Turpinājuma karš
Turpinājuma karš | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Otrā pasaules kara Austrumu frontes | |||||||||
Somu karavīri VT nocietinājumu līnijā padomju Viborgas-Petrozavodskas ofensīvas laikā 1944. gada jūnijā | |||||||||
| |||||||||
Karotāji | |||||||||
Somija Trešais reihs Flotes atbalsts: Fašistiskā Itālija |
PSRS Gaisa atbalsts: Lielbritānija | ||||||||
Komandieri un līderi | |||||||||
Spēks | |||||||||
450 000–700 000 Somi[1] 67 000–214 000 Vācieši[2] 2000 Igauņu brīvprātīgie 1000 Zviedru brīvprātīgie 99 Itāļu flotes personāls 550 lidmašīnas |
450 000–650 000 padomju karavīri 1506 tanki 1382 lidmašīnas[6] | ||||||||
Zaudējumi | |||||||||
|
|
Turpinājuma karš (somu: jatkosota, zviedru: fortsättningskriget) bija Ziemas kara turpinājums Otrā pasaules kara laikā, kurā Somijai līdz 1941. gada septembrim izdevās atgūt Padomju Savienībai zaudētās teritorijas un iekarot lielāko daļu no Karēlijas austrumu daļas, kuru tā atkal zaudēja 1944. gadā.
Norise
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Neilgi pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941. gada 25. jūnija rītā 460 PSRS bumbvedēji un iznīcinātāji šķērsoja Somijas robežu un bombardēja tās pilsētas. Parikalas tuvumā Somijā iebruka Sarkanās armijas sauszemes karaspēka vienības. PSRS oficiāli apgalvoja, ka uzlidojumi esot bijuši preventīvi paredzēti pret vācu tehniku somu lidlaukos, taču neviens lidlauks netika bombardēts. Somijas parlaments paziņoja, ka Somija ir spiesta sākt aizsardzības karu.
Pēc Turpinājuma kara beigām 1944. gadā Somija bija spiesta vēlreiz atdot PSRS Karēlijas austrumu daļu un maksāt kontribūcijas.[14]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Kinnunen, Kivimäki, 173. lpp.
- ↑ Ziemke, 2002, 9, 391–393. lpp.
- ↑ Jokipii, 1999, 301. lpp.
- ↑ Kirchubel, 2013, 151. lpp.
- ↑ Kovalevsky, N. F. (2009). "Боевой состав Красной Армии и Военно-морского флота СССР на 22 июня 1941 года". Veidne:Ill [Military Historical Journal (VIZH)] (6): 3—8.
- ↑ Number found by adding number of 700 aircraft present in the eight aviation divisions in the Soviet Air Forces in the Northern Front[3] and the 682 aircraft in the Red Banner Baltic Fleet.[4][5]
- ↑ 7,0 7,1 Kinnunen, Kivimäki, 172. lpp.
- ↑ 8,0 8,1 Nenye, Munter, 320. lpp.
- ↑ Timo Malmi. «Jatkosodan suomalaiset sotavangit». In Jari Leskinen, Antti Juutilainen. Jatkosodan pikkujättiläinen (somu) (1st izd.). Werner Söderström Osakeyhtiö, 2005. 1022–1032. lpp. ISBN 9510286907.
- ↑ «History of the Finnish Air Force». Ilmavoimat. Skatīts: 2023. gada 23. jūlijs.
The Air Force lost 182 aircraft destroyed in action or otherwise damaged beyond repair
- ↑ Leskinen, Juutilainen, 1036. lpp.
- ↑ Jowett, Snodgrass, 14. lpp.
- ↑ Nikunen, Talvitie, 349. lpp.
- ↑ timenote.info
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|