Vācu īpašvārdu atveidošana

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Vācu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ievērojot latviešu valodas tradīcijas vācu īpašvārdu atveidošanā. Vācu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.

Pēc šiem noteikumiem atveido vācu, austriešu, daļas šveiciešu vai šo tautu izcelsmes cilvēku personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Vācijā, Austrijā, Lihtenšteinā, daļā Šveices, Beļģijas un Itālijas (Dienvidtirolē). Pēc vācu valodas atveides principiem atveidojami arī atsevišķi vietvārdi Namībijā, Brazīlijā, Kanādā. Atsevišķās situācijās pēc vācu valodas principiem atveido arī Francijas austrumu reģionu Elzasas un Lotringas ģeogrāfiskos nosaukumus. Tradicionāli pēc vācu valodas principiem atveidojami vāciskas izcelsmes nosaukumi Krievijā.

Pēc vācu valodas principiem atveidojami arī jidiša izcelsmes personvārdi.

Vācu izcelsmes personvārdi sastopami arī daudzās citās valstīs. Atveidojot citu pasaules reģionu vācu izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas vai atveides prakse, lai arī latviešu valodā tradicionāli kā primārie tiek lietoti vācu atveides principi.

Vācu valodas alfabēts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu vācu alfabēts sastāv no 26 latīņu alfabēta burtiem. Papildus tiek lietoti trīs burti ar diakritiskajām zīmēm (umlautiem): Ä, Ö, Ü un ligatūra ß. ß alfabēta rindā tiek lietota Vācijā un Austrijā, bet netiek lietota Šveicē un Lihtenšteinā.

Vācu valodas alfabēta burti ir:

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z Ä Ö Ü

a b c d e f g h i j k l m n o p q r s t u v w x y z ä ö ü ß

Patskaņu kvantitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācu valodā izšķir šādus īsos un garos patskaņus:

rakstībā A a Ä ä E e I i O o Ö ö U u Ü ü
īsie [a] [ɛ] [ɛ], [ǝ] [ɪ] [ɔ] [œ] [ʊ] [ʏ]
garie [aː] [ɛː] [eː] [iː] [oː] [øː] [uː] [yː]

Vācu valodas ortogrāfijā patskaņu kvantitāti apzīmē tikai dažos gadījumos. Latviešu valodā vācu patskaņu kvantitāte atdarināma ar attiecīgajiem latviešu valodas garajiem un īsajiem patskaņiem. Ja garie patskaņi [aː] un [eː] atrodas vārda galotnē un to kvantitāte vācu rakstībā nav apzīmēta, latviešu valodā tie atveidojami ar īsajiem a un e (Lenne - Lenne). Bet ja šo patskaņu kvantitāte vācu rakstībā apzīmēta, tie atveidojami ar garajiem ā un ē (Mühlsee - Mīlzē).

Garie patskaņi vācu valodas ortogrāfijā apzīmēti šādos veidos:

  • Ar burtu h pēc attiecīgā patskaņa. Lieto, ja aiz garā patskaņa seko līdzskaņi l, m, n, r vai cits patskanis.
Luhme - Lūme
Lahn - Lāna
Rehestadt - Rēeštate
  • Ar patskaņu dubultojumu.
Saale - Zāle
Beeskow - Bēskova
  • Garo [iː] dažkārt apzīmē ar burtkopu ie.
Liegnitz - Līgnica
Kriemhild - Krīmhilde
Bremen - Brēmene
Schönefeld - Šēnefelde
  • Vienzilbes vārdos, kam locījumā vairākas zilbes.
Graz - Grāca
Zug - Cūga

Īsos patskaņus vācu valodas ortogrāfijā gadījumos, kad uzsvērtā zilbē jāparāda īss patskanis, apzīmē šādi:

  • Ar burtkopām bb, ck, dd, ff, ll, mm, nn, pp, rr, ss, tt, tz, pf vai burtu x pēc attiecīgā patskaņa.
Lübben - Libene
Lückendorf - Likendorfa
Halle - Halle
Wittenberg - Vitenberga

