Tveri
- Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Tvera.
| Tveri | ||
|---|---|---|
| miests | ||
| Tverai | ||
|
Tveru centrālais laukums | ||
| ||
| Koordinātas: 55°43′59″N 22°08′53″E / 55.73306°N 22.14806°EKoordinātas: 55°43′59″N 22°08′53″E / 55.73306°N 22.14806°E | ||
| Valsts |
| |
| Apriņķis | Telšu apriņķis | |
| Pašvaldība | Rietavas pašvaldība | |
| Seņūnija | Tveru seņūnija | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 5,39 km2 | |
| Augstums | 135 m | |
| Iedzīvotāji (2021) | ||
| • kopā | 490 | |
| • blīvums | 90,9/km² | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
|
| ||
Tveri (lietuviešu: Tverai) ir miests Lietuvā, Telšu apriņķa Rietavas pašvaldībā, seņūnijas centrs. Atrodas Žemaitijas augstienē, pie Aitras upes, 17 kilometrus uz austrumiem no Rietavas.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Tveri ir viena no senākajām Žemaitijas apmetnēm. Vēstures avotos (Ipatija hronikā) tie pirmo reizi minēti 1251. gadā saistībā ar žemaišu kunigaiša Vikinta cīņām pret dižkunigaiti Mindaugu. Domājams, ka tieši šeit atradās Vikinta pils (Tviriment).
16. gadsimtā Tveri kļuva par nozīmīgu Lietuvas dižkunigaišu muižas un pagasta centru. 1643. gadā miestam tika piešķirtas tirdzniecības tiesības. 19. gadsimta beigās miests bija pazīstams kā aktīvs lietuviešu nacionālās atmodas un aizliegtās preses izplatīšanas punkts.
Padomju periodā Tveri bija kolhoza centrālais ciemats. Saimniecība specializējās lopkopībā un graudkopībā. Šajā laikā tika mērķtiecīgi saglabāts miesta vēsturiskais taisnstūrveida laukums un radiālais ielu tīkls. 2008. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis.
Arhitektūra un apskates objekti
[labot | labot pirmkodu]- Tveru Vissvētākās Jaunavas Marijas Apmeklēšanas baznīca: pašreizējā koka baznīca celta 1897. gadā un tiek uzskatīta par lielāko koka baznīcu Lietuvā. Tā ir iespaidīga neogotikas stila celtne ar diviem torņiem un bagātīgu koka griezumu apdari.
- Vēsturiskais miesta plānojums: Tveri ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Miestam raksturīgs 16. gadsimta Valaku reformas laikā izveidotais taisnstūrveida laukums, kurā satek astoņi ceļi.
- Lopaiču pilskalns: atrodas dažus kilometrus no miesta. Tas ir viens no iespaidīgākajiem Žemaitijas pilskalniem, pie kura atrodas arī sena kulta vieta, avots un unikāls akmeņu krāvums ("Žemaitijas observatorija").
- Piemineklis žemaišu kunigaitim Vikintam: uzstādīts miesta centrā, godinot tā vēsturisko nozīmi valstiskuma veidošanās posmā.
Sabiedrība
[labot | labot pirmkodu]Miestā darbojas Tveru ģimnāzija, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Tveri ir nozīmīgs Žemaitijas kultūras un tūrisma centrs, piesaistot apmeklētājus ar savu sakrālo mantojumu un Lopaiču dabas kompleksu. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu. Ik gadu šeit norisinās tradicionālie katoļu atlaidu svētki, kas pulcē ticīgos no visa reģiona.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tveri.
- Pluņģes rajona pašvaldības vietne