Uahuka
| Uahuka | |
|---|---|
|
Ua Huka Ùa Huna | |
 Matau rags Uahukas dienvidos | |
  Uahuka  Uahuka  Uahuka | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Klusais okeāns |
| Koordinātas | 8°54′25″S 139°33′30″W / 8.90694°S 139.55833°WKoordinātas: 8°54′25″S 139°33′30″W / 8.90694°S 139.55833°W |
| Arhipelāgs | Marķīza salas |
| Platība | 83,4 km² |
| Garums | 14,5 km |
| Platums | 9,5 km |
| Krasta līnija | 45,6[1] km |
| Augstākais kalns |
Hitikau 857 m |
| Administrācija | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Francija |
| Aizjūras teritorija |
 Franču Polinēzija |
| Komūna | Uahuka |
| Lielākais ciems | Vaipaee |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 719 (2022[2]) |
| Blīvums | 8,6/km² |
| Pamatiedzīvotāji | marķīzieši |
 Uahuka Vikikrātuvē | |
Uahuka (franču un taitiešu: Ua Huka) vai Uahuna (marķīziešu: Ùa Huna)[3] ir vulkāniska sala Marķīza salās Klusajā okeānā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijas Marķīza salu administratīvajai vienībai, veido atsevišķu Uahukas komūnu. Salas pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta marķīzieši. Lielākā apdzīvotā vieta ir Vaipaee salas dienvidu krastā, bet komūnas centrs — Hane dienvidaustrumu krastā.[4] Lai arī Uahuka ģeogrāfiski pieder Ziemeļu Marķīza salām, vēsturiski, kulturāli un lingvistiski tās iedzīvotāji tuvāki Dienvidu Marķīza salām.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].JPG)
Uahuka atrodas Marķīza salu ziemeļdaļā, tuvākā sala ir 43 km attālā Nukuhiva rietumos. Sala vulkāniskas izcelsmes, to veido 2,9—2,8 miljonus gadu sena vulkāna kaldera. Reljefs kalnains, augstākā virsotne ir Hitikau kalns (857 m vjl) salas austrumu daļā. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un pussalu, piekrastē vairākas nelielas klinšainas saliņas. Ainavā piekrastē un dienviddaļas ielejās valda tropiskie lietusmeži, bet kalnu plato un ziemeļu nogāzē — savanna. Augu valsts noplicināšanos veicina brīvi ganīto zirgu un kazu skaits — tiek lēsts, ka salā mīt ap 3000 zirgu un kazu un reizēm to dēvē par «Zirgu salu».
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Uahuka kolonizēta pirms aptuveni 1700 gadiem. 1998. gadā izrakumos pie Hanes salas dienvidaustrumu piekrastē atklātas Marķīza salās senākās apdzīvotās vietas atliekas, kas datētas ar aptuveni m.ē. 350. gadu.[5] Iedzīvotāju skaitam pieaugot tika apdzīvotas arī salas iekšzemes ielejas un iedzīvotāji sadalījās vismaz piecās konkurējošās ciltīs.
Pirmais no rietumniekiem salu apmeklēja amerikānis Džozefs Ingreims 1791. gada 19. aprīlī, kas to nodēvēja par Vašingtona salu par godu ASV prezidentam Džordžam Vašingtonam. Dažus mēnešus vēlāk viņam sekoja francūzis Etjēns Maršāns, kas nodēvēja salu par godu savam kuģim Solide, un 1792. gada 30. martā Ričards Herdžests, kurš salu nodēvēja par Riou salu. 1842. gadā Uahuka kļuva par Francijas koloniju.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salas galvenās saimniecības nozares ir lauksaimniecība (kopras ieguve, zirgu un kazu ganīšana, citrusaugļu audzēšana), zveja un tūrisms. Salas dienvidu krastā 19 km no 1972. gada darbojas Uahukas lidosta ar 755 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar citām Marķīza salām.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Island Directory
- ↑ "Les résultats du recensement de la population 2022 de Polynésie française" (ISPF)
- ↑ ATAHENUA O TE HENUA ENANA - CARTE OFFICIELLE DES ÎLES MARQUISES
- ↑ Décret n°72-407 du 17 mai 1972 portant création de communes dans le territoire de la Polynésie française, Légifrance
- ↑ Eric Conte: Current Research on the Island of Ua Huka, Marquesas Archipelago, French Polynesia. In: Asian Perspectives. Band 41, Nr. 2, Honolulu 2002, pp. 258–268.
- ↑ Ua Huka routes and destinations. flightradar24.com
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Uahuka.
|