Vērmaņi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Annas Vērmanes piemineklis viņas vārdā nosauktajā dārzā Rīgā. Viņas dēls Johans Kristofs Vērmanis 1829. gadā lika uzcelt pieminekli vietā, kur kādreiz atradās Vērmanes dārza mājiņa.

Vērmaņi (vācu: Wöhrmann) ir vācbaltiešu tirgotāju un rūpnieku dzimta, kas 18. gadsimtā ieceļoja Vidzemes guberņā un vēlāk izplatījās arī Saksijā un Krievijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sindi tekstilfabrika (Tuchfabrik Zintenhof) ar dambi uz Pernu upes (Štafenhāgens, 1866).
Vērmaņu nams Elizabetes un Aleksandra ielu krustojumā (tagadējās viesnīcas Latvija vieta).

Vērmaņu dzimtas Rīgas atzara ciltstēvs bija Lībekas tirgotājs Kristiāns Heinrihs (I) Vērmans (1737—1813), kas 1763. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā un 1772. gadā kļuva par Melngalvju biedrības vecāko un Lielās ģildes locekli. Viņš strādāja kā partneris tirdzniecības kompānijās Krupp & Wöhrmann un Wöhrmann & Detenhoff, vēlāk izveidoja savu tirdzniecības namu. 1817. gadā viņa sieva Anna Ģertrūde Vērmane (1750—1827) lika ierīkot publisku eksotisku koku parku ar rozāriju savā zemes gabalā ārpus Rīgas nocietinājumiem un uzdāvināja to pilsētai[1] ar noteikumu, ka tas nekad netiks pārdots privātpersonām vai sadalīts.

Viņiem bija trīs dēli Heinrihs (1773—1810), Kristiāns Heinrihs II (1779—1824) un Johans Kristofs (1784—1843) un trīs meitas Urzula Karolīne Engele (precējusies Pandere, 1775—1845), Anna Ģertrūde Marija (1782—?) un Karolīne (1784—?).[2] Viņa mazdēls Kristiāns Heinrihs Panders (1794—1865) bija paleontologs, embriologs un ģeologs.

Jaunākais dēls Johans Kristofs Vērmanis 1804. gadā pārņēma tēva tirdzniecības un finanšu uzņēmumu Wöhrmann & Sohn, izveidoja vairākas Rīgas fabrikas, kā arī bija Prūsijas ģenerālkonsuls Rīgā. 1833. gadā viņš Sindi muižā (Zintenhof) pie Pērnavas nodibināja tekstilfabriku ar dambi uz Pernu upes, kas Vērmaņiem piederēja līdz 1879. gadam. Pēc viņa nāves tēva īpašumus pārņēma viņa dēls Kristiāns Heinrihs IV (1814–1874), kas bija Prūsijas, pēc 1871. gada Vācijas impērijas ģenerālkonsuls Rīgā. Tagadējā Tvaika ielā Sarkandaugavas teritorijā viņš nodibināja tēraudlietuvi (Eisengießerei) un mašīnrūpnīcu, kā arī vadīja kokzāģētavu (Wöhrmanns Dampf-Sägemühle). 1849. gadā viņu iecēla dižciltīgo kārtā (von Wöhrmann). 1865. gadā Vērmaņu dzimta iegādājās Stalbes (Stolben) muižu, vēlāk arī Vestienas muižu. No 1874. gada Vērmaņiem piederēja dzīvojamā ēka Aleksandra un Elizabetes ielu stūrī (tagadējās viesnīcas "Latvija" vietā).[3]

Savukārt viņa brālēns Kristiāns Heinrihs Vērmanis III (1810—1870) iegādājās divas muižas Saksijā (Wendischbora un Simselwitz), 1852. gadā ieguva barona titulu (Freiherr von Wöhrmann) un bija Saksijas landtāga deputāts (1857—1862).

Pēc 1920. gada zemes reformas Vērmaņu dzimtas piederīgie zaudēja lielāko daļu īpašumu un līdz 1939. gada beigām atstāja Latviju un Igauniju.

Raduraksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Johans Kristofs Vērmanis (1784—1843).
  • Kristiāns Heinrihs (I) (Christian Heinrich; 1737—1813). Sieva Anna Ģertrūde Ēbele (1750—1827). Bērni:
    • Heinrihs (Heinrich; 1773—1810). Sieva Karolīne Ernestīne Krīgere (Carolina Ernestina Krüger; mirusi 1837)
    • Urzula Karolīne (Ursula Caroline; 1775—1845). Vīrs Lielās ģildes vecākais Johans Martins Panders (Johann Martin Pander; 1765—1842), dēls Kristiāns Heinrihs Panders (1794—1865)
    • Kristiāns Heinrihs (II) (Christian Heinrich; 1779—1824). Sievas: 1. Elīza Skūgala (Eliza Scougall, 1756—1826) no Skotijas. 2. Karolīne Ernestīne Krīgere (Carolina Ernestina Krüger; mirusi 1837). Dēls:
      • Kristiāns Heinrihs (III) (Christian Heinrich Freiherr von Wöhrmann; 1810—1870). Sieva: viņa māsīca Doroteja Vilhelmīne Virgīnija Vērmane (Dorothea Wilhemine Virginie Wöhrmann; 1825—1890). Bērni:
        • Eduards (Eduard; 1848—1879)
        • Kristiāns Heinrihs (V) (Christian Heinrich; 1849—1932). Sieva Aleksandra Žukovska (Александра Васильевна Жуковская; 1842—1912)
        • Voldemārs (Woldemar; 1851—1909)
        • Kamillo (Camillo; 1852—1944)
        • Aleksandrs (Alexander; 1854—1917)
        • Anna (Anna; 1857—1934). Vīrs: Heinrihs Gabriels fon Šverdtners (Heinrich Gabriel von Schwerdtner; 1852—1931)
        • Virgīnija (Virginia; 1863—1940)
      • Eduards (Eduard)
      • Evelīne (Evelyne). Vīrs: Leons Rolands (Leon von Rohland)
    • Anna Ģertrūde Marija (Anna Gerdtrut Maria; dzimusi 1782)
    • Johans Kristofs (Johann Christoph; 1784—1843). Sieva: Cecīlija Vilhelmīne Kulmane (Cäcilie Wilhelmine Kuhlmann; 1788—1840). Dēls:
      • Kristiāns Heinrihs (IV) (Christian Heinrich; 1814—1874). Sieva: Varvara Kuprejanova (Варвара Павловна Купреянова; 1823—1889). Bērni:
        • Pāvels (1845—1865).
        • Marija (dzimusi 1846). Vīrs: Alfrēds Armitsteds (Alfred Armitstead; 1830—1895)
        • Cecīlija (1849).
        • Johans (Иван Христофорович фон-Верман; 1850—1893), Krievijas impērijas Tautas izglītības ministrijas ierēdnis, Rīgas-Valmieras apgabala goda miertiesnesis. Sieva: kņaziene Sofija Urusova (Софья Петровна Урусова; 1853—1928)
        • Zinaīda (1854—1917). Vīrs: Pauls Alberts fon Šlipenbahs (Paul Albert Ulrich Carl von Schlippenbach; 1836—1915)
        • Aleksandra
        • Olga
      • Anna Marija (Anna Maria; mirusi 1908)
      • Eižens Ādolfs (Eugen Adolf)
      • Anna Aleksandra (Anna Alexandra; 1822—1893)
      • Engele Alīda (Engel Alida; 1823—1898)
      • Johanna Emīlija (Johanna Emilie; 1823—1903). Vīrs: Konrāds Rikers (Conrad Rücker; 1817—1889)
      • Doroteja Vilhelmīne Virgīnija (Dorothea Wilhemine Virginie; 1825—1890). Vīrs: viņas brālēns barons Kristiāns Heinrihs (III) fon Vērmans
      • Johans Kristofs (Johann Christoph von Wöhrmann, Freiherr von Wöhrmann; dzimis 1826), Stalbes muižnieks
      • Olga Henriete (Olga Henriette; 1830—1890). Vīrs: grāfs Aleksandrs Kaspars fon Rekss (Alexander Caspar Graf von Rex auf Zehista bei Pirna)
    • Karolīne (Caroline; dzimusi ap 1784). Vīrs: Hanss fon Verders (Hans von Werder)
    • Johans Frīdrihs

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]