Urāliešu valodas
.png)
Urāliešu valodas ir valodu saime, kurā ietilpst somugru un samodiešu valodas. Tajā ietilpst ap 30 valodas, ko prot apmēram 20 miljoni cilvēku, padarot to par vienu no mazākajām valodu saimēm pasaulē.
Valstis ar vislielāko urāliešu valodu pratēju skaitu ir Ungārija, Somija, Krievija, Igaunija, Norvēģija un Zviedrija. Ungāru valodu lieto arī Transilvānijas, Banatas (Rumānija) un Vojevodinas (Serbija) iedzīvotāji.
Virssaimes nosaukums cēlies no Urālu kalniem, ko uzskata par vienu no urāliešu valodu iespējamajām izcelsmes vietām. Kopā ar indoeiropiešu valodām urāliešu valodu saime ir viena no vienīgajām divām Eiropas kontinentā esošajām valodu saimēm.
Urāliešu valodu vārdu salīdzinājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tabulas ar dotajiem vārdiem parāda vienotu urāliešu valodu radniecības pakāpi. Somu, igauņu, lībiešu un vepsu valodas vārdi parāda ļoti ciešu valodu radniecību, bet samojedu grupas ņencu un selkupu valodas ar zināmu kopējo radniecību parāda lielas atšķirības no, piemēram, igauņu valodas. Hantu valodas vārdi skaidri parāda ciešo līdzību ar ungāru valodu, jo abas valodas ir ugru valodas apakšgrupā. Šīs līdzības ir viegli pamanīt, bet salīdzinošā valodniecība ir tā, kas tehniskā veidā izveido sistēmu, kā to padarīt pamanāmu.
Galvenais šo tabulu avots ir Karolu Redes (Károly Rédei) „Urāliešu vispārējās etimoloģijas vārdnīca” (1988). Urāliešu valodas veido divi lieli zari — somugru un samodiešu valodas. Rekonstruēt kopējās urāliešu pirmvalodas (PU) vārdus ir ļoti sarežģīti, tā ka pirmvalodas vārdi no samodiešu valodām ir attiecināmi tikai uz pirmurāliešu vārdiem, lielāko daļu atstājot tikai kā somugru pirmvalodas (SU) vārdu.
Urāliešu valodu vārdu salīdzinājums I: Lietvārdi
| Nozīme | Somu | Igauņu | Lībiešu | Vepsu | Sāmu | Erzju | Mariešu | Udmurtu | Komiešu | Hantu | Mansu | Ungāru | Ņencu | Selkupu | PU |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| acis (acs) | silmä | silm | sīlma | sil'm | čalbme | sel'me | činca | . | sin | sem | šäm | szem | sew | sai | *silmä |
| sirds | sydän | süda | sidā | südäin' | tšade | sedej | šüm | sulem | selem | šem | šäm | szív | sej | sid' | *sidä-mз |
| galva | pää | pea | pǟ | pä | . | pä | . | puŋ | pom | . | päŋ | fej, fő | . | . | *päŋe (SU) |
| roka | käsi | käsi | kež | käzi | gietta | ked | kit | ki | ki | köt, ket | kät | kéz | . | . | *käte (SU) |
| asinis | veri | veri | ver | veri | varra | ver | wər | ver | vir | wer | wür | vér | . | . | *wire (SU) |
| kāja | jalka | jalg | jālga | jaug | juolge | jalgo | jal | . | . | . | . | g-yalog | . | . | *jalka (SU) |
| zivs | kala | kala | kalā | kala | guolle | kal | kol | . | . | kul | kol | hal | χale | kel | *kala |
| pele | hiiri | hiir | īr | hir’ | čejer | . | šir | šyr | jönkər | täŋker | egér | . | . | . | *šiŋer (SU) |
| koks | puu | puu | pū | pu | . | pu | pu | pu | . | -pe | fa | pa | po | . | *puwe |
