UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ungārijā

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Ungārijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Ungārijas ir iekļautas 8 vietas (7 kultūras objekti un 1 dabas objekts), savukārt 11 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.[1] Ungārija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1985. gada 15. jūlijā.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Budapešta, ieskaitot Donavas krastus, Budas pils kvartālu un Andraši avēniju Budapešta
47°29′46″N 19°2′23″E / 47.49611°N 19.03972°E / 47.49611; 19.03972
1987
(paplašināts 2002)
Kultūra ii, iv Šī vieta ietver vairākus pieminekļus, piemēram, romiešu pilsētas Aquincum paliekas, gotikas stila Budas pils. Pilī ir redzami dažādi arhitektūras stili no vairākiem periodiem. Budapešta ir viena no ievērojamākajiem pilsētainavas piemēriem un labi atspoguļo Ungārijas galvaspilsētas nozīmīgākos periodus[2] 400
Hollokē vēsturiskais ciems un tā apkārtne Nogrādas meģe
47°59′40″N 19°31′45″E / 47.99444°N 19.52917°E / 47.99444; 19.52917
1987 Kultūra v Hollokē ir tradicionālo apdzīvoto vietu izcils piemērs. Ciemats galvenokārt veidojies 17. un 18. gadsimtā un ir dzīvs piemērs lauku dzīvei pirks lauksaimniecības revolūcijas 20. gadsimtā[3] 401
Agtelekas karsta un Slovāku karsta alas Ziemeļungārija
48°28′33″N 20°29′13″E / 48.47583°N 20.48694°E / 48.47583; 20.48694
(kopā ar Valsts karogs: Slovākija Slovākiju)
1995 Daba vii Pašlaik šajā reģionā konstatētas 712 alas, ko veido tipiskās mērenās zonas karsta sistēma. Šīs alas sniedz ieskatu ģeoloģiskajā vēsturē, vairāk nekā desmit miljonu gadu senatnē[4] 725
Pannonhalmas benediktiešu tūkstošgades abatija un tās dabas vide Ģēras-Mošonas-Šopronas meģe
47°33′10″N 17°45′40″E / 47.55278°N 17.76111°E / 47.55278; 17.76111
1996 Kultūra iv, vi Pirmie benediktiešu mūku šajā teritorijā apmetušies kopš 996. gada. Šeit arī dibināta pirmā valsts skola un 1055. gadā tika uzrakstīts pirmais dokuments ungāru valodā. Šis klosteris veicinājis kultūras attīstību visā Centrāleiropas reģionā. Tā 1000 gadu vēsturē var redzēt arhitektūras stilu pēctecību klostera ēkās[5] 758
Hortobāģas nacionālais parks — Pusta Boršodas-Abaūjas-Zemplēnas, Hevešas, Hajdū-Biharas un Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģes
47°35′40″N 21°9′24″E / 47.59444°N 21.15667°E / 47.59444; 21.15667
1999 Kultūra iv, v Hortobāģa Pustas kultūrainavu veido plašas līdzenumu un mitrāju teritorijas Ungārijā. Šajā teritorijā ir vērojamas tradicionālās zemes izmantošanas formas, piemēram, mājlopu ganības, ko vietējā sabiedrība šajā apgabalā veikusi jau vairāk nekā divu tūkstošu gadu garumā[6] 474
Pēčas (Sopiānas) pirmskristianizācijas nekropole Baraņas meģe
46°4′38″N 18°13′25″E / 46.07722°N 18.22361°E / 46.07722; 18.22361
2000 Kultūra iii, iv Romiešu pilsētā Sopiānā (Sopianae, mūsdienu — Pēča) atrodas 4. gadsimtā veidotas kapenes. Kapenes ir svarīgas gan strukturāli, gan arhitektoniski. Tās tika būvētas kā pazemes apbedījumu kameras ar piemiņas kapelām virszemē. Kapenes ir svarīgi arī mākslas ziņā, jo tās ir bagātīgi dekorētas ar sienu gleznojumiem, ar izcilu kvalitāti attēlojot, kristiešu tēmas[7] 853
Fertē/Neizīdlerzē kultūrainava Ģēras-Mošonas-Šopronas meģe
47°43′9″N 16°43′22″E / 47.71917°N 16.72278°E / 47.71917; 16.72278
(kopā ar Valsts karogs: Austrija Austriju)
2001 Kultūra v Neizīdlerzē ezera kultūrainavas apkārnē dzīvo vairāk nekā 8000 dažādu tautību cilvēki. Apkārtnē ir redzami 18. un 19. gadsimta ciemati un pilis, kurus būvēja seno apmetņu apkārtnēs[8] 772
Tokajas vīna reģiona vēsturiskā kultūrainava Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģe
48°9′0″N 21°21′0″E / 48.15000°N 21.35000°E / 48.15000; 21.35000
2002 Kultūra iii, v Tokajas kultūrainava atspoguļo senās vīna ražošanas tradīcijas šajā reģionā kalnu un upju ielejās. Kultūrainavu veido vīna dārzi, zemnieku saimniecības, ciemati un mazpilsētas ar vīna pagrabiem. Reģions atspoguļo Tokajas slavenos vīnus, to kvalitāti un audzēšanu gandrīz trīs gadsimtu garumā[9] 1063

