Urumi
Urumi jeb Urumu grieķi (grieķu: Ουρούμ, turku: Urumlar) ir etniska un lingvistiska grupa, kas vēsturiski saistīta ar grieķiem un dzīvoja galvenokārt Melnās jūras reģionā, Krimā un Kaukāzā. Urumi ir pazīstami ar to, ka kultūras un izcelsmes ziņā ir grieķi, bet tradicionāli runā tjurku valodā — urumu valodā.
Urumu izcelsme parasti tiek saistīta ar grieķu kopienām, kuras viduslaikos un osmaņu periodā pārgāja uz turku valodu, saglabājot pareizticīgo kristietību. Atšķirībā no Pontas grieķiem, kuri saglabāja grieķu valodu, urumi pakāpeniski tika turkificēti lingvistiski, bet ne etniski.
18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā daļa urumu kopā ar citiem Krimas grieķiem tika pārvietoti uz Krievijas Impērijas teritorijām, īpaši uz Azovas jūras piekrasti (mūsdienu Ukrainas dienvidaustrumos). Tur izveidojās urumu ciemi līdzās grieķvalodīgajiem rumajiem.
Urumi pārsvarā piederēja pie Austrumu pareizticīgās baznīcas, un reliģija spēlēja nozīmīgu lomu viņu identitātes saglabāšanā. Mūsdienās urumu skaits ir neliels, un daudzi ir asimilējušies apkārtējās sabiedrībās Ukrainā, Krievijā, Gruzijā un citur.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
|