Vācbaltu demokrātu partija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vācbaltu demokrātu partija[1] (vācu: Deutsch-baltische Demokratische Partei, saīsināti — DbDP) bija Krievijas impērijas un vēlāk Latvijas vācbaltiešu minoritātes politiskā partija, kas pastāvēja laikā no 1917. līdz 1934. gadam. Tā bija vecākā vācbaltu partija Latvijā.[2]

Partija tika izveidota 1917. gada pavasarī un tās sākotnējais nosaukums līdz pat 1917. gada augustam, kad Rīgu ieņēma Vācijas karaspēks, bija Vācu tautības Krievijas pilsoņu demokrātu partija. Līdz ar Rīgas krišanu vācu rokās partija beidza darboties, tomēr jau 1918. gada novembrī tā atjaunoja savu darbību. Vācbaltu demokrātu partija pārstāvēja vācu pilsoņu, sīkpilsoņu, muižnieku, garīdznieku un inteliģences intereses.[2] Partija atzina Latvijas valsti un iesaistījās Latvijas Tautas padomes un Latvijas Pagaidu valdības darbā. Tā bija pārstāvēta arī Latvijas Satversmes sapulcē un visās ievēlētājās Saeimās līdz pat 1934. gadam. Saeimā partija iekļāvās Vācbaltu frakcijā, kuras vadītājs līdz 1933. gada oktobrim bija Vācbaltu demokrātu partijas priekšsēdētājs Pauls Šīmanis.[3] Pēc Kārļa Ulmaņa veiktā apvērsuma partija bija spiesta izbeigt savu darbību.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Citviet arī Vācbaltu demokrātiskā partija
  2. 2,0 2,1 2,2 Latvijas Brīvības cīņas 1918 — 1920. Enciklopēdija. Rīga:Preses nams, 1999. ISBN 9984-00-395-7 (278. lpp.)
  3. Latvijas vēsture internetā — Šīmanis, Pauls