Vācijas rasu politika

Vācijas rasu politika bija nacistiskās Vācijas valsts politika no 1933. līdz 1945. gadam, kuras pamatā bija nacistiskā rasu ideoloģija un pseidozinātniskas rasu teorijas. Tās mērķis bija saglabāt un paplašināt tā saukto "āriešu rasi", diskriminējot, izolējot, deportējot vai iznīcinot cilvēku grupas, kuras nacistu režīms uzskatīja par "rasiski zemākām" vai politiski nevēlamām.

Vācijas rasu politika bija viens no Ādolfa Hitlera režīma pamatprincipiem un noveda pie Holokausta, Porajmos (romu genocīda), piespiedu sterilizācijas programmām un citiem noziegumiem pret cilvēci.

Ideoloģiskie pamati

Nacistu rasu politika balstījās uz antisemītismu, eigēniku, sociāldarvinismu un rasu hierarhijas ideju. Nacionālsociālisti apgalvoja, ka cilvēce ir sadalīta bioloģiski atšķirīgās rasēs, kuru vērtība nav vienāda.

Par augstāko tika uzskatīta tā sauktā āriešu jeb ģermāņu rase, savukārt ebreji, romi, slāvi, melnādainie un citas grupas tika uzskatītas par zemākām vai bīstamām Vācijas tautai.

Īstenošana

Pēc nacistu nākšanas pie varas 1933. gadā tika ieviesti vairāki diskriminējoši pasākumi:

ebreju izslēgšana no valsts dienesta;
piespiedu sterilizācija personām ar noteiktām slimībām vai invaliditāti;
Nirnbergas likumi (1935), kas noteica rasu klasifikāciju un aizliedza laulības starp ebrejiem un vāciešiem;
īpašuma konfiskācija un pilsonisko tiesību ierobežošana.

1938. gada Kristāla nakts laikā visā Vācijā tika organizēti plaši uzbrukumi ebreju sinagogām, uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Otrais pasaules karš

Otrā pasaules kara laikā rasu politika kļuva vēl radikālāka. Okupētajās teritorijās tika izveidoti geto, koncentrācijas nometnes un iznīcināšanas nometnes, kur sistemātiski tika nogalināti miljoniem cilvēku.

1942. gada Vanzē konference koordinēja tā sauktā "galīgā risinājuma" īstenošanu — Eiropas ebreju sistemātisku iznīcināšanu.

Papildus ebrejiem nacistu vajāšanām tika pakļauti arī:

romi;
poļi un citas slāvu tautas;
cilvēki ar invaliditāti (skat. Akcija T4);
homoseksuāļi;
Jehovas liecinieki;
politiskie pretinieki un pretošanās kustības dalībnieki.

Sekas

Vācijas rasu politika izraisīja miljoniem cilvēku nāvi. Holokaustā tika nogalināti aptuveni seši miljoni ebreju, bet nacistu vajāšanās dzīvību zaudēja arī miljoniem citu civiliedzīvotāju.

Pēc kara Nirnbergas prāvas laikā nacistu līderi tika tiesāti par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu. Vācijas rasu politika mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no smagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pasaules vēsturē.

Skatīt arī