Pāriet uz saturu

Vēja rādītājs

Vikipēdijas lapa
Gailis, kurš novietots virs debespušu rādītāja, ir tradicionāla figūra, ko izmanto vēja rādītājos

Vēja rādītājs ir anemoskopa veids, ko izmanto vēja virziena noteikšanai. Bieži tos lieto kā arhitektoniskus ornamentus ēkas augstākajā punktā. Angļu valodā vēja rādītāju sauc par wind vane, bet vārds vane nāk no senangļu valodas vārda fana, kas nozīmē "karogs".

Lai arī vēja rādītāji ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā gaiļa veidolā ar burtiem, kuri apzīmē kompasa strēķus. Citas bieži sastopamas formas ir kuģi, bultas un zirgi. Ne visiem vēja rādītājiem ir atsevišķs virziena indikators. Pietiekoši spēcīgā vējā bultas priekšgals vai gaiļa galva uzrādīs virzienu no kura pūš vējš.

Vēja rādītāji ir sastopami arī uz mazām vēja turbīnām, kur tie palīdz pagriezt vēja turbīnas pret vēju. Uz laivām vēja rādītājus sauc par šķietamā vēja rādītājiem.

Vēja rādītājs palīdz pagriezt mazu horizontālas ass vēja turbīnu pret vēju

Pirmās rakstiskās liecības par vēja rādītājiem ir no Babilonijas 1800 līdz 1600 gadu pirms mūsu ēras, kur fabulā "Fabula par vītolu" aprakstīti cilvēki, kuri skatās uz vēja rādītāju, "lai noskaidrotu vēja virzienu". Ķīnā Huainanzi, kuru datē ar 139. gadu pirms mūsu ēras, minēts pavediens vai vimpelis, ko daži komentētāji interpretē kā "vēja virziena noteikšanas līdzekli" (hou feng shin, 侯風扇).

Uz vēju torņa jumta, hellēnisko Atēnu agorā, kādreiz bija uzstādīts vēja rādītājs bronzas Tritona formā, kurš izstieptā rokā turēja zizli. Tas rotēja mainoties vēja virzienam. Zem vēja rādītāja ir frīze, kurā attēlotas astoņas grieķu vēja dievības. Uz astoņus metrus augstās būves bija izvietoti arī saules pulksteņi un tās iekšienē ūdens pulkstenis. Tornis tiek datēts ap 50. gadu mūsu ērā.[1]

Militārie dokumenti no Ķīnas trīs valstu posma (220. līdz 280. gads mūsu ērā) vēja rādītājus dēvē par "piecām uncēm" (wu liang, 五兩), jo to izgatavošanā izmantotais materiāls svēra piecas unces. Līdz trešajam gadsimtam ķīniešu vēja rādītāji bija izgatavoti putnu formā un tos dēvēja par "vēju norādošajiem putniem" (xiang feng wu, 相風烏). Trešā gadsimta grāmatā Sanfu huangtu (三輔黃圖), ko uzrakstījis Miao Čanjans (Miao Changyan), par vietām Čanaņā, aprakstīts putna formas vēja rādītājs uz torņa jumta.

Senākais, saglabājies gaiļa formas vēja rādītājs ir Gallo di Ramperto, kuru izgatavoja 820. gadā. Mūsdienās tas ir saglabāts Svētās Džūlijas muzejā, Brešā, Lombardijā.

Kā dekoratīvu un apzeltītu vēja rādītāju izgatavotāji bija pazīstami vikingi. Sākotnēji tos izstrādāja, lai izrotātu garos kuģus, bet pēc kuģu izmantošanas pārtraukšanas, vēja rādītājus atkārtoti izmantoja baznīcām.[2] Ievērojams paraugs ir Sēderalas vēja rādītājs (Söderala vane) no 1050. gadiem.

Kalte ar vēja rādītājiem, kuri pagriež ventilācijas atvērumu jumtā, lai kontrolētu gaisa vilkmi caur ēku

Pāvests Gregors I (amatā no 590. līdz 604. gadam) uzskatīja gaili par "pašu piemērotāko kristietības simbolu". Viņš to uzskatīja arī par Svētā Pētera simbolu (atsaucoties uz Lūka 22:34, kurā Jēzus paredz, ka Pēteris trīs reizes būs noliedzis viņu pirms gailis būs dziedājis).[3][4] Pāvests Leons IV (amatā no 847. līdz 855. gadam) uzstādīja gaiļa formas vēja rādītāju uz Vecās Svētā Pētera bazilikas vai Vecās Konstantīna bazilikas. Tā rezultātā gaiļa atveidojumus pamazām sāka izmantot kā vēja rādītājus baznīcu torņos[3] un devītajā gadsimtā pāvests Nikolajs I[5] (amatā no 858. līdz 867. gadam) pavēlēja šo figūru novietot visu baznīcu torņos. Uz Baijē gobelēna, kuru, visticamāk, 1070. gados pabeidza bīskapa Baijē Odo vadībā, ir attēlota persona, kura uzstāda gaiļa formas vēja rādītāju uz Vestminsteras abatijas.

