Uzbrukums Rīgas Centrālcietumam

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Uzbrukums Rīgas centrālcietumam bija LSDSP kaujinieku veikta kaujas operācija 1905. gada revolūcijas laikā, kas notika naktī uz 1905. gada 20. septembri ar nolūku atbrīvot ieslodzītos partijas biedrus. Uzbrukuma laikā kaujinieku pusē cietušo nebija, bet atceļā divus no viņiem arestēja. Par šo pārdrošo Rīgas kaujinieku uzbrukumu rakstīja gan Krievijas impērijas, gan ārzemju prese.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1905. gada 2. maija vakarā Pērnavas un Lauku ielas stūrī Rīgā notika terora akts, kurā nogalināja policistu (gorodovoju) Urtānu un ievainoja apakšiecirkņa uzraugu Parfjonovu. Sekojošā apšaudē ar uzbrucējiem krita gorodovojs Ostrovskis. Sprādziena vietā policija atrada vairākas šķembas un noskaidroja, ka uzbrukumā izmantoto bumbu bija izgatavojuši fabrikas "Fenikss" metāllietuves ceha strādnieki. Pret 28 rūpnīcas darbiniekiem izvirzīja apsūdzības. LSDSP kaujinieki nolēma Centrālcietumā ieslodzītos cīņas biedrus atbrīvot. Lai šo akciju īstenotu, vairāku grupu dalībniekus un viņu rīcībā esošos cīņas līdzekļus apvienoja.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1905. gada 20. septembra nakts uzbrukumā Rīgas Centrālcietumam, piedalījās 52 kaujinieki. Zināms, ka kaujas operācijas dalībnieki bija Jānis Žāklis (segvārds "Mērnieks"), Ferdinands Grīniņš (segvārds "Burlaks"), Jēkabs Dubelšteins (segvārds "Jēpis"), Jānis Čoke (segvārds "Brašais"), Kristaps Salniņš (segvārds "Griška"), Rūdolfs Dēliņš (segvārds "Čoms"), P. Lapsa, K. Legzdiņš un citi. Pēc iepriekš izstrādāta plāna kaujinieki sadalījās divās grupās. Viena grupa iekļuva cietuma iekštelpās, bet otra palika pagalmā, lai atvairītu sardzes uzbrukumu.

17 kaujinieki ielauzās vieninieku korpusā un atbrīvoja LSDSP Rīgas komitejas locekli Jāni Lāci un vienu no fabrikas "Fenikss" kaujinieku vadītājiem Jūliju Šleseru, kuriem draudēja nāves sods. Pārējos apcietinātos atbrīvot neizdevās, jo nevarēja atslēgt kameras. Sadursmē nošāva vai ievainoja 15 cietuma uzraugus.

Tiesa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1906. gada oktobrī slepenpolicija arestēja F. Grīniņu un tiesāja kopā ar 16 cilvēkiem, apsūdzības tika izvirzītas par dažādiem uzbrukumiem, kopumā vismaz par 24 epizodēm. F. Grīniņam un Otto Sniķeram piesprieda 15 gadu spaidu darbos, tomēr, aizbildinoties ar abu apcietināto it kā veikto bēgšanas mēģinājumu, 1906. gada 27. decembrī konvojs Grīniņu un Sniķeri pa ceļam uz Koknesi nošāva.