Uliss Grānts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Uliss S. Grānts)
Uliss S. Grānts
Ulysses S. Grant
18. ASV prezidents
Amatā
1869. gada 4. marts — 1877. gada 4. marts
Viceprezidents (i) Skailers Kolfakss (1869–1873)
Henrijs Vilsons (1873–1875)
Priekštecis Endrū Džonsons
Pēctecis Raterfords Heizs
pildījis ASV Kara sekretāra funkcijas
Amatā
1867. gada 12. augusts — 1868. gada 14. janvāris
Prezidents Endrū Džonsons
Priekštecis Edvins Stentons
Pēctecis Edvins Stentons
6. ASV Armijas komandējošais ģenerālis
Amatā
1864. gada 9. marts — 1869. gada 4. marts
Prezidents Abrahams Linkolns
Endrū Džonsons
Priekštecis Henrijs Halleks
Pēctecis Viljams Šērmens

Dzimšanas dati 1822. gada 27. aprīlī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Pointplesanta, Ohaio, Amerikas Savienotās Valstis
Miršanas dati 1885. gada 23. jūlijā (63 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Mountmakgregora, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis
Apglabāts Granta mauzolejs
Politiskā partija Republikāniskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Džūlija Denta Grānta
Profesija militārpersona (ģenerālis), valstsvīrs, ceļotājs, rakstnieks, vergturis
Reliģija metodists
Paraksts

|- |

Militārais dienests
Dienesta pakāpe Armijas ģenerālis (General of the Army)
Dienesta laiks 1839–1854
1861–1869
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Struktūra ASV armija (Savienības armija)
Komandēja 21. Ilionoisas kājnieku pulks, Tenesī armija, ASV armija
Kaujas darbība ASV—Meksikas karš, Amerikas pilsoņu karš
Apbalvojumi ASV Kongresa zelta medaļa
Izglītība Vestpointa

Uliss S. Grānts (angļu: Ulysses S. Grant; dzimis Haiarams Uliss Grānts (Hiram Ulysses Grant) 1822. gada 27. aprīlī, miris 1885. gada 23. jūlijā) bija Amerikas Savienoto Valstu astoņpadsmitais prezidents, no 1869. līdz 1877. gadam, kā arī ASV Armijas komandējošais ģenerālis, kareivis un rakstnieks. Amerikas pilsoņu karā, Abrahama Linkolna prezidentūras laikā, vadīja ziemeļnieku armiju uzvarā pār dienvidnieku Amerikas Valstu Konfederāciju. Spējīgs ģenerālis, toties esot bijis naivs un pasīvs politiķis. Prezidentūras laikā vadīja republikāņu centienus likvidēt dienvidu konfederātu verdzības, rasisma un nacionālisma jautājumus. Nonākot finanšu grūtībās, viņam nācās pārdot savus kara laika zobenus. Smēķējis pa 20 cigāriem dienā un miris no kakla vēža.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1897. gadā Ņujorkā tika atklāts Grānta mauzolejs.
  • Viņa vārdā nosauktas piecas pilsētas Amerikas Savienotajās Valstīs. Pilsēta Kanzasā ir nosaukta Grānta vārdā. Viņa vārdā nosaukts arī viens no lielākajiem kokiem pasaulē - milzu sekvoja (Sequoiadendron giganteum) "Ģenerālis Grānts".[1]
  • Grānta portrets uz 50 dolāru banknotes ir redzams kopš 1913. gada (ieskaitot 1990., 1996., 2004., 2006., 2013. gada sēriju).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Henrijs Halleks
ASV armijas komandējošais ģenerālis
1864. gada 9. marts — 1869. gada 4. marts
Pēctecis:
Viljams Šērmans