Ultraīsviļņi
 | Šis raksts ir jāuzlabo nozares ekspertam. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Ultraīsviļņi (UĪV) ir elektromagnētiskais starojums ar viļņa garumu aptuveni no 10 m līdz 1 m (frekvenci 30–300 MHz). Tie ietilpst radioviļņu diapazonā un atrodas starp īsviļņiem un mikroviļņiem.
Radio ultraīsviļņi labi izplatās taisnā virzienā un mazāk atstarojas no jonosfēras, tāpēc to darbības rādiuss parasti ir ierobežots ar redzamības līniju. Šī īpašība ļauj nodrošināt stabilus sakarus ar mazākiem traucējumiem.
Ultraīsviļņi plaši tiek izmantoti radio un televīzijas apraidē, kā arī dažādos sakaru un navigācijas risinājumos.
Mikroviļņiem ir augstāka frekvence un tie seko aiz ultraīsviļņiem elektromagnētiskajā spektrā, bet par ultraīsviļņiem zemākas frekvences elektromagnētiskais izstarojums ir īsviļņi un vēl garāki radioviļņi.
Izmantošana
[labot | labot pirmkodu]- FM radio apraide
- Televīzijas apraide
- Aviācijas un jūras sakari
- Dažādas bezvadu sakaru sistēmas
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ultraīsviļņi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|