Vāgnera grupa

"Vāgnera grupa"
krievu: Группа Вагнера, ЧВК «Вагнер»
Pastāvēšanas laiks	2013—pašlaik
Ideoloģija	Krievu nacionālisms Neonacisms
Valsts	Krievija
Tips	Algotņu armija
Iesaukas	Vāgnerieši, Vāgneri, Vagineri, Muzikanti, Orķestris
Līderi	Jevgēņijs Prigožins Dmitrijs "Vāgners" Utkins
Galvenā mītne	Sanktpēterburga, Krievija
Devīze	Кровь, честь, родина, отвага
Karavīru skaits	50 000 (2023. gada janvārī)
Militārās operācijas	Krimas okupācija Donbasa karš Sīrijas pilsoņu karš Dienvidsudānas pilsoņu karš CĀR pilsoņu karš Lībijas pilsoņu karš (no 2014) Protesti Sudānā (2018-2019) Politiskā krīze Venecuēlā Islāmistu nemieri Mozambikā Mali karš Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Atzīta par teroristisku organizāciju	Ukraina Igaunija Lietuva Francija

"Vāgnera grupa" (krievu: Группа Вагнера) ir Krievijā bāzēta starptautiska noziedzīga militāro algotņu vienība, kas sākumā maskējās kā 2013. gadā registrēta Honkongas kompānija Slavonic Corps Limited (Славя́нский ко́рпус), vēlāk kļuva pazīstama kā privāta militāra kompānija ЧВК Вагнера. Šī grupa sūtīja algotņus, lai destabilizētu situāciju dažādās Āfrikas valstīs, kā arī piedalījās Sīrijas pilsoņu karā, Lībijas pilsoņu karā, Krimas aneksijā, Donbasa karā un Krievijas iebrukumā Ukrainā. Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes laikā 2021. gada 13. decembrī Eiropas Savienības ārlietu ministri vienojās par sankciju noteikšanu pret "Vāgnera grupu" un astoņām tās personām un trim ar grupu saistītām struktūrām. "Vāgnera grupu" finansē Putina darījumu partneris Pēterburgas uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.

Dibināšana

Algotņu vienību dibinājis 2013. gadā no aktīvā dienesta atvaļinātais neonacistiski noskaņotais Krievijas militārā izlūkdienesta apakšpulkvedis Dmitrijs Utkins (iesauka "Vāgners"), kurš no prezidenta Putina 2016. gadā saņēma Vīrišķības ordeni.

Apsūdzības vardarbībā

"Vāgnera grupa" vervēja, apmācīja un nosūtīja algotņus uz konfliktu zonām visā pasaulē, lai veicinātu vardarbību, izlaupītu dabas resursus un iebiedētu civiliedzīvotājus. Personas, pret kurām Eiropas Savienība nolēma vērst sankcijas, bija iesaistītas spīdzināšanā, patvaļīgu nāvessodu izpildē Lībijā, Sīrijā, Ukrainā un Centrālāfrikas Republikā.

2023. gada 20. janvārī ASV atzina Vāgnera algotņu formējumu par starptautisku noziedzīgu organizāciju. Tās vienībām Ukrainā ieročus piegādāja Ziemeļkoreja

Cietumnieku izmantošana karam Ukrainā

Ukrainas pretuzbrukuma laikā 2022. gada septembra sākumā kļuva zināms par Prigožina centieniem vervēt kaujiniekus Krievijas cietumos. Krievijas neatkarīgais medijs “MediaZona” novembrī ziņoja, ka kopš Vāgnera grupas vervēšanas kampaņas sākuma notiesāto vīriešu skaits cietumos divu mēnešu laikā Krievijas Federācijā bija samazinājies par 23 000 cilvēku. Ukrainas Nacionālais pretošanās centrs 13. decembrī paziņoja, ka Krievija šos ieslodzītos izmanto “kā lielgabalgaļas vairogu”. Lai novērstu uzmanību no Vāgnera grupas svarīgākajiem komandieriem, kaujiniekiem izsniedzot viedtālruņus vai planšetdatorus, kas parāda viņu koordinātes un uzbrukuma mērķi komerciāliem satelītiem, ko Ukrainas armija var izmantot, lai uzbruktu šīm cietumnieku vienībām.

2022. gada novembrī "Vāgnera grupā" (VG) mobilizētos cietumniekus iesaistīja Bahmutas kaujās Doneckas apgabalā. Kaujās piedalījās gandrīz 50 000 algotņu, no kuriem ap 40 000 bija savervēti cietumos.

Dzīvā spēka zaudējumi

Pēc ASV izlūkdienestu datiem līdz 2023. gada janvārim Ukrainā bija krituši vairāk nekā 4100, bet ievainoti ap 10 000 algotņu, pie kam ap 90% kritušo bija savervētie cietumos.

2023. gada februārī ASV Nacionālā drošības padome lēsa, ka Vāgnera grupa bija zaudējusi vairāk nekā trīsdesmit tūkstošus algotņu, aptuveni deviņi tūkstoši bija gājuši bojā kaujās. Aptuveni puse no kritušajiem bija nogalināti kopš decembra vidus.

Atzīšana par teroristisku organizāciju

2022. gada 8. decembrī Latvijas Saeima aicināja Eiropas Savienību iekļaut Vāgnera grupu terora aktos iesaistīto personu, grupu un organizāciju sarakstā. 2023. gada 23. martā Lietuvas Seims Vāgnera grupu pasludināja par teroristisku organizāciju. Aprīlī Eiropas Savienība noteica sankcijas pret Vāgnera grupas vadītājiem par aktīvu dalību Krievijas militārajā agresijā pret Ukrainu. 2023. gada 9. maijā arī Francijas parlamenta apakšpalātas – Nacionālās asamblejas – deputāti pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Eiropas Savienību oficiāli atzīt Vāgnera algotņu grupējumu par teroristisku organizāciju. Atsaucoties uz Rietumvalstu izlūkdienestu sniegto informāciju, rezolūcijā bija konstatēts, ka Vāgnera grupas kaujinieki piedalījušies civiliedzīvotāju slepkavošanā un spīdzināšanā Ukrainas pilsētā Bučā, dokumentā bija norādīts uz algotņu grupējuma kaujinieku pastrādātajām civiliedzīvotāju slepkavībām Sīrijā un Āfrikas valstīs.