Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests

Vikipēdijas lapa
Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests
Deutscher Akademischer Austauschdienst
Abreviatūra DAAD
Izveidots 1925
Tips Eingetragener Verein (reģistrēta apvienība)
Galvenā mītne Bonna, Vācijā
Prezidents
Margret Wintermantel
Budžets
EUR 471m (2015)[1]
Personāls
843[2]
Tīmekļa vietne www.daad.de

Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests vai DAAD (vācu: Deutscher Akademischer Austauschdienst) ir lielākā Vācijas atbalsta organizācija starptautiskās akadēmiskās sadarbības jomā.

Organizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

DAAD Galvenā mītne Bonnā

DAAD akadēmiskās studijas Vācijā Arhivēts 2019. gada 2. aprīlī, Wayback Machine vietnē. ir privāta, federāli finansēta un valsts finansēta valsts augstskolu valsts aģentūra Vācijā, kuru pārstāv 365 Vācijas augstākās izglītības iestādes (100 universitātes un tehniskās universitātes, 162 vispārējās lietišķo zinātņu universitātes un 52 mūzikas un mākslas koledžas) [2003].

DAAD kā institūts nepiedāvā studiju programmas vai kursus, bet piešķir konkurētspējīgas, uz nopelniem balstītas stipendijas jebkurā no akreditētajām Vācijas augstskolām izmantošanai mācību un / vai pētniecības jomā. Tā piešķir arī stipendijas vācu studentiem, doktorantiem un zinātniekiem par studijām un pētījumiem ārzemēs. Tā kā gada budžets ir gandrīz 400 miljoni eiro un ik gadu atbalsta aptuveni 50 000 stipendiju, no kuriem aptuveni 11 000 ir ilgtermiņa stipendijas, DAAD faktiski ir lielākā šāda akadēmiskā stipendiju organizācija visā pasaulē . Organizācija tika dibināta 1925. gada 1. janvārī, bet 1945. gadā tā tika slēgta, un atjaunota 1950. gadā.

Galvenās mītnes un reģionālie biroji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

DAAD oficiālā pieņemšana 1961. gadā

DAAD galvenā mītne atrodas Bonnā, šeit atrodas 15 starptautiskās reģionālās filiāles, kas sniedz informāciju un padomus par studiju un pētniecības iespējām, kā arī pieejamās stipendijas, kas pielāgotas studentiem un akadēmiķiem savā reģionā.

DAAD Ņujorkas birojs apkalpo ASV un Kanādas iedzīvotājus, kuri ir uzņemti vai nodarbināti Amerikas un Kanādas augstākās izglītības iestādēs, un vēlas mācīties vai veikt pētījumus Vācijā. No šīs apmaiņas puses viedokļa DAAD misija ir veicināt amerikāņu un Kanādas studentu piekļuvi izcilajām Vācijas augstskolām un pētniecībai — no pētniecības universitātēm (Universitäten) līdz lietišķo zinātņu universitātēm (Fachhochschule), koledžām. mūzika un māksla, bibliotēkas un arhīvi, kā arī pētniecības iestādes, piemēram, Max Planck institūti .

Reģionālo biroju saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

DAAD biroji Jaundē , Kamerūnā

DAAD stipendijas un programmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

DAAD dotācijas, ko administrē DAAD ārzemēs, ir pieejamas visu akadēmisko disciplīnu studentiem un katrā akadēmiskā grāda līmenī, ieskaitot maģistrantus , absolventus un absolventus ar bakalaura grādu , maģistrantūras studentus, doktorantūras studentus, doktorantus un pēcdoktorantūras zinātniekus, kā arī fakultāti. .

DAAD vispasaules tīklā ietilpst arī aptuveni 50 informācijas centri un aptuveni 450 DAAD pasniedzēju amati.

Finansējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

DAAD finansē galvenokārt Vācijas valdība un Eiropas Savienība. 2012. gadā DAAD saņēma 407,4 miljonus eiro.

