Vāgnera grupa

Vikipēdijas lapa

"Vāgnera grupa" (krievu: Группа Вагнера) ir Krievijā bāzēta militāro algotņu vienība, kas sākumā maskējās kā 2013. gadā registrēta Honkongas kompānija Slavonic Corps Limited (Славя́нский ко́рпус), vēlāk kļuva pazīstama kā privāta militāra kompānija ЧВК Вагнера. Šī grupa sūtīja algotņus, lai destabilizētu situāciju dažādās Āfrikas valstīs, kā arī piedalījās Sīrijas pilsoņu karā, Lībijas pilsoņu karā, Krimas aneksijā, Donbasa karā un Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā. Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes laikā 2021. gada 13. decembrī Eiropas Savienības ārlietu ministri vienojās par sankciju noteikšanu pret "Vāgnera grupu" un astoņām tās personām un trim ar grupu saistītām struktūrām. "Vāgnera grupu" finansē Putina darījumu partneris Pēterburgas uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.[1][2]

Dibināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Algotņu vienību dibinājis 2013. gadā no aktīvā dienesta atvaļinātais neonacistiski noskaņotais Krievijas militārā izlūkdienesta apakšpulkvedis Dmitrijs Utkins (iesauka "Vāgners"), kurš no prezidenta Putina 2016. gadā saņēma Vīrišķības ordeni.

Apsūdzības vardarbībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Vāgnera grupa" vervēja, apmācīja un nosūtīja algotņus uz konfliktu zonām visā pasaulē, lai veicinātu vardarbību, izlaupītu dabas resursus un iebiedētu civiliedzīvotājus. Personas, pret kurām Eiropas Savienība nolēma vērst sankcijas, bija iesaistītas spīdzināšanā, patvaļīgu nāvessodu izpildē Lībijā, Sīrijā, Ukrainā un Centrālāfrikas Republikā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]