Atveidošanas tabula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācu burts
vai burtkopa
Fonēma
(IPA)
Atveidošana
latviski
Piemēri Piezīmes
vāciski latviski
a [a] a Bachra Bahra
[aː] ā Baden Bādene atvērtā zilbē
aa [aː] ā Saale Zāle
ae [ɛ] e
[ɛː] ē Laeven Lēvene atvērtā zilbē
ah [aː] ā Mahler Mālers
ai [aɪ̯] ai Kaitz Kaica vārda sākumā un vidū
aj vārda beigās
au [aʊ̯] au Austerlitz Austerlica vārda sākumā un vidū
av Luckau Lukava vārda beigās
ay [aɪ̯] ai vārda sākumā un vidū
aj Nay Naja vārda beigās
ä [ɛ] e Schäffer Šefers
[ɛː] ē Läwitz Lēvica atvērtā zilbē
äh [ɛː] ē Krähe Krēe
äu [ɔʏ̯] ei Säuritz Zeirica vārda sākumā un vidū
ej vārda beigās
b [b] b Brandenburg Brandenburga
bb [bː] b bben Libene
c [ts] c Celle Celle pirms i, e, y
[k] k Coburg Koburga pirms a, o, u vai līdzskaņa; galotnē
ch [x] h Kachlin Kahlīne pēc a, o, u, au
[ç] h Brechtewende Brehtevende pēc e, i, ö, ü, ai, eu vai pēc līdzskaņa; izskaņā -chen
[k] k Christine Kristīne atsevišķos gadījumos
[ʃ] š Charlotte Šarlote aizguvumos no franču valodas
chs [ks] ks Ochsensaale Oksenzāle
ck [k] k Glienecke Glīneke
d [d] d Dillstädt Dilštete
dd [dː] d Hiddensee Hidenzē
dsch [dʒ] tikai aizguvumos
dt [tː] t Arndt Arnts
e [ɛ], [ǝ] e Dessau Desava
[eː] ē Jena Jēna atvērtā zilbē
ee [eː] ē Leezen Lēcene
eh [eː] ē Mehna Mēna
ei [aɪ̯] ei Zeitz Ceica vārda sākumā un vidū
ej vārda beigās
eu [ɔʏ̯] ei Neuburg Neiburga
ey [aɪ̯] ei Steyr Šteire vārda sākumā un vidū
ej Alzey Alceja vārda beigās
f [f] f Frankfurt Frankfurte
ff [fː] f Vaffenrode Vafenrode
g [ɡ] g Günzburg Gincburga
[ç] g izskaņā -ig
gh [ɡ] g
gg [ɡː] g ggelsee Migelzē
h [h] h Heiligenstadt Heiligenštate izņemot gadījumus, kad h apzīmē patskaņu garumu
i [ɪ] i Dissen Disene
[iː] ī Biberach Bīberaha atvērtā zilbē, kā arī personas vārdā Martin - Martīns
ie [iː] ī Diera Dīra
[ie] ie Marienborn Marienborna salikta īpašvārda pirmajā daļa personvārds, kas beidzas ar ie
ih [iː] ī Ihlenburg Īlenburga
j [j] j Jüterbog Jīterboga
k [k] k Kamenz Kamenca izņemot eksonīmus Kiel — Ķīle, Köln — Ķelne u.c.
kk [kː] k
l [l] l Klötze Klece
ll [lː] ll Halle Halle
l Dillstädt Dilštete pirms cita līdzskaņa
m [m] m Templin Templīne
mm [mː] mm Hamma Hamma
m Kammhof Kamhofs pirms cita līdzskaņa
n [n] n Neustrelitz Neištrēlica
nn [nː] nn Dannewitz Dannevica
n Dennheritz Denherica pirms cita līdzskaņa
ng [ŋ] ng Singwitz Zingvica
nk [ŋk] nk Ankermühle Ankermīle
o [ɔ] o Rostock Rostoka
[oː] o Mosel Mozele atvērtā zilbē
oe [œ] e Moers Mersa
[øː] ē Goethe Gēte atvērtā zilbē
oh [oː] o Mohr Mors
oi [ɔʏ̯] oi Oidtweiler Oitveilers vārda sākumā un vidū
oj vārda beigās
oo [oː] o Roon Rons
oy [ɔʏ̯] oi vārda sākumā un vidū
oj Nestroy Nestrojs vārda beigās
ö [œ] e Klötze Klece
[øː] ē Röbel Rēbele atvērtā zilbē
öh [øː] ē Röhrensee Rērenzē
p [p] p Pirna Pirna
pp [pː] p Gippe Gipe
ph [f] f Phöben Fēbene
pf [p̪f] , [f] pf Pforzheim Pforcheima
qu [kv], [kw] kv Querfurt Kverfurte
r [r], [ʁ] r Riesa Rīza
rr [rː] r Sparrenbusch Šparenbuša
rh [r] r Rhein Reina
s [s] s Skadow
Worbis
Skadova
Vorbisa
pirms līdzskaņa (izņemot sch, sp, st), vārda beigās
[z] z Salzburg
Mosel
Zalcburga
Mozele
pirms patskaņa vai divskaņa
sch [ʃ] š Schwerin Šverīne
sp [ʃp] šp Spremberg Špremberga
ss [s] s Kassenbohm Kasenboma
st [ʃt] št Straßburg
Neustädt
Štrasburga
Neištete
vārda vai salikteņa sastāvdaļas sākumā
[st] st Münster Minstere vārda vai salikteņa sastāvdaļas vidū vai beigās
ß [s] s ßneck Pesneka
t [t] t Teltow Teltova
th [t] t Thun Tūna
tt [tː] t Zittau Citava
ti [tsj] cj tikai izskaņās -tion, -tiär, -tial, -tiell
tsch [tʃ] č Bartsch Barčs
tzsch [tʃ] č Delitzsch Dēliča
tz [ts] c Lortzing Lorcings
u [ʊ] u Gluck Gluks
[uː] ū Gubin Gūbene atvērtā zilbē
ue [ʏ] i Ueckermünde Ikerminde
[yː] ī atvērtā zilbē
uh [uː] ū Huhn Hūns
ü [ʏ] i Lübben Libene
[yː] ī Rügen Rīgene atvērtā zilbē
üh [yː] ī Kühne Kīne
v [f] f Bremervörde
Havel
Brēmerferde
fele
vārda vai salikteņa sastāvdaļas sākumā
atsevišķos gadījumos vārda vidū
[v] v Revensburg
Virchow
vensburga
Virhovs
vārda vidū
aizgūtos vārdos, kuros vāciski izrunā [v]
w [v] v Krewelin Krēvelīne
x [ks] ks Xanten Ksantene
y [ʏ] i Sylt Zilte
[yː] ī Mylau Mīlava atvērtā zilbē
z [ts] c Zell Celle
zz [ts] c

