Ula (upe)
| Ula | |
|---|---|
 | |
 | |
  izteka ieteka  ieteka | |
| Izteka | Ļepeļas ezers 54°53′26″N 28°41′41″E / 54.89056°N 28.69472°E |
| Ieteka | Daugava 55°14′12″N 29°14′12″E / 55.23667°N 29.23667°EKoordinātas: 55°14′12″N 29°14′12″E / 55.23667°N 29.23667°E |
| Caurteces valstis |  Baltkrievija
|
| Garums | 123 km |
| Iztekas augstums | 145,4 m |
| Vidējā caurtece | 25,4 m³/s |
| Baseina platība | 4090 km² |
| Galvenās pietekas | Svjačanka, Usvejka, Lukomka |
 Ula Vikikrātuvē
| |
Ula (baltkrievu: Ула) vai Ulla (krievu: Улла) ir Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijas Vitebskas apgabalā. Sākas no Ļepeļas ezera, plūst austrumu—ziemeļaustrumu virzienā pa Augšbjarezinas zemieni, Čašņiku līdzenumu un Polackas zemieni. Ietek Daugavā pie Ulas ciemata. Upes garums ir 123 km, bet kopā ar Ļepeļas ezera lielāko pieteku Esu — 207 km. Ledus sega no decembra līdz aprīlim. Lielākās pietekas ir Lukomka (53 km gara, no Lukomļas ezera), Usvejka (116 km) un Svjačanka (84 km). Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Čašņiki, Ļepeļa un Ula.[1]
Ula ir daļa no 19. gadsimtā izmantotās 162 km garās kuģojamās Bjarezinas ūdens sistēmas, kas savienoja Daugavu ar Bjarezinu un tālāk ar Dņepru.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ula.