Pāriet uz saturu

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no VL TB/LNNK)
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
Vadītājs Raivis Dzintars
Dibināta 2011. gada 23. jūlijā
Veidojusies no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Visu Latvijai!
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Biedri (2024) 1002▼ [1]
Ideoloģija nacionālisms, konservatīvisms
Politiskā pozīcija labēja
Eiropas filiāles Eiropas Konservatīvo un Reformistu Alianse
Eiropas Parlamenta grupa Eiropas Konservatīvo un Reformistu Grupa
Oficiālās krāsas

     sarkanbrūna

     zelta
14. Saeima
12 / 100
Eiroparlaments
2 / 9
Valdība
0 / 15
Rīgas dome
7 / 60
Vadītās pašvaldības
3 / 43
Mājaslapa
www.nacionalaapvieniba.lv

Nacionālā Apvienība (saīsinājumā NA), oficiāli Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (Nacionālā apvienība VL—TB/LNNK) ir 2011. gadā izveidota nacionāli konservatīva politiskā partija Latvijā. Ar 13 vietām 14. Saeimā Nacionālajai apvienībai ir ceturtā lielākā frakcija Saeimā. Kopš 2017. gada 9. decembra partijai ir viens priekšsēdētājs — Raivis Dzintars.

Partija sākumā veidojusies kā partiju apvienība, kas apvienoja politiskās partijas "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un "Visu Latvijai!" dalībai 10. Saeimas vēlēšanās, kurās apvienība ieguva 8 vietas Saeimā. 11. Saeimas vēlēšanās partija ieguva 14 vietas Saeimā. 11. Saeimā partija veidoja koalīciju ar citām partijām, izkļūstot no opozīcijas. Nacionālā apvienība strādāja Artura Krišjāņa Kariņa valdībā ar četriem ministriem — aizsardzības (Ināra Mūrniece), kultūras (Nauris Puntulis), ekonomikas (Ilze Indriksone) un satiksmes (Jānis Vitenbergs).

Kopš 2023. gada septembra, darbu sākot Evikas Siliņas Ministru kabinetam, Nacionālā apvienība atrodas opozīcijā.

Eiropas Parlamentā Nacionālo apvienību pārstāv Roberts Zīle un Rihards Kols. Nacionālā apvienība vada trīs pašvaldības: Ogres (Egils Helmanis), Bauskas (Aivars Okmanis) un Siguldas (Linards Kumskis) novadus.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā partiju apvienība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada maijā tika ziņots, ka TB/LNNK un "Visu Latvijai!" domā par dalību neilgi pirms tam izveidotajā politiskajā apvienībā "Vienotība".[2] 28. maijā "Vienotība" paziņoja, ka nav vienojusies ar šīm partijām.[3] 31. maijā TB/LNNK un "Visu Latvijai!" paziņoja par jaunas apvienības izveidi, lai piedalītos tā paša gada rudenī gaidāmajās 10. Saeimas vēlēšanās.[4] 2. jūlijā tika paziņots, ka apvienības pilns nosaukums būs "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"", to vadīs TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle un tās devīze būs "Vienoti latviskai Latvijai".[5] 4. jūlijā notika dibināšanas kongress, kurā apvienības izveidi atbalstīja visi 300 delegāti.[6] 15. jūlijā četri deputāti no bijušās TB/LNNK frakcijas un bijušais neatkarīgais deputāts, "Visu Latvijai!" biedrs Visvaldis Lācis izveidoja apvienības Saeimas frakciju.[7] 22. jūlijā apvienība paziņoja, kas būs tās vēlēšanu sarakstu līderi,[8] bet 30. jūlijā reģistrēja sarakstu vēlēšanām.[9]

10. Saeimas vēlēšanās apvienība ieguva 7,67% balsu un 8 deputātu vietas.[10] 2011. gada 8. martā pēc skandāla ar meitas nodarbināšanu un dzīvokļa īri no Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas izstājās Visvaldis Lācis.[11] Saskaņā ar TV3 raidījuma "Nekā personīga" 2011. gada pētījumu Nacionālā apvienībā bija balsojumu dalības ziņā visaktīvākā 10. Saeimas frakcija. 1394 atklātajos balsojumos bija reģistrēti tikai 370 Nacionālās apvienības deputātu nebalsošanas gadījumi.[12][13][14]

