Vīnes ofensīva

Vīnes ofensīva (vācu: Wiener Operation; krievu: Венская наступательная операция) bija viena no pēdējām lielajām Sarkanās armijas militārajām operācijām Otrā pasaules kara Eiropas frontē. Tā norisinājās no 1945. gada 16. marta līdz 15. aprīlim un bija daļa no plašākas padomju uzbrukuma kampaņas Austrumeiropā, kuras mērķis bija ieņemt Austrijas galvaspilsētu Vīni un sagraut vācu bruņoto spēku pretestību šajā reģionā.

Priekšvēsture

Līdz 1945. gada pavasarim Padomju Savienība jau bija ieņēmusi lielu daļu Austrumeiropas. Ungārija, kas līdz tam bija bijusi Vācijas sabiedrotā, tika pakļauta vairākām kaujām, tostarp smagajai Budapeštas kaujai. Pēc Budapeštas krišanas Sarkanā armija virzījās uz rietumiem ar mērķi iznīcināt vācu aizsardzību Austrijā un ieņemt Vīni, kam bija stratēģiska un simboliska nozīme.

Līdz 1945. gada martam Vīne tika pasludināta par "cietokšņa pilsētu" (Festung Wien) – Hitlera pavēle nozīmēja, ka tā jāaizstāv līdz pēdējam cilvēkam. Tomēr faktiskā militārā situācija bija smaga.

Operācijas gaita

Vīnes ofensīvu veica galvenokārt Padomju Savienības 2. un 3. Ukrainas fronte, kuras komandēja attiecīgi maršali Rodions Malinovskis un Fjodors Tolbuhins. Uzbrukums sākās 1945. gada 16. martā ar vairākiem uzbrukuma virzieniem caur Ungārijas un Slovākijas teritoriju.

Padomju spēki apgāja Vīni no vairākām pusēm, piespiežot Vācijas Wehrmacht un SS spēkus atkāpties. Par spīti Vācijas centieniem aizstāvēt pilsētu, Sarkanā armija uzsāka ielu kaujas, un 13. aprīlī Vīne tika ieņemta. Aizstāvība bija sasteigta un dezorganizēta, jo daudzi pieredzējušie vācu karavīri jau bija zaudēti citās frontēs. Turklāt bija liels morāles kritums – daļa komandieru saprata, ka karš ir zaudēts. Kaujas turpinājās vēl dažas dienas līdz 15. aprīlim, kad operācija tika oficiāli pabeigta.

Kad Sarkanā armija ieņēma Vīni, sākotnēji bija haoss un ziņojumi par laupīšanām, izvarošanu un vardarbību pret civiliedzīvotājiem, īpaši sievietēm.

Spēki un zaudējumi

Padomju spēki:

Ap 600 000 karavīru
Atbalsts no Rumānijas un Bulgārijas vienībām
Liela skaita tanku, artilērijas un aviācijas izmantošana

Vācu spēki:

Ap 200 000–300 000 karavīru (tai skaitā SS, Volkssturm un Hitlerjugend vienības)
Spēcīga, bet izkliedēta pretestība

Zaudējumi:

Padomju Savienība: vairāk nekā 38 000 kritušo un ievainoto
Vācija: desmitiem tūkstošu kritušo, ievainoto un gūstā saņemto

Sekas

Vīnes krišana būtiski pavājināja Vācijas militāro stāvokli Eiropas dienvidaustrumos. Tā ļāva Sarkanajai armijai kontrolēt Austriju un tuvināja kara beigas Eiropā. Vīnes ofensīva arī nostiprināja Padomju ietekmi Austrumeiropā, kas vēlāk atspoguļojās Aukstā kara politiskajā kartē.

Pēc Vīnes ieņemšanas Austrijā tika izveidotas okupācijas zonas, kurās piedalījās PSRS, ASV, Lielbritānija un Francija.

Skatīt arī

Austrija — pirmais nacisma upuris

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vīnes ofensīva.

Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)