Universitāte

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām

Universitāte (no vācu: Universität, kas no latīņu: universitas — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.

Saskaņā ar LR Augstskolu likumu universitāte ir augstskola, kurā vismaz pusei no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds un galvenajās zinātņu nozarēs, kurās īsteno studiju programmas, ir izveidotas augstskolas struktūrvienības vai zinātniskās institūcijas un tajās tiek veikta zinātniskā darbība.

Universitātes satversme nosaka akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo sastāvu un tiesības, pašpārvaldes un struktūrvienības, nosakot, ka tās pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir Satversmes sapulce, Senāts, rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa. Satversme nosaka to struktūru un kompetenci.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par universitātēm Viduslaiku Eiropā sāka dēvēt tās skolas, kurās varēja studēt visas t.s. „septiņas brīvās mākslas“ (latīņu: septem artes liberals) — gramatiku, retoriku, loģiku, aritmētiku, ģeometriju, mūziku, astronomiju. Pēc Romas impērijas sabrukuma izglītību uzturēja Baznīca klosteros, taču šīs skolas lielāko tiesu bija šauri specializētas. Taču prasības pēc izglītības kvalitāti pieauga, pieaugot sabiedrības sarežģītības pakāpei un attīstoties materiālajai civilizācijai, un jau X gs. beigās sāka aizgūt no musulmaņiem (visticamāk, Kordovas kalifāta) universālo augstskolu principu). XIV gs. sākās universitāšu dibināšanas „bums“ visā Eiropā. Romas katoļu Baznīcas mūku ordeņi (pārsvarā dominikāņi un benediktīnieši, vēlāk jezuīti) dibināja universitātes Prāgā (1342.), Krakovā (1364.), Vīnē (1365.), Heidelbergā (1385.), Leipcigā (1409.), Bāzelē 1459.) u.c.

Latvijas teritorijā senākā augstskola ir Rīgas Politehniskā augstskola, kas dibināta 1862. gadā (jau 1583. gadā jezuītu ordeņa provinciāls Pjetro Kampāno gan vērsās Rīgas rātē ar piedāvājumu atvērt universitāti, taču tas tika noraidīts). 1918. gadā tā pārdēvēta par Baltijas Tehnisko augstskolu. No tās 1919. gadā izveidojās Latvijas Universitāte, no kuras vēlāk atdalījās Jelgavas Lauksaimniecības Akadēmija, Rīgas Politehniskais institūts un Rīgas Medicīnas Institūts.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites par šo tēmu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]