Vīpes pagasts
| Vīpes pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Jēkabpils novads |
| Centrs: | Vīpe |
| Kopējā platība:[1] | 77,0 km2 |
| • Sauszeme: | 74,3 km2 |
| • Ūdens: | 2,7 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 545 |
| Blīvums (2024): | 7,3 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
 Vīpes pagasts Vikikrātuvē
| |
Vīpes pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām, Daugavas labajā krastā. Robežojas ar sava novada Kūku un Mežāres pagastiem, pa Daugavu ar Jēkabpils novada Ābeļu pagastu, kā arī Līvānu novada Turku pagastu.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes: Daugava, Nereta, Ūdze (Odze), Sokaža, Vilbaudīte.
Ūdenstilpes: Gruženieku ezers, Pāķu ezers, Plošu ezers.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1935. gadā Daugavpils apriņķa (no 1941. gada Jēkabpils apriņķa) Vīpes pagasta (līdz 1925. gadam Mežmuižas pagasts) platība bija 81,9 km² un tajā dzīvoja 2366 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Mežāres un Vīpes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Vīpes ciems ietilpa Krustpils (1949-1962) un Jēkabpils (pēc 1962. gada) rajonos. Vīpes ciemam 1966. gadā pievienoja likvidēto Ezeriešu ciemu, 1973. gadā daļu teritorijas pievienoja Kūku ciemam, 1977. gadā — Mežāres ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Vīpes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krustpils novadā. 2021. gadā Krustpils novadu iekļāva Jēkabpils novadā.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Vīpe (pagasta centrs), Bisenieki, Ezermuiža, Galvāni, Irģeni, Kučenieki, Landzāni, Mežarasas, Mežmuiža, Pāpuļi, Ploši, Podvinka, Poļakas, Slīpie, Stūrnieki, Trepe.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Frīdrihs Biders (1810—1894) — fiziologs, Tērbatas Universitātes profesors (1842), rektors (1858-1865)
- Oto Šmits (1891—1956) — matemātiķis un polārpētnieks, Trepes muižas pārvaldnieka Frīdriha Ērgļa mazdēls
- Alberts Vīksne (1896—1976) — Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks
- Alberts Zvejnieks (1902—1987) — cīkstonis
- Anita Garanča (1949—2015) — dziedātāja, vokālā pedagoģe, kordiriģente
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
