Pāriet uz saturu

Uvsnūra ieplaka

Vikipēdijas lapa
Uvsnūra ieplaka
Uvsnūra ieplaka
Ieplakas centrālās daļas satelītaina ar Uvsnūra ezeru
Kontinents Eirāzija
Valstis Karogs: Mongolija Mongolija
Karogs: Krievija Krievija
Ietilpst Lielo Ezeru ieplaka
Garums 340 km
Platums 125 km
Platība 70 000 km2
Pilsētas

Ulāngoma

Oficiālais nosaukums: Uvsnūra ieplaka
Tips Daba
Kritērijs ix, x
Iekļauts 2003 (27. sesija)
Aizsardzības nr. 769
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Mongolija Mongolija
Platība 1 068 853 ha
Reģions Āzija
Koordinātas 50°16′30″N 92°43′11″E / 50.27500°N 92.71972°E / 50.27500; 92.71972Koordinātas: 50°16′30″N 92°43′11″E / 50.27500°N 92.71972°E / 50.27500; 92.71972
Uvsnūra ieplaka (Mongolija)
Uvsnūra ieplaka
Uvsnūra ieplaka
Uvsnūra ieplaka (Krievija)
Uvsnūra ieplaka
Uvsnūra ieplaka
Uvsnūra ieplaka (Sibīrijas federālais apgabals)
Uvsnūra ieplaka
Uvsnūra ieplaka
Uvsnūra ieplaka (Tiva)
Uvsnūra ieplaka
Uvsnūra ieplaka
Uvsnūra ieplaka Vikikrātuvē

Uvsnūra ieplaka (mongoļu: Увс нуурын хотгор, krievu: Убсунурская котловина) ir tektonisks pazeminājums Centrālāzijā, Lielo Ezeru ieplakas ziemeļu daļa. Administratīvi ietilpst Mongolijas Uvsnūra aimakā un Krievijas Tivas Republikā. Atrodas starp Altaja kalnu Turgenūla masīvu rietumos, Tannuolas grēdu ziemeļos un Sajānu Horumnugtaigu un Sengiļenu austrumos. Dienvidos relatīvi zemākā Hanhuha grēda Uvsnūra ieplaku atdala no pārējās Lielo Ezeru ieplakas.

Ieplaka stiepjas apmēram 340 km garumā austrumu—rietumu virzienā, tās platums līdz 125 km. Ieplakas centrālais elements ir Uvsnūra beznoteces sālsezers, kurā ieplūst vairākas upes, lielākā no kurām ir 568 km garā Tesa. Citi lielāki ieplakas ezeri ir Torehols un Bajannūrs. Ainavā dominē sausa stepe, bet daļu teritorijas austrumos aizņem Būrugdelīna un Altanelsa smiltāji.

UNESCO Pasaules mantojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uvsnūra ieplaka ir vistālāk ziemeļos esošā Centrālāzijas beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu tuksneši un tundras zona, kas rada unikālu ekosistēmu. Uvsnūra ieplakas daļas 2003. gadā iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Pasaules mantojuma objekts sastāv no vairākām zonām:[1]

  • Mongolijā:
    • Uvsnūra īpaši aizsargājamā zona (424 298 ha),[2]
    • Cagānšuvūta īpaši aizsargājamā zona (23 170 ha),[3]
    • Turgenūla īpaši aizsargājamā zona (116 831 ha),[4]
    • Altanelsa īpaši aizsargājamā zona (148 246 ha),[5]
    • Tesas upes dabas rezervāts (97 688,5 ha),[6]
  • Krievija (Ubsunura ieplakas dabas rezervāts):[7]
    • Monguntaiga (1589 ha),
    • Ubsunurs (4490 ha),
    • Orokušinā (28 750 ha),
    • Ariskannigs (15 000 ha),
    • Jamāligs (800 ha),
    • Cugērelss (4900 ha),
    • Ulars (18 000 ha).

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]