Īpašvārdu dzimte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Personvārdiem dzimte piešķirama atbilstoši personas dzimumam.

Ģeogrāfiskajiem nosaukumiem dzimte piešķirama pēc atbilstošā nomenklatūras vārda dzimtes:

  • Apdzīvoto vietu (pilsētu, pilsētu daļu, ciemu u.c.) nosaukumiem latviešu atveidojumā ir sieviešu dzimte,
  • Upju nosaukumi atveidojami sieviešu dzimtē,
  • Kanālu nosaukumi atveidojami vīriešu dzimtē,
  • Kalnu nosaukumi atveidojami vīriešu dzimtē (Zugspitze - Cugšpice - (dat.) Cugšpicem),
  • Ezeru nosaukumi atveidojami vīriešu dzimtē,
  • Salu nosaukumi atveidojami sieviešu dzimtē.

Īpašvārdu deklinācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atdarinātie vācu valodas īpašvārdi latviešu valodā lokāmi pēc I, II, IV vai V deklinācijas parauga.

I deklinācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc I deklinācijas parauga lokāmi tie īpašvārdi, kam latviskajā atdarinājumā vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s. Vācu valodā šie īpašvārdi beidzas ar līdzskani vai divskaņiem ai, ei, oi, ay, ey, oy.

Keisch (pv) - Keišs
Feuchtwanger (pv) - Feihtvangers
Venedey (pv) - Venedejs
Nestroy (pv) - Nestrojs

II deklinācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc II deklinācijas parauga lokāmi nedaudz latviešu valodā atdarināto vācu personvārdu.

  • Uzvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -mann.
Schumann - Šūmanis
Kellermann - Kellermanis
Bet uzvārds Mann lokāms pēc I deklinācijas: Mans.
  • Slāvu cilmes uzvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -sky.
Tuchovsky - Tuhovskis
  • Pie II deklinācijas pieder vēl šādi vārdi un uzvārdi:
Diesel - Dīzelis
Händel - Hendelis
Hegel - Hēgelis
Franz - Francis (bet uzvārds - Francs)
Fritz - Fricis (bet uzvārds - Frics)
Karl, Carl - Kārlis (bet uzvārds - Karls)
Peter - Pēteris (bet uzvārds - Pēters)

IV deklinācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc IV deklinācijas parauga lokāmi īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -a, divskani vai līdzskani.

