Ukrainas—Ungārijas attiecības
Ukrainas—Ungārijas attiecības ir divpusējās diplomātiskās, politiskās, ekonomiskās un kultūras attiecības starp Ukrainu un Ungāriju. Vēsturiskās attiecības starp tautām sākas 9. gadsimtā.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Attiecības pirms 20. gadsimta beigām
[labot | labot pirmkodu]Mūsdienu Ukrainas rietumu daļas, īpaši Aizkarpatu apgabals, vēsturiski atradās dažādu valstu, tostarp Ungārijas Karalistes, sastāvā. Pēc Pirmā pasaules kara šīs teritorijas tika iekļautas citās valstīs, bet pēc Otrā pasaules kara nonāca PSRS sastāvā kā daļa no Ukrainas PSR.
Attiecību atjaunošana pēc 1991. gada
[labot | labot pirmkodu]Pēc Ukrainas neatkarības iegūšanas 1991. gadā tika nodibinātas diplomātiskās attiecības ar Ungāriju. Ungārija bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Ukrainas neatkarību.
1990. gados attiecības bija salīdzinoši stabilas, attīstījās ekonomiskā sadarbība un pārrobežu kontakti.
2015. gada 29. maijā Ukrainas un Ungārijas gāzes pārvades sistēmu operatori parakstīja līgumu par interkonektoriem, kas paredz datu apmaiņu par pārrobežu gāzesvadu darbību, pilnībā atbilstot Eiropas Savienības enerģētikas likumdošanai.[1]
2017. gada 26. septembrī Ungārijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka, reaģējot uz Kijivas pieņemto likumu “Par izglītību”, Ungārija bloķēs Ukrainas turpmāko virzību uz Eiropas Savienību. “Ungārija, būdama Eiropas Savienībā, bloķēs un uzliks veto jebkādiem soļiem, kas varētu veicināt Ukrainas turpmāku progresu Eiropas integrācijas procesā Austrumu partnerības programmas ietvaros,” teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.[2] Minētais likums paredz, ka bērni, kuri sāks mācības skolās no 2018. gada 1. septembra, varēs mācīties dzimtajā valodā tikai sākumskolā — pirmajos četros gados. No piektās klases visi mācību priekšmeti jāpasniedz ukraiņu valodā.
Politiskās attiecības
[labot | labot pirmkodu]Pēc 2010. gada attiecībās parādījās spriedze, kas galvenokārt saistīta ar:
- ungāru minoritātes tiesībām Ukrainā, īpaši izglītības un valodas lietojuma jomā;
- Ukrainas izglītības un valodas politiku;
- Ungārijas politiku attiecībā uz etniskajiem ungāriem ārvalstīs.
Īpaši saasinājums notika pēc Ukrainas izglītības likuma pieņemšanas 2017. gadā, kas ierobežoja mazākumtautību valodu izmantošanu skolās. Ungārija kritizēja šo likumu un bloķēja vairākas Ukrainas iniciatīvas NATO un Eiropas Savienībā.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Ungārija atbalstīja Ukrainas teritoriālo integritāti, taču saglabāja piesardzīgu pozīciju attiecībā uz militāro palīdzību un sankcijām pret Krieviju. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns vairākkārt uzsvēra nepieciešamību pēc tūlītēja pamiera un miera sarunām, vienlaikus kritizējot Eiropas Savienības sankciju politiku kā nepietiekami efektīvu un kaitīgu pašai Eiropai. Orbāna valdība atteicās piegādāt ieročus Ukrainai un arī neatļāva to tranzītu caur Ungārijas teritoriju, pamatojot to ar valsts drošības interesēm un vēlmi izvairīties no tiešas iesaistes konfliktā.[3] Vienlaikus Ungārija saglabāja ciešākas ekonomiskās attiecības ar Krieviju, īpaši enerģētikas jomā, kas bieži izraisīja kritiku no citu Eiropas Savienības dalībvalstu puses.
Ekonomiskās attiecības
[labot | labot pirmkodu]Ekonomiskā sadarbība galvenokārt attīstās tirdzniecības, enerģētikas un pārrobežu infrastruktūras jomā, un tai ir izteikti praktisks, tranzīta orientēts raksturs.
