Turģeļu republika
| Turģeļu republika | |
|---|---|
| Pašaizsardzības zona / Militāra administrācija | |
| Rzeczpospolita Turgielska | |
 Armia Krajowa kaujinieki 1944. gadā | |
| Valsts | Lietuva/Trešais Reihs |
| Dibināta | 1943. gada rudens |
| Likvidēta | 1944. gada jūlijs |
| Centrs | Turģeļi |
Turģeļu republika (poļu: Rzeczpospolita Turgielska) bija pašpasludināta militāri administratīva teritorija mūsdienu Šalčininku rajona pašvaldības teritorijā ar centru Turģeļos, ko 1944. gada vasarā izveidoja un kontrolēja poļu pretošanās kustības organizācija Armia Krajowa. Tā pastāvēja dažus mēnešus nacistiskās Vācijas okupācijas norieta posmā, pirms reģionu ieņēma Sarkanā armija.
Vēsturiskais konteksts
[labot | labot pirmkodu]1943. gada rudenī, tuvojoties frontes līnijai, vācu administrācijas kontrole pār attālākiem Lietuvas austrumu rajoniem pavājinājās. Šo "varas vakuumu" izmantoja poļu partizānu vienības, kas darbojās Viļņas reģionā. Turģeļi kļuva par bāzi vairākām Armia Krajowa brigādēm, kuras šeit jutās pietiekami spēcīgas, lai atklāti pārņemtu pārvaldi.
Republikas izveide un darbība
[labot | labot pirmkodu]Pēc tam, kad poļu partizāni padzina vācu policijas vienības un vietējos kolaboracionistus, Turģeļos tika pasludināta poļu civilā pārvalde. Miestā un tā apkārtnē bāzējās ap 2000—3000 labi bruņotu Armia Krajowa cīnītāju. Viņi izveidoja nocietinājumus un kontrolposteņus. Tika iecelts mērs, darbojās poļu tiesa un policija (kārtības dienests). Virs pašvaldības ēkas tika pacelts Polijas karogs.
Atšķirībā no apkārtējām teritorijām, kur plosījās karš un rekvizīcijas, Turģeļos uz neilgu laiku valdīja relatīvs miers. Darbojās skolas, baznīcā notika svinīgi dievkalpojumi, un tika organizēti kultūras pasākumi partizāniem un vietējiem iedzīvotājiem. Tika izveidota sistēma, kurā zemnieki brīvprātīgi (vai saskaņā ar vienošanos) apgādāja partizānus ar pārtiku, pretī saņemot aizsardzību pret vācu soda ekspedīcijām un padomju partizānu laupīšanām.
1944. gada maijā pēc vācu pavēles Povila Plehaviča vadītajai Vietējai vienībai (Litauische Sonderverbände) tika uzdots ieņemt Turgeļus, bet 15. maija kaujā lietuvieši cieta smagu sakāvi un atkāpās.[1]
Likvidācija
[labot | labot pirmkodu]Turģeļu republikas gals bija cieši saistīts ar operāciju Ostra Brama (Viļņas ieņemšanu). 1944. gada jūlija sākumā Armia Krajowa vienības pameta Turģeļus, lai dotos palīgā Sarkanajai armijai cīņā pret vāciešiem Viļņā.[2]
Pēc tam, kad Viļņa tika ieņemta, padomju drošības iestādes (NKVD) sāka masveida Armia Krajowa biedru atbruņošanu un arestus. Turģeļi nonāca padomju okupācijā, un jebkādas pašpārvaldes izpausmes tika likvidētas. Daudzi "republikas" aizstāvji tika deportēti uz Sibīriju vai ieslodzīti nometnēs.[3]
Nozīme
[labot | labot pirmkodu]Vēsturē Turģeļu republika palikusi kā simbols poļu nacionālajām ilgām pēc neatkarības un spējai organizēt efektīvu pašpārvaldi pat vissmagākajos kara apstākļos. Vietējai kopienai tas bija īss brīvības mirklis starp divām brutālām okupācijām.
Mūsdienu Turģeļos par šiem notikumiem atgādina piemiņas plāksnes un vietējo iedzīvotāju stāsti, kas tiek nodoti no paaudzes paaudzē.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Poļu kultūras mantojums Viļņas novadā (poliski)