2011. gada pavasarī Nacionālā apvienība rīkoja parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē, lai visās valsts skolās pakāpeniski pārietu uz mācībām tikai valsts valodā. Lai gan tika savākti 120 433 paraksti, ar tiem nebija pietiekami, lai ierosinātu referendumu.[15] Šī iniciatīva kalpoja par iemeslu parakstu vākšanai referendumam par krievu valodu kā otro valsts valodu, kas tika uzsākta 2011. gada 4. martā un noveda pie 2012. gada referenduma par grozījumiem Satversmē. 2011. gada 23. jūlijā, vienā dienā ar referendumu par 10. Saeimas atlaišanu, "Visu Latvijai!" un TB/LNNK apvienojās vienā partijā, kura tika nosaukta tāpat kā iepriekš veidotā apvienība,[16] bet par partijas līdzpriekšsēdētājiem tika ievēlēti Raivis Dzintars un Gaidis Bērziņš.[17] 11. Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība ieguva 13,88% balsu un 14 deputātu vietas,[18] tādējādi dubultojot savu pārstāvniecību Saeimā. Nacionālā apvienība bija vienīgā partija, kuras visi 10. Saeimas deputāti tika pārvēlēti arī 11. Saeimā.

Pēc vēlēšanām Nacionālā apvienība iesaistījās Valda Dombrovska valdībā kopā ar Vienotību un (Zatlera) Reformu partiju, panākot, ka ārpus valdības tika atstāts vēlēšanās uzvarējušais Saskaņas centrs. Šajā valdībā Nacionālo apvienību pārstāvēja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš,[19] bet papildus tam Nacionālā apvienība uzņēmās cīņu par uzlabojumiem demogrāfijā[20][21] un pret termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību.[22] 2012. gada 21. jūnijā, pēc konflikta ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski jautājumā par holokausta laikā zaudēto ebreju kopienas īpašumu kompensāciju, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atkāpās no ministra amata[23] un viņu šajā amatā nomainīja Jānis Bordāns,[24] kurš pēc tam iestājās Nacionālo apvienību veidojošajā TB/LNNK.[25]

2013. gada 16. aprīlī, lai uz biedrības Demokrātiskie patrioti bāzes veidotu jaunu partiju, no Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas izstājās deputāts Dāvis Stalts.[26] 2013. gada pašvaldību vēlēšanās Nacionālā apvienība trīskāršoja savu pārstāvniecību pašvaldību domēs, iegūstot vairāk kā 150 deputātu mandātus vairāk kā 50 pašvaldībās un mēra amatus Bauskas, Engures, Kocēnu, Krustpils, Priekules un Saulkrastu novados, bet Rīgas domē kļūstot par plašāk pārstāvēto no t.s. "latviešu partijām".[27] Tā kā biedrība "Demokrātiskie patrioti" bija paziņojusi par partijas veidošanu[28] un Jānis Bordāns aktīvi iesaistījās tās darbībā, 1. novembrī TB/LNNK izslēdza viņu no savām rindām un Nacionālā apvienība atsauca Jāni Bordānu no tieslietu ministra amata.[29]

Kā partija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kongresā 2013. gada 7. decembrī "Visu Latvijai!" un TB/LNNK pabeidza apvienošanos vienā partijā.[30] Laimdotas Straujumas valdībā Nacionālo apvienību pārstāvēja kultūras ministre Dace Melbārde, tieslietu ministre Baiba Broka un vides un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis,[31] kuru pēc atlaišanas par dalību 16. marta Leģionāru piemiņas dienas gājienā[32] nomainīja Romāns Naudiņš, Eināram Cilinskim kļūstot par ministrijas parlamentāro sekretāru.[33] 8. Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gada 24. maijā Nacionālā apvienība ieguva 14,25% balsu (otru lielāko balsu skaitu aiz Vienotības) un 1 no 8 Latvijas deputātu vietām. Pārvēlēts tika jau 6. un 7. Eiropas Parlamenta sasaukumā strādājošais Roberts Zīle.[34] 28. jūlijā tieslietu ministre Baiba Broka paziņoja par demisiju,[35] un viņas vietā Saeima par ministru ievēlēja Gaidi Bērziņu.[36]

Nacionālā apvienība piedalījās 12. Saeimas vēlēšanās ar 7. kārtas numuru.[37]

2017. gada 9. decembrī notikušajā kongresā partija atteicās no līdzpriekšsēdētāja amata, un par vienīgo partijas vadītāju ievēlēja Raivi Dzintaru.[38][39]

Ideoloģija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daži autori, piemēram, ekonomists Daunis Auers, vēsturnieks Andress Kasekamps (Andres Kasekamp) un politologs Roberts Paušs partijas ideoloģiju raksturojuši kā „labējo populismu un galēji labēju”,[40][41] tomēr politisko zinātņu doktore Ilze Balcere pētījumā „Populisms Latvijas politisko partiju diskursā laika periodā no 1993. līdz 2011. gadam” VL—TB/LNNK 10. un 11. Saeimas priekšvēlēšanu programmās populisma klātbūtni nav konstatējusi.[42]

"VL—TB/LNNK" ideoloģiju savukārt kritizējis galēji labējās Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētājs Aivars Garda, kurš partiju nosaucis par "remdenajiem".[43]

