Pāriet uz saturu

Uļiči

Vikipēdijas lapa
Austrumslāvu ciltis 8.—9. gadsimtā

Uļiči (senaustrumslāvu: Оуличи) bija viduslaiku austrumslāvu cilts vai cilšu savienība, kas apdzīvoja Dņepras lejteces, Dņestras lejteces un Dienvidbugas baseina teritorijas. Dažādos avotos uļiču apdzīvotā teritorija tiek lokalizēta starp Dņepru, Dņestru un Melnās jūras ziemeļu piekrasti.

Saskaņā ar Pagājušo gadu vēsturi uļiči sākotnēji pretojās Kijivas Krievzemes varai. 10. gadsimtā viņus pakļāva Kijivas kņazi, un viņu zemes pakāpeniski tika iekļautas Kijivas Krievzemes politiskajā ietekmes zonā. Hronikās minēts, ka kņaza Igora vojevoda Svenelds karoja pret uļičiem un pēc ilgstošas aplenkšanas ieņēma viņu pilsētu Peresečenu.

Uļiču vēsturiskā attīstība bija cieši saistīta ar stepes pierobežu. Viņu teritorija atradās saskarsmes zonā starp austrumslāvu zemkopju kopienām un Melnās jūras stepes klejotāju tautām. Šo apstākļu dēļ uļiču apdzīvotība vēlāk daļēji pārvietojās uz rietumiem, Dņestras un Dienvidbugas virzienā.

No vēlajiem viduslaikiem uļiču pēcteči kopā ar citām dienvidrietumu austrumslāvu grupām piedalījās ukraiņu tautas etnoģenēzē

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]