  • Ārlietu ministrija (Vācija) : EUR 178,6 miljoni
  • Federālā Izglītības un pētniecības ministrija (Vācija) : EUR 96,8 miljoni
  • Federālā ekonomiskās sadarbības un attīstības ministrija (Vācija) : EUR 37,2 miljoni
  • Eiropas Savienība : EUR 57,2 miljoni
  • Citi: EUR 37,6 miljoni

Iesaistīšanās Sīrijas pilsoņu karā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada rudenī DAAD, ko atbalsta Vācijas Ārlietu ministrija , uzsāka programmu Sīrijas vadībai .[3] Programmas deklarētais mērķis bija izveidot "izvēlētu eliti starp Sīrijas turpmāko vadību", lai "aktīvi piedalītos pēckara Sīrijas organizēšanā".[3] Praksē mērķis bija nodrošināt to, ka tajā laikā (2014. gada beigās), ko uzskatīja par neizbēgamu pēc režīma valdību, būtu stingri jābalstās uz liberālo demokrātiju , un vairāk nekā tas būtu draudzīgs Vācijas ārējām interesēm.

Programmas sākumposmā no potenciālajiem kandidātiem, kuri „vai nu joprojām dzīvo Sīrijā vai kādā no kaimiņvalstīm (Libāna, Jordānija, Turcija), vai kuri bija aizbēguši uz Vāciju, tika izvēlēti 271 sīrieši, kas uzskatāmi par piemērotiem universitātes stipendijām. ".[3] Pirmie tika ievesti uz Vāciju, lai pievienotos tiem dalībniekiem, kuri jau bija tur. Stipendijas tika piešķirtas dažādām universitātēm visā Vācijā. Vācijas Ārlietu ministrija finansēja lielāko daļu stipendiju (200), bet līdzsvaru finansēja Bādene Virtemberga (50) un Ziemeļreina-Vestfālene (21).[3]

Stipendiju programmās bija iekļauts ievada valodu kurss tiem studentiem, kuri vēl nebija brīvi apguvuši vācu valodu vai citādi nebija iepriekšēju zināšanu. Līdztekus tam bija vienlaicīgi obligāts elements, kas bija paredzēts, lai īstenotu plānoto Sīrijas eliti ar "fundamentālām un praktiskām zināšanām un prasmēm politikā , ekonomikā , sociālajās zinātnēs , kā arī darbības kompetencē ."[3]

2015. gada beigās tika izstrādāti plāni programmas masveida paplašināšanai 2016. gadā.[3] Tomēr pat līdz tam laikam Sīrijas opozīcijas , it īpaši tās nominālās rietumu elementu, likteni būtiski mainīja ne tikai šo paplašināšanos, bet arī visas „Sīrijas līderības” programmas pamatojumu. 2016. gada sākumā ir runa par programmas nākotni un līdzīgu starptautisko iniciatīvu nākotni.

Ievērojami DAAD absolventi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Margaret Atwood , rakstnieks
  • Söhnke M. Bartram , ekonomists
  • Willie Doherty , mākslinieks
  • Jeffrey Eugenides , rakstnieks
  • Jim Jarmusch , režisors
  • Ryszard Kapuściński , žurnālists
  • Nam June Paik , mākslinieks
  • Susan Sontag , rakstnieks un režisors
  • Bob Wilson , teātra režisors
  • Ghil'ad Zuckermann , lingvists un revivalists[4]
  • Emmets Viljamss , Fluxus mākslinieks
  • Diamond Boaz , arhitekts

Turklāt vairāki nobela balvas ieguvēji ir DAAD absolventi. Piemēram, Wolfgang Ketterle no MIT.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Starptautiskie kvalitātes tīkli (IQN)
  • Francijas un Vācijas universitāte

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «DAAD annual report 2015». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 19. janvārī. Skatīts: 2019. gada 8. februārī.
  2. «DAAD annual report 2012».
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 «Leadership for Syria». German-Foreign-Policy.com. German News Information Services GmbH. 2015. gada 18. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. janvārī. Skatīts: 2016. gada 12. februāris.
  4. Adelaidas Universitāte: pētnieka profils , iegūts 2016. gada 16. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]