Alternatīva teorija par gaiļa formas vēja rādītāju pirmsākumiem baznīcu torņos ir tāda, ka tie simbolizē garīdznieku modrību aicinot ļaudis lūgties.[6] Cita teorija apgalvo, ka gaiļa formas vēja rādītāji nav kristiešu simbols, bet gan saules apzīmējums,[7] kas nāk no gotiem.

Mūsdienu zinātniskie vēja rādītāji dod vēja virziena informāciju elektriska signāla veidā

Dažas baznīcas vēja rādītājos izmantoja savu svēto aizbildņu simbolus. Londonas Sitijā ir saglabājušies divi piemēri. Svētā Pētera baznīcas pie Kornhilas (St Peter upon Cornhill) vēja rādītājs ir nevis gaiļa, bet atslēgas formā,[8] bet pie bijušā ebreju geto esošās Svētā Labrenča ģildes baznīcas (St Lawrence Jewry) vēja rādītājam ir grila restu forma (kas simbolizē Svēto Labrenci).[9]

Pūķa formas vēja rādītājs no Nacionālās mākslas galerijas Amerikas dizaina saraksta (Index to American Design)

Sākotnējiem vēja rādītājiem bija ļoti ornamentāli virziena indikatori, bet mūsdienu vēja rādītājiem parasti ir tikai vienkārša bulta bez nekustīgajiem, virzienu norādošajiem burtiem, jo šie instrumenti ir savienoti ar attālinātu displeju. Viens no pirmajiem šāda vēja rādītāja paraugiem bija uzstādīts britu Karaliskās kara flotes Admiralitātes ēkā Londonā - vēja rādītājs uz jumta bija mehāniski saistīts ar lielu ciparnīcu sēžu zālē, lai vecākie virsnieki tiekoties vienmēr būtu informēti par vēja virzienu.

Modernās meteoroloģiskās stacijas apvieno vēja rādītāju ar anemometru (ierīci vēja ātruma noteikšanai). Apvienojot abus instrumentus, var tikt izmantota viena ass (vertikālais stienis) un abus vēja parametrus var iegūt vienlaicīgi, vienā vietā.

Atbilstoši Ginesa rekordu grāmatai pasaulē lielākais vēja rādītājs ir Tío Pepe šerija reklāma Heresā, Spānijā. Arī Montāga (Montague), Mičiganas štatā, apgalvo, ka tajā ir lielākais standarta dizaina vēja rādītājs kuģa formā - 15 metrus augsts un ar 7,9 metrus garu bultu.[10] Cits pasaulē lielākā vēja rādītāja titula izaicinātājs atrodas Vaithorsā Kanādā. Vēja rādītājs ir no ekspluatācijas izņemta lidmašīna Douglas DC-3 ar izsaukuma signālu CF-CPY rotējoša atbalsta galā. Tā ir izvietota Jukonas transporta muzejā[11] blakus Vaithorsas starptautiskajai lidostai, kur vēja rādītāju vēja virziena noteikšanai izmanto piloti. Tas ir atpazīstams apskates objekts tūristiem un iepriecina vietējos iedzīvotājus. Lai vēja rādītājs pagrieztos, nepieciešams tikai piecus mezglus stiprs vējš.[12] Ievērojama augstuma vēja rādītājs ir izvietots Vestlokā (Westlock), Albertā. Uz klasiskā vēja rādītāja, kurš sasniedz 18 metru augstumu, uzstādīts 1942. gada Case D modeļa traktors. Šī apskates vieta ir izvietota Kanādas traktoru muzejā.[13]

Šķietamais un īstais vējš

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
V = kuģa ātrums, H = pretvējš, W = īstais vējš, A = šķietamais vējš, α = īstā vēja kursa leņķis, β = šķietamā vēja kursa leņķis

Ja vēja rādītājs atrodas uz kustībā esoša transportlīdzekļa, tad tas uzrādīs nevis īsto vēja virzienu, bet šķietamo. Bezvējā, uz gaitā esoša kuģa, vēja rādītājs uzrāda vēja virzienu no kuģa priekšgala. Šķietamā vēja komponenti, kura pūš no kuģa priekšgala puses un kuras ātrums sakrīt ar kuģa ātrumu, sauc par pretvēju.

Šķietamais vēja virziens un ātrums ir vektors, kuru iegūst, īstā vēja vektoram pieskaitot pretvēja vektoru. Tātad īstā vēja komponentes iegūst, no izmērītā šķietamā vēja vektora atņemot pretvēja vektoru. Šķietamo vēju izmēra uz kuģa, bet pretvēju iegūst, zinot kuģa kustības ātrumu un virzienu. Īstā vēja komponentes aprēķina, uz planšetes atņemot no viena vektora otru. Mūsdienās īsto vēju aprēķina ar datoru, vai arī pats vēja rādītājs saņem datus par kuģa ātrumu un virzienu, kā arī šķietamā vēja ātrumu, lai aprēķinātu un uzrādītu īsto vēja virzienu. Šķietamā vēja kursa leņķis[14] vienmēr ir mazāks par īstā vēja kursa leņķi.

