Pāriet uz saturu

VIREO

Vikipēdijas lapa
VIREO
KA veidstehnoloģiju pavadonis
OperatorsC3S, Karogs: Ungārija Ungārija
IzgatavotājiC3S, Karogs: Ungārija Ungārija
Bāzes platformaCubeSat 3U
Starts15.04.2023. 06:48 UTC
Starta vietaVandenberga Kosmosa spēku bāze SLC-4E Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NesējraķeteFalcon 9 Block 5, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Palaists kopā arION SCV-010, Vigoride-6, 3 × GHGSat, 2 × GHOSt, 3 × Hawk, İMECE, NorSat-TD, 4 × ÑuSat, Tomorrow-R1, Umbra-06, BRO-9, Brokkr-1, CIRBE, Connecta T2.1, DEWA SAT-2, DISCO-1, ELO-3, EPICHyper-1, FACSAT-2, INSPIRE-Sat 7, IRIS-C, It's About Time, Kepler-20, Kepler-21, KILICSAT, LacunaSat-2F, 3 × Lemur-2, 2 × LLITED, PLEIADES YEARLING, REVELA, RoseyCubesat-1, Sapling-2, Sateliot_0 / Platform 3, SSS-2B, TAIFA-1, VCUB1
Beigu datums07.08.2024.
Lidojuma ilgums481 diena
Masa4,5 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsSSO

VIREO (no angļu: Virtual Intelligence Realization for Earth Observation) bija Ungārijas tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis. To izgatavoja un apkalpoja Ungārijas uzņēmums C3S. Šī misija bija sadarbības projekts ar uzņēmumu AIMotive, kas piegādā 5. līmeņa autonomās braukšanas tehnoloģijas ar mākslīgo intelektu, balstītu uz kamerām. Pavadoni orbītā nogādāja 2023. gada 15. aprīlī, un brīvā lidojumā palaida 25. maijā.

VIREO demonstrēja mākslīgā intelekta pielietošanas iespējas Kosmiskais aparātā, un tā galvenais mērķis bija pārbaudīt tādu risinājumu piemērojamību kosmosā, kas pārstāv jaunākās tehnoloģijas sauszemes apstākļos. Misijas laikā tika testēta mākslīgā intelekta risinājumus, kuru pamatā ir konvolutīvie neironu tīkli. Šīs tehnoloģijas ļautu kosmosā pirms nosūtīšanas uz zemi šķirot milzīgo datu apjomu, kas iegūts Zemes tālizpētes misiju laikā.

Uzbūve un derīgās kravas

[labot | labot pirmkodu]

VIREO, tika veidots nanopavadoņa CubeSat 3U formā (10 × 10 × 30 cm) ar masu aptuveni 4,5 kg.

Primārais eksperiments bija kopīgi izstrādāts ar aiMotive komandu. Tas ietvēra pavadoņa kameru uzņemto attēlu datu apstrādi, izmantojot uz mākslīgo intelektu balstītus attēlu apstrādes algoritmus, ko aiMotive izmanto transportlīdzekļu aparatūras paātrinātāju aiWare.

Vēl viens nozīmīgs eksperiments bija KP Labs Polijā izstrādātais mākslīgā intelekta programmatūras algoritmu komplekts, kas iemācījās veikt mākoņu noteikšanu un mākoņu masku ģenerēšanu, izmantojot pavadoņa atmiņā esošos attēlus pēc neironu tīkla pārkonfigurēšanas.

Tika izmēģināta arī C3S izstrādāta derīgās kravas kontroles apakšsistēma 10 × 10 × 10 cm kravas nodalījumā. Tas palīdzētu turpmākajiem CubeSat projektiem, vienkāršojot un paātrinot integrāciju un nodrošinot izcilu borta skaitļošanas jaudu dažādiem sensoriem un eksperimentiem.

VIREO arī demonstrēja vairākas attēlveidošanas metodes, izmantojot četru veidu kameras kosmosā. Piemēram, tika demonstrēts veids, kā pavadonis var uzņemt attēlus, fokusējoties uz kādu punktu uz zemes un sekojot tam, kad kosmiskais aparāts pārvietojas orbītā.

Lidojuma gaita

[labot | labot pirmkodu]

VIREO tika palaists 2023. gada 15. aprīlī 06:48 ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 (Transporter-7 misija) no Vandenberga Kosmosa spēku bāzes starta laukuma SLC-4E.[1] Starta laikā pavadonis bija ievietots uz uzņēmuma Momentus Space kosmiskā vilcēja Vigoride-6 (misija Tertio In Orbita).

25. maijā no Vigoride-6 brīvā lidojumā tika palaists VIREO.

2024. gada 7. augustā pavadonis nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā virs Jaunzēlandes.[2] Lidojuma ilgums bija 481 diena.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]