Pāriet uz saturu

Tureia

Vikipēdijas lapa
Tureia
Tureia
Tureia
Tureias NASA satelītattēls
Tureia (Franču Polinēzija)
Tureia
Tureia
Tureia (Klusais okeāns)
Tureia
Tureia
Ģeogrāfija
Izvietojums Klusais okeāns
Koordinātas 20°46′16″S 138°33′53″W / 20.77111°S 138.56472°W / -20.77111; -138.56472Koordinātas: 20°46′16″S 138°33′53″W / 20.77111°S 138.56472°W / -20.77111; -138.56472
Arhipelāgs Tuamotu salas
Platība 8 km²
Lagūnas platība 47 km²
Garums 15 km
Platums 8 km
Krasta līnija 90 km
Administrācija
Valsts Karogs: Francija Francija
Aizjūras teritorija Karogs: Franču Polinēzija Franču Polinēzija
Komūna Tureia
Lielākais ciems Hakamaru
Demogrāfija
Iedzīvotāji 336 (2017[1])
Blīvums 42/km²
Pamatiedzīvotāji tuamotieši
Tureia Vikikrātuvē

Tureia (franču: Tureia) ir koraļļu atols Tuamotu salās Klusajā okeānā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, kopā ar neapdzīvotajiem Tematani, Vanavanas atoliem veido Tureias komūnu. Moruroas un Fanataufas atoli, kas tradicionāli tiek pieskaitīti Tureias komūnai, kopš 1964. gada ir Francijas īpašums un atrodas tiešā valdības pārvaldē. Atola pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta tuamotieši.

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]
Atola ziemeļu mala

Tureia atrodas Tuamotu salu dienvidaustrumu daļā, tuvākā sala ir 58 km attālā Vanavana rietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 170 km attālā Nukutavake ziemeļos. Tureia atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 3540 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 39,3 līdz 39,9 miljoniem gadu; kalna virsotne atrodas 135 m z.j.l.[2] Atolam neregulāra romba forma, tā garums ir 14 km, lielākais platums — 8 km, bet rifa perimetrs — 90 km. Atola rifs iekļauj 47 km² lielu lagūnu, kurai nav kuģojamu savienojošo šaurumu ar okeānu. Atola rifu pusmēness formā iekļauj 25 km garo Tekarunas motu, kuras ziemeļu galā atrodas vienīgā apdzīvotā vieta Hakamaru un Tureias lidlauks.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Pirmie no eiropiešiem atolu 1791. gadā apmeklēja britu Bounty dumpinieku meklēšanas ekspedīcija flotes virsnieka Edvarda Edvardsa vadībā, kas to nodēvēja par Kerisfortu (Carysfort) par godu britu diplomātam, 1. Kerisfortas baronam Džonam Probijam. 19. gadsimtā Tureia kļuva par Francijas teritoriju; šeit dzīvoja aptuveni 110 iedzīvotāji. 19. gadsimta beigās atols tika evaņģelizēts.

No 1966. līdz 1996. gadam Tureiā atradās Klusā okeāna eksperimentu centra (Centre d'expérimentation du Pacifique) novērošanas stacija, kā arī meteoroloģiskā stacija. To uzdevums bija Francijas kodolizmēģinājumu novērošana 100 km uz dienvidiem esošajos Moruroas un Fanataufas atolos.

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Galvenā saimniecības nozare atolā ir kokospalmu audzēšana un kopras ieguve. Tiek attīstīts tūrisms — atola ziemeļos pie Hakamaru kopš 1985. gada atrodas Tureias lidosta ar 900 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Papeeti un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 2,5 tūkstošiem pasažieru.[3]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]