Īstais un relatīvais virziens

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai noteiktu īstā vēja virzienu attiecībā pret kuģi, nav nepieciešams zināt ne kuģa pārvietošanās virzienu (kursu), ne arī īsto virzienu no kāda pūš šķietamais vējš. Pietiek ar šķietamā vēja relatīvo virzienu jeb tā kursa leņķi. Bet par kursa leņķi (KL) sauc leņķi pie kompasa rozes centra, skaitot no kuģa diametrālās plaknes priekšgala līdz virzienam uz doto priekšmetu. Pie tam pielieto divus KL skaitīšanas veidus:

  • pusriņķa KL, skaitot no kuģa diametrālās plaknes priekšgala caur labo vai kreiso bortu no 0° līdz 180°;
  • riņķa KL, skaitot no kuģa diametrālās plaknes priekšgala caur labo bortu no 0° līdz 360°.

Īsto virzienu no kura pūš vējš nosaka zinot kuģa kursu jeb leņķi starp īstā meridiāna ziemeļu galu un kuģa diametrālo plakni skaitot pulksteņa rādītāja gaitas virzienā jeb caur austrumiem:

,

kur IP - īstais peilējums jeb īstais virziens no kura pūš īstais vējš. IK - kuģa īstais kurss. KL - kursa leņķis. Ja vējš ir labās halzes (pūš labajā bortā), vai to skaita pēc riņķa skaitīšanas veida, KL ir pozitīva zīme. Ja vējš ir kreisās halzes (pūš kreisajā bortā) kursa leņķim KL ir negatīva zīme.[15]

Termins "vēja rādītājs" ir arī slenga vārds, ko lieto par politiķi, kurš bieži maina savu viedokli. Kvebekas nacionālā asambleja ir aizliegusi izmantot šo slenga terminu, jo likumdevēji to ir izmantojuši aizvainojošos nolūkos.[16]

  1. ↑ Noble J. V., de Solla Price D. J. The Water Clock in the Tower of the Winds American Journal of Archaeology. Volume 72. Number 4. 1968. gada oktobris. 345. - 355. lpp. Skatīts: 2025. gada 15. septembrī
  2. ↑ Viking Weathervanes penelope.uchicago.edu. Skatīts: 2025. gada 15. septembrī
  3. 1 2 Forlong J. G. R. Cock Encyclopedia of Religions, Volume 1, 2008. gada 30. decembris. 471. lpp. ISBN 9781605204857
  4. ↑ Coode Hore S. Vanes and weathercocks The Antiquary: A Magazine Devoted to the Study of the Past, Volume 17, 1888. gada janvāris - jūnijs. 202. lpp. Skatīts: 2025. gada 17. septembrī
  5. ↑ Adler J., Lawler A. How the Chicken Conquered the World Smithsonian Magazine, 2012. gada jūnijs. Skatīts: 2025. gada 17. septembrī
  6. ↑ Forster T. I. M. St. Peter's Chair at Rome Circle of the seasons, and perpetual key to the calendar and almanack, 1829. gads. 18. lpp. Skatīts: 2025. gada 17. septembrī
  7. ↑ Jennings Hargrave Phallicism, Celestial And Terrestrial Heathen and Christian Health Research, 1996. gads. 72. lpp. ISBN 9780787304713
  8. ↑ Vanity and Wind HistoryLondon, 2013. gada 30. decembris. Skatīts: 2025. gada 17. septembrī
  9. ↑ Pictures Of St Lawrence Jewry St Lawrence Jewry Next Guildhall. Skatīts: 2025. gada 18. septembrī
  10. ↑ World's Largest Weathervane Pure Michigan. Skatīts: 2025. gada 19. septembrī
  11. ↑ Canadian Pacific Airlines DC-3 Wind Vane Yukon Transportation Museum. Skatīts: 2025. gada 19. septembrī
  12. ↑ Lundberg M. CF-CPY, "The World's Largest Weather Vane" Whitehorse, Yukon ExploreNorth. Skatīts: 2025. gada 19. septembrī
  13. ↑ Dunford L. Tractor museum’s weatherwave stands at 59 feet TownAndCountryToday, 2023. gada 31. maijs. Skatīts: 2025. gada 19. septembrī
  14. ↑ Kursa leņķis ir leņķis starp kuģa diametrālo plakni un virzienu uz doto priekšmetu.
  15. ↑ Legzdiņš H. Navigācija. - I. daļa. Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 24., 25. lpp.
  16. ↑ Quebec bans 'weathervane' insult Metro, 2007. gada 17. oktobris. Skatīts: 2025. gada 25. septembrī
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vēja_rādītājs&oldid=4340417"