Vītolu vējmietiņš
| Vītolu vējmietiņš Lythrum salicaria | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Miršu rinda (Myrtales) |
| Dzimta | Vējmietiņu dzimta (Lythraceae) |
| Ģints | Vējmietiņi (Lythrum) |
| Suga | Vītolu vējmietiņš (Lythrum salicaria) |
 Vītolu vējmietiņš Vikikrātuvē | |
Vītolu vējmietiņš (Lythrum salicaria) ir mainīga izskata vējmietiņu suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Eiropā, tostarp Latvijā, Āfrikas ziemeļrietumos un Āzijā. Plaši ieviesies ārpus pamatareāla. Sugas ietvaros nodala vairākus zemākus taksonus.[1]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vītolu vējmietiņš ir daudzgadīgs, 30—120 cm garš lakstaugs ar stāvu, šķautņainu, vienkāršu vai zarojošu stublāju. Augs ir matains — lai gan apmatojuma intensitāte mainīga. Lapas uz stublāja ir pretējas, sēdošas, lancetiskas. Plātnes mala gluda, nereti īsi skarbmataina, gals smails, pamats nedaudz sirdsveidīgs. Ziedi pušķos pa 2 līdz 3 katras seglapas žāklē stublāja un zaru galā diezgan garā skarveida ziedkopā. Seglapas neatšķiras no stublāja lapām, tikai ir sīkākas. Kauss ar 12 zobiņiem, no kuriem puse ir strupi, bet pārējie ir īlenveida. Vainaglapas violeti sarkanas, iegarenas, ar ķīļveida pamatu. Putekšņlapas 12, no tām puse garākas nekā pārējās. Auglis ir divvāršņu pogaļa. Zied no jūnija līdz septembrim.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «vītolu vējmietiņš - Lythrum salicaria L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2025-05-04.