UNESCO Pasaules mantojuma vietas Serbijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Serbijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Serbijas ir iekļautas 4 vietas (visi kultūras objekti), savukārt 11 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā^[1]. Serbija Pasaules mantojuma konvenciju ratificēja 2001. gada 11. septembrī. UNESCO Serbijas teritorija iekļauj arī de facto neatkarīgo Kosovu, kuras neatkarību ir atzinusi daļa pasaules valstu (Kosovā esošie objekti tiek izdalīti atsevišķi: UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kosovā).

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

— Pārrobežu objekts

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
Stari Rasa un Sopočani	Raškas apgabals 43°7′8″N 20°25′22″E / 43.11889°N 20.42278°E / 43.11889; 20.42278 43°7′3″N 20°22′24″E / 43.11750°N 20.37333°E / 43.11750; 20.37333	1979	Kultūra	i, iii	Stari Rasa bija pirmā Serbijas galvaspilsēta. Teritoriju veido iespaidīgas viduslaiku pieminekļu grupas, kas sastāv no cietokšņiem, baznīcām un klosteriem. Sopočani klosteris ir atgādinājums par ciešajām saitēm starp Rietumu civilizāciju un Bizantijas impēriju^[2].	96
Studenicas klosteris	Raškas apgabals 43°29′11″N 20°31′54″E / 43.48639°N 20.53167°E / 43.48639; 20.53167	1986	Kultūra	i, ii, iv, vi	Studenicas klosteris tika izveidots 12. gadsimta beigās un tā dibinātājs ir Stevans Nemaņa. Šis ir lielākais un bagātākais Serbijas pareizticīgo klosteris. Klostera divi galvenie objekti ir Juanavas baznīca un Karaļa baznīca, kas veidoti no baltā marmora un papildināti ar 13. un 14. gadsimta bizantiešu gleznām^[3].	389
Gamzigrada-Romuliana, Galērija pils	Zaječaras apgabals 43°54′33″N 22°10′30″E / 43.90917°N 22.17500°E / 43.90917; 22.17500	2007	Kultūra	iii, iv	Vēlā romiešu nocietinājumu pils un Gamzigrada-Romuliana piemiņas komplekss, Galeriusa pils atrodas Serbijas austrumos un to veidojis imperators Kajs Valeriuss Galeriuss Maksimianuss, 3. gadsimta beigās un 4. gadsimta sākumā. Gamzigrada-Romuliana pazīstama arī ar nosaukumu Felix Romuliana. Vieta sastāv no nocietinājumem, pils ziemeļrietumu daļas komplesa, bazilijām, tempļiem, karstajām vannām, piemiņas kompleksa un tetrapilona^[4].	1253
Stečki - Viduslaiku kapu pieminekļi	Serbija (kopā ar Horvātiju, Melnkalni un Bosniju un Hercegovinu)	2016	Kultūra	ii, iii, vi	Šī vieta kopumā apvieno 30 objektus, kas atrodas Bosnijā un Hercegovinā, Serbijas rietumos, Melnkalnes rietumos un Horvātijas centrālajā un dienvidu daļā. Šīs vietas pārstāv reģionāli atšķirīgu viduslaiku kapu pieminekļu kultūru. Šos kapu pieminekļus sauc arī par stečkiem. Kapu pieminekļu ir ar plašiem dekoratīvajiem motīviem un uzrakstiem^[5].	1504

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stari Rasa

Sopočani

Studenicas klosteris

Gamzigrada-Romuliana, Galeriusa pils

Stečki - Viduslaiku kapu pieminekļi

Vietas Serbijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:

— kultūras objekts;

— dabas objekts;

— jauktais objekts;

— apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

— Pārrobežu objekts

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
Džerdapa nacionālais parks	Boras apgabals 44°34′48″N 22°17′59″E / 44.58000°N 22.29972°E / 44.58000; 22.29972	2002	Daba	vii, x	1693
Deliblato smilšu speciālais dabas rezervāts	Centrālbanatas un Dienvidbanatas apgabali 44°54′10″N 21°8′9″E / 44.90278°N 21.13583°E / 44.90278; 21.13583	2002	Daba	viii, ix, x	1695
Taras nacionālais parks ar Drinas upes kanjonu	Zlatiboras apgabals 43°54′50″N 19°25′19″E / 43.91389°N 19.42194°E / 43.91389; 19.42194	2002	Daba	x	1698
Džavoļavarošas (Velna Pilsētas) dabas ainava	Toplicas apgabals 42°59′34″N 21°24′25″E / 42.99278°N 21.40694°E / 42.99278; 21.40694	2002	Daba	vii	1700
Nocietinātais Manasijas klosteris	Pomoravļes apgabals 44°6′3″N 21°28′8″E / 44.10083°N 21.46889°E / 44.10083; 21.46889	2010	Kultūra	i, ii, iv, vi	5536
Negotinske Pivnice	Boras apgabals 44°4′58″N 22°15′0″E / 44.08278°N 22.25000°E / 44.08278; 22.25000	2010	Kultūra	iii, iv, v, vi	5537
Smederevas nocietinājumi	Podunavļes apgabals 44°40′8″N 20°55′44″E / 44.66889°N 20.92889°E / 44.66889; 20.92889	2010	Kultūra	iv, v	5538
Caričina Grada – Justiniāna Prima, arheoloģiskā vieta	Jablanicas apgabals 42°57′11″N 21°40′11″E / 42.95306°N 21.66972°E / 42.95306; 21.66972	Kultūra	ii, iii	5539
Bačas vēsturiskā vieta un tās apkārtne	Dienvidbanatas apgabals 45°23′19″N 19°14′7″E / 45.38861°N 19.23528°E / 45.38861; 19.23528	2010	Kultūra	iv, v, vi, ix	5540
Stečaka - viduslaiku kapu pieminekļi	Zlatiboras apgabals 43°57′0″N 19°25′1″E / 43.95000°N 19.41694°E / 43.95000; 19.41694 43°55′58″N 19°21′0″E / 43.93278°N 19.35000°E / 43.93278; 19.35000 43°16′58″N 19°37′1″E / 43.28278°N 19.61694°E / 43.28278; 19.61694	2011	Kultūra	ii, iii, vi	5619
Romas impērijas nocietinājumi	Serbija	2015	Kultūra	ii, iii, iv	6060

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

[1] Serbija

[2] «Stari Ras and Sopoćani». UNESCO.

[3] «Studenica Monastery». UNESCO.

[4] «Gamzigrad-Romuliana, Palace of Galerius». UNESCO.

[5] «Stećci Medieval Tombstones Graveyards». UNESCO.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]