| ledus | jää | jää | jeij | jieegŋa | ej | ij | je | ji | jöŋk | jöŋk | jég | . | . | . | *jäŋe (SU) |
| ūdens | vesi | vesi | vež | vezi | ved | wət | vu | va | . | wit | víz | wit | yt | . | *wete |
| māja | kota | koda | kuodā | goatte | kudo | kuδə | ka, ko | ka, ko | kat | . | ház | . | . | . | *kota (SU) |
Urāliešu valodu vārdu salīdzinājums I: Darbības vārdi, Skaitļa vārdi, vietniekvārdi
| Nozīme | Somu | Igauņu | Lībiešu | Vepsu | Sāmu | Erzu | Mariešu | Udmurtu | Komiešu | Hantu | Mansu | Ungāru | Ņencu | Selkupu | PU |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| iet | mene | mine | manna | lǟdõ | mända | . | mije | min | mun | men | min | men-ni | min | men-da | *mene |
| zināt | tunte | tunde | tieudõ | teta | dow'da | . | . | todi | ted | . | . | tud-ni | tumta | (tymne) | *tumte |
| dot | anta | anda | āndõ | antta | . | ando | . | ud | ud | . | . | ad-ni | . | . | *amta (SU) |
| viens | yksi | üks | ikš | üks’ | ok'ta | vejke | ik(te) | ok | et | it | ük | egy | . | . | *ikte (SU) |
| divi | kaksi | kaks | kakš | kaks' | guokte | kavto | kok | kik | kik | kät | kit | két, kettő | . | . | *kakta (SU) |
| trīs | kolme | kolm | kuolm | kuome | golbma | kolmo | kəm | kwin | kujim | koləm | korəm | három | . | . | *kolme (SU) |
| četri | neljä | neli | nēļa | nell’ | njaelje | nile | nəl | nil | nol | nelə | nili | négy | . | . | *neljä (SU) |
| pieci | viisi | viis | vīž | viž | vitta | vete | wəc | vit | vit | wet | ät | öt | . | . | *witte (SU) |
| seši | kuusi | kuus | kūž | kuz' | gut'ta | koto | kut | kwat' | kvat | kut | kat | hat | . | . | *kutte (SU) |
| simts | sata | sada | sadā | sada | čuotte | sado | šüδə | su | so | sat | šat | száz | . | . | *sata (SU) |
| kas | ken | ke(s) | kis | gi, kä | ki | ke, kü | kin | kin | . | . | ki | . | . | . | *ke, ki (SU) |
Urāliešu skaņu atbilsmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dotās etimoloģijas rāda dažu urāliešu skaņu atbilsmes, šeit, somu un ungāru valodas skaņu atbilsmes
- somu /p-/ atbilst ungāru /f-/ (piemēram, puu:fa)
- somu /k-/ pirms /a/ un /o/ atbilst ungāru /h-/ (piemēram, kala:hal), citos gadījumos somu /k-/ ungāriem paliek /k-/ (piemēram, käsi:kéz)
- somu /-t-/ atbilst ungāru /-z/ (piemēram,. sata:száz)
- somu /-nt-/ atbilst ungāru /-d-/ (piemēram, tunte:tud)
- somu /s-/ atbilst ungāru /sz-/ vai /Ø-/ (piemēram, silmä:szem, syli:öl), kas norāda uz to, ka šis somu /s/ ir radies no diviem atšķirīgiem /s/, kuru atšķirība ungāru valodā vēl ir skaidra.
Pēc šiem un citiem novērojumiem var plaši rekonstruēt pirmurāliešu fonēmas. Urālistikā pastāv uzskats, ka somu valodā pamatā ir saglabājušies pirmurāliešu līdzskaņi, bet ungāru valodā to vietā parādās jauninājumi. Savukārt senos pirmurāliešu patskaņus var atrast sāmu valodā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Urāliešu valodas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| ||||||||||||||
|