Upuris (šahs)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Upuris ir gājiens šahā, kurā spēlētājs brīvprātīgi piedāvā pretiniekam sišanai vienu vai vairākas figūras (bandiniekus). Upuris ir viens no kombinācijas elementiem. Parasti, tas ir kombinācijas ievadgājiens, bet dažreiz tas mēdz būt arī kombinācijas fināls, tās noslēdzošais trieciens. Ar upuri lielā mērā saistīts uzskats par šaha partijas skaistumu. Šaha partijā upuris ir likumsakarīgs notikums. Spēles loģika, dziļš pozīcijas novērtējums, garš un precīzs variantu aprēķins un, visbeidzot, gadiem šaha praksē izstrādātā intuīcija uzvedina šahistu uz domām par iespējamo upuri.[1]

Upuris iespējams visās šaha partijas stadijās: atklātnē, vidusspēlē un galotnē. Ja upuris (galvenokārt bandinieks) tiek piedāvāts jau spēles sākuma posmā (atklātnē), tad tādu atklātni sauc par gambītu.

Upura mērķis, tā pieņemšanas gadījumā, ir:

  • labākās pozīcijās — materiālā vai pozicionālā pārsvara iegūšana, mata forsēšana, pretinieka karaļa pozīcijas atvēršana, brīvbandinieka izveidošana utt.;
  • sliktākās pozīcijās — pata, mūžīgā šaha vai teorētiski neizšķirtas pozīcijas radīšana.

Piedāvāto upuri pretinieks var pieņemt vai noraidīt.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upura variācijas ir pārsteidzoši daudz, tomēr upurus var kvalificēt. Upuru klasifikācijai var kalpot dažādi kritēriji, piemēram, upurētās figūras nosaukums:

  • Dāmas upuris;
  • Torņa upuris;
  • Laidņa upuris;
  • Zirdziņa upuris;
  • Bandinieka upuris;
  • Kvalitātes upuris (torņa nomaiņa pret vieglo figūru).

Savā grāmatā "Richtig opfern!" austriešu lielmeistars Rūdolfs Špīlmans iedalīja visus upurus divās grupās: šķietamie upuri un reālie upuri.

Šķietamie upuri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par šķietamiem upuriem viņš sauca upurus, kas forsēti noveda pie mata vai izšķiroša materiāla ieguvuma.

Šķietamo upuru piemēri:

A. Gipslis — J. Kostro[2]
Dubna, 1976
abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess rdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess rdt45.svg
Chess kdt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess plt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess qdt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess qlt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess blt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess klt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Partijā sekoja: 21. Dxh7+!! un melnie padevās, jo pēc 21. ... Kxh7 seko 22. Th3+ Kg8 (Kg6) 23. Zxe7 mats.
T. PetrosjansV. Simagins[3]
Maskava, 1956
abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess kdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess rdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess qdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess qlt45.svg
Chess blt45.svg
Chess klt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
44. Da8+ (Kļūda būtu 44. Zxf7?, jo pēc 44. ... Dd1+ melnie panāk mūžīgo šahu.) 44. ... Kg7 45. Lxe5+!! Dxe5 46. Dh8+! Kxh8 47. Zxf7+ Kg7 48. Zxe5 Baltie ar uzviju atguvuši upurēto materiālu, melnie padevās.

Reālie upuri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šaha meistaru partijās bieži sastopami ir upuri, kuru mērķis ir iegūt noteiktu pozicionālu labumu. Tādi upuri nav saistīti ar forsētiem variantiem, kas dod izteiktu pārsvaru vai noved pie mata. Upurējot, spēlētājs tiecas iegūt jaunu pozīciju, kurā viņam būtu tādi plusi, kuri tālākā partijas gaitā pilnīgi kompensētu upurēto materiālu. Tādus upurus R. Špīlmans nosauca par reāliem upuriem, pasvītrojot to galvenās īpašības — ilgstošu cīņas gaitu un gala rezultāta nenoteiktību. Reālos upurus viņš sadalīja šādās grupās:

  • Attīstības upuris veicina maksimālu ātru attīstību. Galvenokārt šādus upurus pielieto atklātnē, kad figūras vēl nav attīstītas. Parasti upura mērķis ir centra ieņemšana. Pie šīs grupas pieder visi gambīti. Parasti upurē bandiniekus, taču sastopami ir arī figūras upuri, piemēram, Mucio gambītā.
  • Bremzēšanas upuris arī sastopams atklātnes stadijā. Tā mērķis ir traucēt pretinieka attīstību un līdz ar to iegūt attīstības pārsvaru.
  • Kavēšanas upuris neļauj pretiniekam izdarīt rokādi. Uzbrūkošā puse vēlas atstāt pretinieka karali centrā un atvērt centrālās līnijas smago figūru uzbrukumam.
  • Vajāšanas upuris ir upuris, kurš piespiež pretinieka karali pamest savu slēptuvi un dodies riskantā ceļojumā.

Reālo upuru piemēri:

Attīstības upuris
abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess rdt45.svg
Chess qdt45.svg
Chess rdt45.svg
Chess kdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess plt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess plt45.svg
Chess blt45.svg
Chess qlt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess blt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess klt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Gājiens melnajiem

Partijā G. Šorīss — R. Špīlmans[4] baltie ar nomaiņu uz e4 draud iegūt bandinieku. To novērst varēja ar 12. ... Lf5, tomēr Špīlmans upurē bandinieku. Partijā sekoja:

12. ... f5
13. exf5 Dxf6
14. Lxe4 dxe4
15. Dxe4 Lb3!
Par bandinieku ieguvuši pozicionālu pārsvaru: nomainīts spēcīgais balto laidnis, melniem ir divu laidņu priekšrocības un torņu uzbrukumam atvērtas vertikāles "e" un "f".

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. В. И. Линдер, И. М. Линдер. «Жертва». Шахматная энциклопедия (krievu). Москва : ООО "Издательство Астрель": ООО"Издательство АСТ", 2004. 80. lpp. ISBN 5-17-006939-1.
  2. «Aivars Gipslis vs Jerzy Kostro» (angļu). chessgames.com. Skatīts: 2018-08-01.
  3. «Tigran Vartanovich Petrosian vs Vladimir Simagin» (angļu). chessgames.com. Skatīts: 2018-08-02.
  4. «Georg Schories vs Rudolf Spielmann» (angļu). chessgames.com. Skatīts: 2018-08-11.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Alberts Cimiņš. Latvian chess players 100 combinations. SIA "Drukātava", 2011. ISBN 978-9984-853-41-3. (latviski), (krieviski), (angliski)
  • Rudolf Spielmann: Richtig opfern! Voraussetzungen, Ziel und Durchführung des Opfers im Schachspiel. Erläutert an 38 Partien. Schachverlag Mädler, Düsseldorf 1982, ISBN 3-7919-0215-6. (vāciski)
  • Шамкович Л. А. Жертва в шахматах. — М., 1971. (krieviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]