Vēstures filozofija
Vēstures filozofija ir filozofijas nozare, kas pēta vēstures būtību, jēgu un attīstības likumsakarības. Tā cenšas atbildēt uz jautājumiem par to, vai vēsturei ir noteikts mērķis vai virziens, kas nosaka vēsturisko notikumu gaitu, kāda ir cilvēka loma vēsturē un kā iespējams iegūt patiesas zināšanas par pagātni.
Vēstures filozofijā izšķir divas galvenās pieejas: spekulatīvo un kritisko. Spekulatīvā pieeja, kuru pārstāvējuši, piemēram, Hēgelis un Markss, meklē vispārīgas likumsakarības vēsturē un pieņem, ka tai piemīt noteikts virziens (piemēram, uz brīvību vai sociālo taisnīgumu). Savukārt kritiskā jeb analītiskā pieeja koncentrējas uz to, kā veidojas vēstures zināšanas, kā vēsturnieki interpretē avotus un kā vēsture tiek konstruēta kā naratīvs. Šajā virzienā darbojās tādi domātāji kā Kārlis Popers.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vēstures filozofija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Filozofijas interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
|