Tuvā lauka sakari

Vikipēdijas lapa
Mobilais tālrunis ar tuvā lauka sakariem nolasa informāciju no viedplakāta

Tuvā lauka sakari (angļu: Near field communication (NFC)) ir protokolu kopums, kas ar radiosakaru starpniecību tuvā attālumā (līdz 10 cm) ļauj sūtīt datus starp mobilajām ierīcēm.

Šo tehnoloģiju izmanto, lai starp mobilajām ierīcēm pārsūtītu kontaktus un citu saturu, atslēgtu durvis, veiktu mobilos maksājumus un daudzas citas darbības.[1][2]

Tuvā lauka sakari ir bezkontakta karšu standartu paplašinājums, vienā ierīcē apvienojot kartes un lasītāja tehnoloģijas. Katra tuvā lauka sakaru ierīce var darboties trīs režīmos:

  • Tuvā lauka sakaru kartes emulācija — ierīci var izmantot kā viedkarti
  • Tuvā lauka sakaru lasītājs/rakstītājs — ļauj lasīt informāciju no NFC tagiem (uzlīmēs vai plakātos iestrādātas lētas maza apjoma atmiņas mikroshēmas)
  • Tuvā lauka sakaru vienādranga (P2P) režīms — ļauj tuvā lauka sakaru ierīcēm sazināties vienai ar otru, lai pārsūtītu nepieciešamo informāciju.

Tuvā lauka sakaru tehnoloģijas izmanto standartus, kuros izmantota radiofrekvences identifikācija: ISO/IEC 14443, FeliCa, ISO/IEC 1809 u.c.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]