Ungārija ir nozīmīgs tranzīta partneris Ukrainai, īpaši energoresursu piegādēs. Konkrēti, Ungārijas gāzes pārvades sistēma tiek izmantota reversajām dabasgāzes piegādēm uz Ukrainu, kas kļuva īpaši svarīgas pēc 2014. gada un vēl vairāk pēc 2022. gada. Ukraina importē gāzi no Eiropas tirgiem, un daļa no šīm plūsmām notiek caur Ungāriju, izmantojot savienojumu starp abu valstu gāzes tīkliem (Beregdaróc–Beregovo interkonektors).[4]
Papildus tam Ungārija piedalās elektroenerģijas tirdzniecībā ar Ukrainu, īpaši pēc Ukrainas energosistēmas sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas tīklu (ENTSO-E). Tas ļauj elastīgāk organizēt elektroenerģijas importu un eksportu, kā arī stabilizēt energosistēmu krīzes situācijās.
Tirdzniecības jomā Ungārija eksportē uz Ukrainu rūpniecības preces, farmaceitiskos produktus, ķīmiskās vielas un pārtikas produkciju, savukārt no Ukrainas importē metālus, lauksaimniecības produktus un izejvielas. Robežreģionos būtiska nozīme ir arī mazajai un vidējai uzņēmējdarbībai un vietējai pārrobežu tirdzniecībai.
Attīstīti arī robežšķērsošanas punkti un loģistikas projekti. Starp nozīmīgākajiem ir Záhony–Chop transporta mezgls, kas ir viens no galvenajiem dzelzceļa un kravu pārkraušanas centriem starp Eiropas Savienību un Ukrainu. Šeit notiek preču pārkraušana starp dažāda platuma sliežu ceļiem (ES un postpadomju standarti). Pēdējos gados tiek modernizēta arī robežinfrastruktūra, lai palielinātu kravu plūsmu kapacitāti un samazinātu gaidīšanas laikus uz robežas.
Tāpat tiek īstenoti Eiropas Savienības finansēti pārrobežu sadarbības projekti (piemēram, Interreg programmas ietvaros), kas vērsti uz transporta, muitas procedūru un reģionālās attīstības uzlabošanu, stiprinot loģistikas savienojamību starp abām valstīm.
Kultūras un sabiedriskās attiecības
[labot | labot pirmkodu]Ukrainā, īpaši Aizkarpatu apgabalā, dzīvo ievērojama ungāru minoritāte, kas saglabā savu valodu un kultūras identitāti. Ungārija aktīvi atbalsta šo kopienu ar izglītības un kultūras programmām. Savukārt Ungārijā dzīvo neliela ukraiņu diaspora, tostarp kara bēgļi.[5]
Militārie un drošības aspekti
[labot | labot pirmkodu]Ungārija ir NATO dalībvalsts, bet Ukraina cieši sadarbojas ar NATO drošības jomā. Vienlaikus Ungārijas premjerministrы Orbāna valdība arī vairākkārt ir kavējusi vai nosacījusi dažus NATO un Eiropas Savienības iniciatīvu aspektus, kas saistīti ar Ukrainas atbalstu, uzsverot Ungārijas nacionālās drošības un ekonomiskās intereses. Ungārija vairākkārt kavēja ES makrofinansiālās palīdzības paketes Ukrainai apstiprināšanu (t.sk. 18 miljardu eiro programmai 2023. gadam), līdz tika panākts kompromiss par finansēšanas mehānismu.
Budapešta ilgstoši bloķēja vai aizkavēja vairākus sankciju paketes elementus pret Krieviju, īpaši attiecībā uz enerģētiku (naftas un gāzes importu), panākot sev izņēmumus no naftas embargo.
NATO līmenī Ungārija 2017. gadā kavēja Ukrainas–NATO komisijas sanāksmes, atsaucoties uz strīdiem par ungāru minoritātes tiesībām Ukrainā (īpaši izglītības likuma kontekstā).[6]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Україна та Угорщина об'єднали газопроводи для ліквідації посередництва "Газпрому"» (krievu). Skatīts: 2026-03-23.
- ↑ Zaxid.net. «Угорщина оголосила про блокування руху України до ЄС через новий закон про освіту». ZAXID.NET (ukraiņu), 2017-09-26. Skatīts: 2026-03-23.
- ↑ «Орбан против Киева. Что стоит за обострением отношений Украины и Венгрии?». BBC News Русская служба (krievu). 2026-02-05. Skatīts: 2026-03-23.
- ↑ «Ukraine and Hungary to launch virtual gas reverse flow - CEENERGYNEWS» (en-US). 2020-04-30. Skatīts: 2026-03-23.
- ↑ «Десятки тысяч украинских беженцев живут в Венгрии, многие из них успешно интегрированы». euronews (ru-RU). Skatīts: 2026-03-23.
- ↑ «Венгрия блокирует сотрудничество НАТО с Украиной». dw.com (krievu). Skatīts: 2026-03-23.