UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ekvadorā

Sarakstā apkopotas tās vietas Ekvadorā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 5 vietas (3 — kultūras objekts un 2 — dabas objekti), savukārt 5 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā. Ekvadora Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1975. gada 16. jūnijā.

Sarakstā iekļautie objekti

   — Pārrobežu objekts

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
	Galapagu salas	Galapagu salas 0°21′27″S 90°28′12″W	1978	Daba	vii, viii, ix, x	Salas atrodas Klusajā okeānā, aptuveni 1000 km no Dienvidamerikas kontinents. Šīs 19 salas un apkārtējais jūras teritorija tiek saukta arī par "dzīvās dabas muzeju un evolūcijas skatpunktu". Patstāvīgie seismiskie un vulkāniskie procesi atspoguļo salas veidošanos. Šie procesi kopā ar izolāciju, noveda pie neparastu dzīvnieku attīstības - piemēram, zemes iguāna, milzu bruņurupucis, dažādiem žubīšu veidiem, kas iedvesmoja Čārlzu Darvinu veidot evolūcijas teoriju.	1
	Kito pilsēta	Pičinčas province 0°14′0″S 78°31′0″W	1978	Kultūra	ii, iv	Kito ir Ekvadoras galvaspilsēta, kas dibināta 16. gadsimtā uz Inku pilsētsd drupām 2850 m vjl. Neskatoties uz to, ka 1917, notika spēcīga zemestrīce, pilsēta ir labi saglabājusies. Sanfrancisko un Santo Domingo baznīcas un La Kompanija jezuītu koledža un klosteris ar savu bagāto interjeru, ir izcili piemēri "Kito baroka skolai" un atspoguļo spāņu, itāļu, mauri, flāmu un vietējo pamatiedzīvotāju mākslas saplūšanu.	2
	Sangajas nacionālais parks	Moronas Santjago province 2°0′31″S 78°20′19″W	1983	Daba	vii, viii, ix, x	Nacionālais parks ar savu izcilo davas skaistumu un diviem aktīviem vulkāniem, atspoguļo ekosistēmu sākot no tropu mežiem beidzot ar ledājiem, pārsteidzošu kontrastu starp sniegotajām virsotnēm un līdzenuma mežiem. Parka izolācija veicinājusi vietējo sugu izdzīvošanu, piemēram, kalnu tapīra un Andu kondora.	260
	Santaanas de los Rios de Kuenkas vēsturiskais centrs	Pičinčas province 2°53′59″S 79°0′1″W	1999	Kultūra	ii, iv, v	Santaanas de los Rios de Kuenkas pilsēta atridas ielejā ko ieskauj Andu kalni, Ekvadoras dienvidos. Tā ir iekšzemes koloniālā pilsēta (spāņu: entroterra), pašlaik Ekvadoras 3. lielākā pilsēta. Kuenka dibināta 1557. gadā. Pilsētā vēl joprojām ir redzams taisleņķa pilsētas plānojums, kas veidots pirms 400 gadu. Tā ir reģiona lauksaimniecības un administratīvais centrs. Kuenkas arhitektūra aizsākās 18. gadsimtā, un 19. gadsimta periodā, kad pilsēta piedzīvoja ekonomisko uzplaukumu. Pilsēta šajā periodā bija viens no galvenajiem hinīna, salmu cepuru un citu produktu eksportētājām.	863
	Khapaka Ņana, Andu ceļu sistēma	Ekvadora (kopā ar Argentīnu, Bolīviju, Čīli, Kolumbiju, Peru)	2014	Kultūra	ii, iii, iv, vi	Šī ir plaša Inku sakaru, tirdzniecības un aizsardzības ceļu sistēma, vairāk nekā 30 000 km garumā. Tu veidoja inki vairākus gadsimtus un daļēji balstās uz iepriekšējām Inku veidotajām infrastruktūrām. Ceļu sistēma iet pa vienu no pasaulē ekstrēmākajiem ģeogrāfiskajiem apvidiem — Andu sniegotajām virsotnēm, pat vairāk nekā 6000 m virs jūras līmeņa, Dienvidamerikas piekrastes, tropu mežiem, auglīgajām ielejām un tuksnešiem. Ceļu sistēma lielāko uzplaukumu piedzīvoja 15. gadsimtā.	1459

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

Kito pilsēta

Santaanas de los Rios de Kvenkas vēsturiskais centrs

Sangajas nacionālais parks

Khapaka Ņana, Andu ceļu sistēma

Vietas Ekvadorā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Galapagu salas

Vietas Ekvadorā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
	Sarumas pilsēta	Eloro province 3°41′0″S 79°36′0″W	1998	Kultūra	iv	1078
	Ingapirkas arheoloģiskais komplekss	Kanjaras province 2°32′54″S 78°52′18″W	1998	Kultūra	iii	1079
	Mačaliljas nacionālais parks	Manabi province 1°33′45″S 80°49′48″W	1998	Daba		1080
	Pujango pārakmeņojušais mežs	Eloro un Lohas provinces 3°54′18″S 80°0′32″W	1998	Daba	viii, ix	1081
	Pirms koloniālā perioda kolumbiešu nocietinājumi Pambamarkā	Pičinčas province 0°15′0″S 78°11′16″W	1998	Kultūra	iii	1082
	Kahasa ezers un Paredonesas drupas	Asvajas province 2°49′58″S 79°10′1″W	2003	Jaukti		1778