 1758)
Tēviņš
Tēviņš
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZosveidīgie (Anseriformes)
DzimtaPīļu dzimta (Anatidae)
ApakšdzimtaGauru apakšdzimta (Merginae)
ĢintsJūras pīles (Melanitta)
SugaTumšā pīle (Melanitta fusca)
Tumšā pīle Vikikrātuvē

Tumšā pīle jeb velna pīle[1] (Melanitta fusca) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīle, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae). Sastopama Eiropā un Āzijā.[2] Agrākās tumšās pīles pasugas M.f.deglandi un M.f.stejnegeri tagad apvienotas un izdalītas atsevišķā sugā — Deglāna pīle (Melanitta deglandi).[3] Sugas zinātniskais nosaukums atvasināts no sengrieķu un latīņu valodas, tas latviski nozīmē "melnā" (melas), "pīle" (netta), "tumši brūna" (fuscus).[4]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tumšā pīle pie Zviedrijas krastiem

Tumšā pīle ligzdo Eiropas (Skandināvijā, Somijā, Igaunijā, Krievijā) un Āzijas ziemeļos, austrumu virzienā sasniedzot Jeņisejas upi Sibīrijā.[2][3] Nelielas, izolētas populācijas mājo Turcijā, Armēnijā, Gruzijā un Turkmenistānā.[2]

Ziemo galvenokārt Baltijas jūrā un jūrās gar Lielbritānijas, Īrijas un Francijas piekrastēm, nelielai populācijas daļai sasniedzot Spānijas ziemeļus. Turcijas un Kaukāza populācijas ziemo Melnajā un Kaspijas jūrā. Piemērotos piekrastes ūdeņos ziemošanas vietās izveidojas milzīgi bari.[2]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā tumšā pīle ir parasta caurceļotāja un ziemotāja jūrā. Pavasarī migrē agrāk un migrācijā rietumu piekrastē novērojama biežāk, nekā melnā pīle. Ja Rīgas jūras līcis neaizsalst, tad vairāki tūkstoši ziemo arī gar līča rietumu piekrasti, mazāk austrumu pusē.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tēviņam ir dzeltens knābis ar melnu nāsu pauguru
Mātīte ir tumši brūna ar gaišākiem laukumiem uz sejas

Tumšā pīle ir lielākā no visām jūras pīlēm.[5] Tās ķermeņa garums ir 51—58 cm, spārnu plētums 79—99 cm, svars tēviņam 1173—2104 g, mātītei 1140—1895 g.[5][6] Sugai raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņš ir melns ar nelielu baltu gredzenu ap aci, kura arī ir balta, un baltām spārnu sekundārajām lidspalvām. Knābis ir dzeltens ar melnu nāsu pauguru. Mātīte ir tumši brūna ar gaišiem laukumiem uz vaigiem un pie knābja pamatnes, kā arī tās spārnu sekundārās lidspalvas ir baltas, knābis tumši pelēks, acis brūnas. Jaunie putni izskatās līdzīgi mātītei.[5]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tumšā pīle ir gājputns un katru pavasari un rudeni veic tālu migrācijas celu no ligzdošanas vietām uz ziemošanas un atpakaļ. Tā ligzdo saldūdens ezeru, upju un purvāju slīkšņu krastos mežu ainavā, bet ziemo seklajās piekrastes jūrās. Migrācijas laikā var novērot arī iekšzemes saldūdens ezeros un lielās ūdenskrātuvēs.[2] Ārpus vairošanās sezonas tumšās pīles ir ļoti sabiedriskas un uzturas lielos baros.[5] Tumšā pīle ir spēcīga lidotāja, bet pirms pacelšanās spārnos tai ir jāieskrienas pa ūdens virsmu.[5]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tumšā pīle ziemas periodā galvenokārt barojas ar vēžveidīgajiem un moluskiem, arī ar adatādaiņiem, tārpiem, zivtiņām. Vasaras periodā galvenā barība ir kukaiņi un to kāpuri, bet tiek uzlasīti arī citi bezmugurkaulnieki un nelielos daudzumos izmantoti augi. Barojas, ienirstot zem ūdens (līdz 30—40 m dziļumam) un barību uzlasot no gultnes, turpat zem ūdens barību norijot.[2][5]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tumšā pīle pirmo reizi ligzdo, sasniedzot 2—3 gadu vecumu. Pāri izveidojas pavasara migrācijas laikā.[5] Ligzdo pa atsevišķiem pāriem vai vaļīgās kolonijās, retos gadījumos kaiju vai zīriņu kolonijās.[2] Mātīte seklā iedobē uz zemes izveido ligzdu, iedobi izklājot ar sausu zāli, sunām un dūnām, kuras izplūc no sava apspalvojuma. Dējumā ir 8—10 olas. Perē un par mazuļiem rūpējas tikai mātīte. Inkubācijas periods ilgst 25—30 dienas. Līdzko mātīte sāk perēt, tēviņš to atstāj. Drīz pēc izšķilšanās mazuļi pamet ligzdu un seko savai mātei. Tie spēj peldēt un paši baroties. Māte pirmās 3 nedēļas ļoti rūpējas par mazuļiem, tos sildot zem spārniem aukstajās arktiskajās naktīs. Drīz pēc tam mātīte jaunos putnus atstāj. Jaunie putni sāk lidot 63—77 dienu vecumā.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Putni Dabā
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 IUCN: Melanitta fusca
  3. 3,0 3,1 3,2 «Ornitofaunistika: Tumšā pīle Melanitta fusca». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 9. maijā.
  4. Jobling, James A (2010). The Helm Dictionary of Scientific Bird Names. London: Christopher Helm. pp. 167, 246. ISBN 978-1-4081-2501-4.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 Avibirds: Velvet Scoter
  6. Alive: Velvet Scoter (Melanitta fusca)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]