Uļjana Semjonova

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Uljana Semjonova)
Uļjana Semjonova
Uļjana Semjonova
Uļjana Semjonova pret Stefāniju Pasaro 1980. gadā
Personas dati
Dzimusi 1952. gada 9. martā (72 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Zarasi, Lietuvas PSR, PSRS (tagad Karogs: Lietuva Lietuva)
Tautība Latviete
Augums 213 cm
Sporta veids basketbols
Pozīcija Centrs
Profesionāles
karjera
1967—1989
Iesauka "Mika"
Izglītība
Vidusskola Rīgas 14. vidusskola
Universitāte LVFKI (1973)
Profesionālie klubi
Sezonas Klubs
  Valsts karogs: Latvija TTT Rīga
  Valsts karogs: Spānija Tintoretto
  Valsts karogs: Francija Orchsi
Nacionālā izlase
Sezonas Valsts
1968—1986 Flag of Padomju Savienība PSRS
Sasniegumi un apbalvojumi

Uļjana Semjonova, īstajā vārdā Iulijaka Semjonova[1], pazīstama arī kā Uļa (dzimusi 1952. gada 9. martā Zarasos),[2] ir bijusī latviešu basketboliste, spēlējusi centra pozīcijā, bijusi PSRS sieviešu basketbola izlases dalībniece. U. Semjonova tiek uzskatīta par vienu no visu laiku izcilākajiem basketbolistiem Latvijā. Viņa ir pirmā basketboliste, kas tika iekļauta basketbola izgudrotāja Džeimsa Neismita vārdā nosauktajā basketbola slavas zālē un nebija no ASV. U. Semjonova ir pirmā itāļu laikraksta La Gazzetta dello Sport balvas ieguvēja, balva saņemta 1979. gadā.[3]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uļjana Semjonova ir dzimusi 1952. gada 9. martā Zarasos[2], kur bija viņas mātes dzīvesvietai tuvākā dzemdību nodaļa. Līdz 13 gadiem dzīvoja tagadējā Medumu pagastā.[1]

1965. gadā viņu uzaicināja mācīties sporta skolā Rīgā viņas neparasti garā auguma dēļ. 1967. gadā trenera Strupovica vadībā viņa kopā ar Latvijas jauniešu izlasi izcīnīja savu pirmo zelta medaļu PSRS skolēnu spartakiādē. Kopš 15 gadu vecuma 2,12 metrus garā basketboliste sāka spēlēt TTT Rīga pieaugušo komandā, laika posmā no 1975. līdz 1987. gadam bija komandas kapteine.[4] No 1967. līdz 1989. gadam viņa TTT komandas sastāvā kļuva par desmitkārtēju Eiropas čempionvienību kausa ieguvēju un piecpadsmitkārtēju PSRS čempioni. TTT ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā kā komanda, kas 18 reizes kļuvusi par Eiropas čempionvienību. 1971. gadā saņēmusi apbalvojumu "PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare".

PSRS izlasē aizvadīja 18 sezonas no 1968. līdz 1986. gadam, kuru laikā nepiedzīvoja nevienu zaudējumu.[5][6] Kopā ar PSRS izlasi Semjonova uzvarēja divās Olimpiskajās spēlēs, 3 reizes Pasaules čempionātā, 1973. gadā uzvarēja Universiādes basketbola turnīrā un 10 reizes triumfēja Eiropas čempionātā. Laikposmā no 1970. līdz 1985. gadam U. Semjonova 12 reizes tika atzīta par Latvijas populārāko sportisti.[5] Laikposmā no 1988. līdz 1992. gadam bijusi LOK viceprezidente. Kopš 1991. gada viņa ir Latvijas olimpiskās komitejas sociālā fonda prezidente. 1993. gada 10. maijā U. Semjonova kā pirmā eiropiete tika izvirzīta uzņemšanai basketbola slavas zālē Springfīldā, ASV, kur tajā pašā gadā tika uzņemta.[7] 1995. gadā viņa saņēma ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par īpašiem nopelniem Latvijas labā, kas ir Latvijas augstākais apbalvojums.

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar PSRS izlasi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar klubiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slavas zāles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ivars Ošiņš. Es nezinu labāku komandu. Rīga : Avots, 1980. 32. lpp.
  • Uļjana Semjonova, Inita Kresa. Kad es biju laimīga. Rīga : Latvijas Olimpiskā komiteja, 1996. 206. lpp. ISBN 9984-10-001-4.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Pēteris Apinis. 100 Latvijas personību. "Nacionālais apgāds" un "Lauku avīze", 2006. 200. lpp. ISBN 9984-26-269-3.
  2. 2,0 2,1 Uļjana Semjonova, Inita Kresa. Kad es biju laimīga. Rīga : Latvijas Olimpiskā komiteja, 1996. 8. lpp. ISBN 9984-10-001-4. Kad mātei 1952. gada 9. martā sākās dzemdību sāpes, tēvs, daudz nedomādams par to, kurā republikā viņai vajadzētu dzemdēt, aizveda grūtnieci uz tuvāko vietu — Zarasiem (Lietuvā). [..] Piedzimu Lietuvā.
  3. Māris Noviks. «Jēkabsone otrā Eiropā, uzvar Gazols un Gruda». sportacentrs.com, 31.12.2009.. Skatīts: 2010. gada 1. janvārī.
  4. Guntis Keisels. Zelta meitenes TTT. Jumava, 2008. 85. lpp. ISBN 978-9984-38-625-6.
  5. 5,0 5,1 Uļjana Semjonova FIBA slavas zālē Arhivēts 2007. gada 24. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  6. InterBasket profils (angliski)
  7. «Tieši pirms 20 gadiem Semjonova tika uzņemta Basketbola slavas zālē». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 26. jūnijā.
  8. Vienreizēja, nepārspējama, izcila. Vienkārši — Uļa Arhivēts 2008. gada 9. jūnijā, Wayback Machine vietnē., sporto.lv
  9. FIBA Slavas zālē tiek uzņemta Uļjana Semjonova, tvnet.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]