  • Vīriešu un sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -a, un sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -ai, -ei, -oi, -ay, -ey, -oy.
Gotha - Gota
Mittweida - Mitveida
Alzey - Alceja
  • Sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar šādām salikteņa satāvdaļām vai burtiem: -berg, -ch, -ck, -(f)f, -ein, -heim, -ig, -im, -ing, -k, -s, -ß, -sch, -(t)z.
-berg - Mühlberg (pv) - Mīlberga
-ch - Mitcherlich - Mičerliha
-ck - Osnabrück - Osnabrika
-(f)f - Klaushof - Klaushofa
-ein - Felsenstein - Felzenšteina
-heim - Mannheim - Manheima
-ig - Borsig - Borziga
-im - Parchim - Parhima
-ing - Altöting - Altetinga
-k - Königsmark - Kēnigsmarka
-s - Köbis - Kēbisa
- Elsaß - Elzasa
-sch - Karsch - Karša
-(t)z - Kollwitz - Kolvica
  • Īpašvārdi, kuru pēdējais patskanis vai divskanis vācu rakstībā ir a, o, u, ai, ay, au (izņemot pie V deklinācijas piederošos).
Marl - Marla
Thorn - Torna
Ulm - Ulma
Folkenhayn - Folkenhaina
Lugau - Lūgava

V deklinācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc V deklinācijas parauga lokāmi īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -e vai ar līdzskani.

  • Vīriešu un sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -e:
Stolze (pv) - Štolce
  • Sieviešu dzimtes īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -d, -dt, -furt, -hard, -hart, -land, -man(n), -ruh, -t(h), -tal, -wald.
-d - Stralzund - Štrālzunde
-dt - Bodenstedt - Bodenštete
-furt - Erfurt - Erfurte
-hard - Erhard (pv) - Erharde
-hart - Erkhart (pv) - Erkharte
-land - Sauerland - Zauerlande
-man(n) - Fühmann (pv) - Fīmane
-ruh - Karlsruh - Karlsrūe
-t(h) - Abendroth (pv) - Ābendrote (bet Bayreuth - Baireita)
-tal - Wuppertal - Vupertāle
-wald - Auerswald - Auersvalde
  • Īpašvārdi, kuru pēdējais patskaņa burts ir ä, e, i, ie, ö, ü, äu, ei, eu (izņemot pie IV deklinācijas piederošos).
Fröbel - Frēbele
Berlin - Berlīne
Wien - Vīne
Keun - Keine

Nelokāmie īpašvārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā nelokāmi latviešu valodā atveidojamas atsevišķas vācu īpašvārdu kategorijas:

  • Īpašvārdi, kas vācu valodā beidzas ar -ee, -o, oh, uh.
Halensee - Hālenzē
Otto (pv) - Oto
Osterloh (pv) - Osterlo
Unruh (pv) - Unrū
  • Sieviešu vārdi, kas doti vīrietim.
Carl Maria Weber - Kārlis Maria Vēbers - (dat.) Kārlim Maria Vēberam

Salikteņi un vārdkopas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Saliktajiem īpašvārdiem, kas vācu valodā savienoti ar defisi, tā parasti paturama arī atveidojumā.
Schleswig-Holstein - Šlēzviga-Holšteina
  • Pilsētu daļu nosaukumi, kam pirmajā daļā minēta pilsēta, bet otrajā šīs pilsētas daļā, salikteņa pirmā daļa vai nu atmetama vai arī atveidojama ģenitīvā vai lokatīvā, vai arī atveidojama pēc kopējiem nosacījumiem (atkarībā no konteksta un pielietojuma).
Berlin-Treptow - Treptova, Berlīnes Treptova, Treptova Berlīnē, Berlīne-Treptova
  • Bez defises, īpašvārda daļas apvienojot, atveido īpašvārdus, kuru pirmajā daļā ir īpašības vārds.
Groß-Gerau - Grosgērava
  • Salikteni, kura pirmā daļa ir no vietvārda atvasināts īpašības vārds, bet otrajā - nomenklatūras vārds, atveido īpašības vārdu lietojot ģenitīvā, bet nomenklatūras vārdu tulko.
Teutoburger Wald - Teitoburgas mežs
Züricher See - Cīrihes ezers
  • Ja īpašvārda sastāvā ir prievārds an (vai kopā ar artikulu an dem, am, an der, ob der), tas latviešu valodā tulkojams ar prievārdu "pie".
Frankfurt am Main - Frankfurte pie Mainas
Dillingen an der Saar - Dillingene pie Zāras
Rothenburg ob der Tauber - Rotenburga pie Tauberes
  • Ja īpašvārda sastāvā ir prievārds im, in, in der, to latviešu valodā neatveido, bet nosaukuma otro daļu atveido lokatīvā.
Freiburg im Breisgau - Freiburga Breisgavā - (dat.) Freiburgas Breisgavā
Landau in der Pfalz - Landava Pfalcā
Schwandorf in Bayern - Švandorfa Bavārijā
  • Pārējos gadījumos atsevišķi rakstītie vācu valodas īpašvārdi atveidojami kopā.
Totes Gebirge - Totesgebirge
Hoher Meißner - Hoermeisnere
Drei Kronen - Dreikronene

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, III: Vācu valodas īpašvārdi. Sast. L. Ceplītis. — Rīga, 1960

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]