Sarakstā iekļautie objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Estergomas viduslaiku pils Komāromas-Estergomas meģe
47°47′8″N 18°44′25″E / 47.78556°N 18.74028°E / 47.78556; 18.74028
1993 Kultūra 277
Tihaņas pussala Vesprēmas meģe
46°54′32″N 17°52′45″E / 46.90889°N 17.87917°E / 46.90889; 17.87917
1993 Jaukti 280
Budas termālā karsta alu sistēma Budapešta
47°31′58″N 19°0′57″E / 47.53278°N 19.01583°E / 47.53278; 19.01583
1993 Daba viii 282
Višegrāda karaļa mītne un parku teritorija Peštas meģe
47°47′36″N 18°58′50″E / 47.79333°N 18.98056°E / 47.79333; 18.98056
2000 Kultūra i, ii, iii, iv 1497
Ungārijas lauku ēku mantojumu tīkls Ungārija
47°9′43″N 19°30′25″E / 47.16194°N 19.50694°E / 47.16194; 19.50694
2000 Kultūra ii, iii, vi 1499
Mezēgeģeša fermu teritorija Bēkēšas meģe
46°19′0″N 20°49′5″E / 46.31667°N 20.81806°E / 46.31667; 20.81806
2000 Kultūra iii, iv 1500
Koka baznīcas Karpatu kalnu ziemeļu daļā Sabolčas-Satmāras-Beregas meģe
48°9′2″N 22°26′0″E / 48.15056°N 22.43333°E / 48.15056; 22.43333
2000 Kultūra iv 1501
Ipolitarnočas fosilijas Nogrādas meģe
48°14′11″N 19°37′34″E / 48.23639°N 19.62611°E / 48.23639; 19.62611
2000 Kultūra vii, viii 1502
Vāhas Komārno — Komāromas aizsardzības sistēma pie Donavas Komāromas-Estergomas meģe
47°45′15″N 18°8′3″E / 47.75417°N 18.13417°E / 47.75417; 18.13417
2007 Kultūra i, ii, iv, v 1498

Edēna Lehnera neatkarīgā pirmsmodernisma arhitektūra Budapešta un Bāčas-Kiškunas meģe
47°29′10″N 19°04′05″E / 47.48611°N 19.06806°E / 47.48611; 19.06806
47°29′13″N 19°07′55″E / 47.48694°N 19.13194°E / 47.48694; 19.13194
47°30′18″N 19°05′49″E / 47.50500°N 19.09694°E / 47.50500; 19.09694
47°30′15″N 19°03′07″E / 47.50417°N 19.05194°E / 47.50417; 19.05194
46°54′24″N 19°41′30″E / 46.90667°N 19.69167°E / 46.90667; 19.69167
2008 Kultūra i, ii, iii, iv 5366
Romiešu nocietinājumu sistēma — Ripa Pannonica Ungārijā Baraņas, Bāčas-Kiškunas, Fejēras, Ģēras-Mošonas-Šopronas, Komāromas-Estergomas, Peštas un Tolnas meģes 2009 Kultūra ii, iii, iv 5452

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]