Vācijas eiro monētas

Vikipēdijas lapa

Vācijas eiro monētas ir eiro monētas, kuras izdevusi Vācija.

Valsts puses izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācijas eiro monētu valsts puses dizainā izmantoti trīs attēli. Uz 1, 2 un 5 centu monētām attēlots ozolzars, kas pārņemts no iepriekšējās Vācu sīknaudas feniņiem. Uz 10, 20 un 50 centu monētām attēlotie Brandenburgas vārti simbolizē Vācijas sadalīšanu un atkalapvienošanos, kā arī Vācijas savienību ar pārējo Eiropu. Uz 1 un 2 eiro monētām attēlots ērglis, kas ir Vācijas suverenitātes simbols. Uz 2 eiro monētas jostas ir vārdi no Vācijas himnasEinigkeit und Recht und Freiheit (Vienotība un taisnība un brīvība). Pretēji Eiropas Savienības 2008. gadā izdotajām rekomendācijām, uz Vācijas eiro monētām nav norādes par to izdevējvalsti, tāpēc iespējams, ka to dizains nākotnē mainīsies.

0,01 € 0,02 € 0,05 €
1 centa monēta 2 centu monēta 5 centu monēta
0,10 € 0,20 € 0,50 €
10 centu monēta 20 centu monēta 50 centu monēta
1,00 € 2,00 € 2 € monētas josta
1 eiro monēta 2 eiro monēta 2 eiro monētas josta

2 eiro apgrozības piemiņas monētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācija 2 eiro piemiņas monētas izdod kopš 2006. gada. Līdz 2021. gadam Vācija plāno izdot 16 Vācijas federālālajām zemēm veltītu monētu sēriju. Plānots, ka monētu izdošanas gadi sakrīt ar attiecīgās zemes prezidentūru Federālajā padomē.

Gads Attēls Zeme Apraksts
2006 Šlēsviga-Holšteina Holšteinas vārti Lībekā
2007 Mēklenburga-Priekšpomerānija Šverīnes pils
2008 Hamburga Hamburgas Svētā Miķeļa baznīca
2009 Zāra Svētā Ludviga baznīca in Zārbrikenē
2010 Brēmene Brēmenes rātsnams un Rolanda statuja pie tā
2011 Ziemeļreina-Vestfālene Ķelnes katedrāle
2012 Bavārija Neišvānšteinas pils
2013 Bādene-Virtemberga Maulbronas abatija
2014 Lejassaksija Svētā Miķeļa baznīca Hildesheimā
2015 Hesene Svētā Pāvila baznīca Frankfurtē
2016 Saksija
2017 Reinzeme-Pfalca
2018 Berlīne
2019 Saksija-Anhalte
2020 Tīringene
2021 Brandenburga

Bez šīs sērijas Vācija ir izdevusi trīs Eiropas ekonomiskajai vienotībai veltītas monētas, kuras izdeva visas eirozonas valstis kopā un Elizejas līguma (sadarbības līgums ar Franciju) parakstīšanas 50. gadadienai veltītu monētu kopā ar Franciju. Turklāt Vācija ir izdevusi vairākas zelta un sudraba piemiņas monētas, kas nav paredzētas apgrozībai.

Īpašas iezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz Vācijas monētām ir kaltuves zīmes — neliels burts, kas norāda, kurā no Vācijas kaltuvēm, monēta kalta. Šie apzīmējumi Vācijas naudas kaltuvēm piešķirti to atklāšanas secībā un tika lietoti vēl pirms Eiro ieviešanas, tā kā daļa no tiem uz eiro monētām neparādās, jo attiecīgās kaltuves slēgtas vēl pirms eiro ieviešanas. Uz eiro parādās A — Berlīnes valsts naudas kaltuve, D — Bavārija galvenā naudas kaltuve (atrodas Minhenē), F — Štutgartes valsts naudas kaltuve, G — Karlsrūes valsts naudas kaltuve un J — Hamburgas naudas kaltuve.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]