Tiva

Tivas Republika
	Tivas Republika
	Республика Тыва; Тыва Республика
	— republika —
	Obelisks «Āzijas centrs»Obelisks «Āzijas centrs»
; Karogs	; Ģerbonis
	Novietojums Krievijā
Centrs	Kizila
Administratīvais iedalījums	19
	Platība
- Kopā	168 604 km²
	Iedzīvotāji (2025)
- Kopā	338 483
- Blīvums	2/km²
- Etniskais sastāvs	tivieši (77,0 %); krievi (20,1 %); tatāri (6,7 %)
ISO 3166 kods	RU-TY
	Mājaslapa: rtyva.ru
	Tivas Republika Vikikrātuvē

Tivas Republika (krievu: Респу́блика Тыва́, tiviešu: Тыва Республика) ir viena no Krievijas Federācijas republikām Sibīrijas federālajā apgabalā. Tā atrodas Āzijas ģeogrāfiskajā centrā, Sibīrijas dienvidu daļā. Tā robežojas ar Altaja Republiku dienvidrietumos un rietumos, Hakasijas Republiku ziemeļrietumos un ziemeļos, Krasnojarskas novadu ziemeļos, Irkutskas apgabalu ziemeļos un ziemeļaustrumos, Burjatijas Republiku austrumos, kā arī ar Mongoliju dienvidos. Tās galvaspilsēta ir Kizila. Iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija 307 925 cilvēki. Lielāko daļu Tivas ainavas veido meži, kalni un stepe. Lielākā daļa iedzīvotāju ir tivieši, kas lieto tiviešu valodu, bet plaši izmantota ir arī krievu valoda.

Vēsture

Zināms, ka no 1207. gada tagadējās Tivas teritorija bija Mongoļu impērijas sastāvā. 1757. gadā to pakļāva Ķīnas impērija, kas 1860. gadā noslēdza vienošanos ar Krievijas Impēriju par krievu mednieku apmešanos šajā Ārējās Mongolijas robežapvidū. 1911. gadā ar Krievijas Impērijas atbalstu izveidoja separātistu valdību, kas pasludināja separātu Urjanhaju republiku (Урянхай). 1914. gada 17. aprīlī to kā protektorātu pievienoja Krievijas Impērijai un nodēvēja par Urjanhaju novadu (Урянхайский край).

Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gada 18. jūlijā Sarkanā Armija ieņēma novada pārvaldes centru Belocarsku. 1921. gadā ar Krievijas PFSR atbalstu proklamēja suverēnu valsti Tannu Tivas Tautas Republiku (krievu: Народная Республика Танну-Тува), kuru 1926. gadā pārdēvēja par Tivas Tautas republiku (Тыва Арат Республик, Tyva Arat Respublik). 1929. gadā PSRS Tautas komisāru padomes Apvienotā valsts politiskā pārvalde Tivā organizēja valsts apvērsumu, kurā gāza tās vadītāju Bujanbadirgi (tiviešu: Моңгуш, Буян-Бадыргы), ko apvainoja kontrevolucionārā darbībā un 1932. gadā nošāva.

Otrajā pasaules karā Tivas Tautas republika 1941. gada 25. jūnijā pieteica karu Vācijai. Tivas TR bruņotie spēki PSRS Sarkanās armijas sastāvā piedalījās Otrajā pasaules karā. 1944. gada 11. oktobrī Tivas Tautas Republiku savā sastāvā kā autonomo apgabalu iekļāva PSRS. 1962. gadā to pārdēvēja par Tivas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku.

Pēc Augusta puča izgāšanās 1991. gada 28. augustā Tivas APSR valdība pieņēma lēmumu par Tivas republikas dibināšanu. 1993. gadā to pārdēvēja par Tivas Republiku (Тыва Республика).

Ģeogrāfija

Republika izvietota Sibīrijas dienvidu daļā. Tās galvaspilsēta ir Kizila, kas atrodas Āzijas ģeogrāfiskajā centrā. Republikas austrumdaļa ir mežaina un paaugstināta, bet rietumos ir sausākas zemienes.

Augstākais punkts — Monguntaigas kalns, 3970 metru
Lielākais garums Z->D virzienā — 450 km
Lielākais platums A->R virzienā — vairāk nekā 700 kilometru
Platība — 170,427 km²

Biosfēras rezervāti

Uvsnūra ieplaka ir biosfēras rezervāts

Upes un ezeri

Republikā ir vairāk nekā 8000 upju. Šeit, satekot Lielajai un Mazajai Jeņisejai, sākas Jeņiseja. Lielākā daļa upju atrodas Jeņisejas baseinā. Tāpat šeit atrodami arī vairāki minerālūdeņu avoti. Republikā ir daudz ezeru, no kuriem lielākā daļa ir glaciālie (kūstoša ledus) un sālsezeri.

Lielākās upes:

Lielā Jeņiseja jeb Ulughema.
Kantedžira
Hemčika
Mazā Jeņiseja jeb Kāhema.
Augšjeņiseja jeb Bīhema.

Lielākie ezeri:

Todža — lielākais ezers; vairāk nekā 100 km² liels.
Uvsnūrs — iekļauts pasaules mantojuma sarakstā.
Kadiša ezers
Manikolas ezers

Kalni

Republikas teritorija ir kalnu ieplaka, to norobežo divas kalnu grēdas: Sajānu un Tannu Olas kalnu grēdas. Kalni un pakalni aizņem 80% republikas teritorijas. Monguntaigas kalns ir 3970 m augsts un ir augstākais kalns Sibīrijā, kas nosaukumu ieguvis no tāda paša nosaukuma ledāja.