Partija deklarē latviešu nacionālo interešu aizstāvību, formulējot mērķi "panākt labklājību, taisnīgumu un drošību nacionālā — latviskā Latvijā". Tāpat partija atbalsta pretrunīgi vērtēto Leģionāru piemiņas dienu, kā arī ir izvirzījusi vairākus valodas likumus, kas vērsti uz latviešu valodas lietojuma palielināšanu. 2017. gada Rīgas domes vēlēšanu laikā partijas sauklis bija "Latvijas simtgadē — latvisku Rīgu!" Tāpat tiek izvirzīti kreisajiem spēkiem raksturīgi mērķi, kā sociālā atbalsta palielināšana.[44] Partija iestājas par Latvijas piederību Rietumu pasaulei un NATO.[45]

Apvainojumi sadarbībā ar labējiem radikāļiem

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partijas biedri vairākkārt apvainoti sadarbībā ar neonacistiem un citiem radikāļiem, taču nekāda faktiska sadarbība nav konstatēta. Publiski 2011. gada priekšvēlēšanu kampaņā ielās tika izlīmēti prezidentam adresēti plakāti, kuros partijas vadītājs Raivis Dzintars gadsimta sākumā redzams kopā ar krievu radikāļu — "barkašoviešu" — līderi Jevgeņiju Osipovu (vēlāk startēja vēlēšanās kopā ar PCTVL), bet citos šīs fotosesijas kadros Osipovs un viņa palīgs demonstrē nacistu žestu un stilizētu simboliku.[46][47][48][49]

Savukārt partijas ģenerālsekretāru Raivi Zeltītu vaino par to, ka no 2012. līdz 2014. gadam viņam bijis aktīvs konts Lielbritānijas radikāli labējā forumā Iron March, kurā viņš norādījis, ka vēlas iepazīties ar citiem nacionālistiem, bet nevēlās kontaktēties ar tiem, kuri sludina baltādaino pārākumu. Arī mūsdienās Zeltīts uzsver, ka viņam nav pieņemamas totalitārās ideoloģijas, ieskaitot nacismu.[50] Ar foruma vadītāju Reimondu, radikāli labējās partijas National Action dibinātāju, viņš saglabājis kontaktus arī pēc foruma slēgšanas un vienlaikus ar to piedalījies 2015. gada Leģionāru piemiņas gājienā.[51] Arī šajā gadījumā nekādi kompromitējoši fakti par šo vizīti vai tās ietekmi nav zināmi, izņemot pašu vizītes faktu.[52][53] National Action vēlāk, 2016. gada beigās, tika aizliegta Lielbritānijā ar apvainojumu neonacismā un terorismā, nenorādot, kādus teroristiskus aktus tā varētu būt veikusi.[54]

Jaunatnes organizācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālās apvienības jaunatnes organizācija ir "Jaunieši Latvijai".[55] Kā galvenos mērķus organizācija min jauniešu intereses un to iesaisti politiskajos procesos, latvisko vērtību aizstāvēšanu un nacionālismu kā šo interešu aizstāvības pamatu.[56] Jauniešu aktivitāte izpaužas vizītēs ministrijās, pārgājienos, dalībā 16. marta, 25. marta, 14. jūnija, 11. un 18. novembra un citos valstiski nozīmīgos pasākumos. Jaunatnes organizācija divreiz gadā organizē izglītojošus seminārus par dažādām tēmām - par politiku, psiholoģiju, vēsturi u.c.[55]

Nacionālās apvienības jaunatnes organizāciju vadījuši Raivis Zeltīts, Ginta Vilcāne, Kristaps Gulbis un Roberts Ozols. Šobrīd vadītājs ir Edgars Kristaps Rupeiks, savukārt valdē darbojas Paulis Dzenis, Atis Gridjuško, Māra Angelika Eglīte un Alberts Duntavs.[57]

Nacionālās apvienības vasaras jauniešu seminārs, 2023

Organizācija aktīvi piedalījusies piketos pret Krievijas agresiju Ukrainā 2022. gada 24. februārī.[58] Tā paša gada martā jaunieši izgatavojuši zārku Putinam un aiznesuši to uz Krievijas vēstniecību.[59]

2023. gadā organizācija aktīvi darbojusies Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) pasākumos, kuras daļa ir pati partija Nacionālā apvienība, un pārstāvējuši jaunatnes organizāciju konservatīvo jauniešu samitā Briselē.[60]

Jaunatnes organizācijas biedri Edvarts Krusts un Roberts Ozols aktualizējuši latviešu lidotāja Herberta Cukura piemiņu, publicējot interviju ar H. Cukura meitu,[61] kā arī publicējot rakstus par viņa sasniegumiem Latvijas vārda nešanā, kā arī nosaucot viņa saistību ar holokausta īstenošnu Latvijā par nepamatotu. Tāpat pausts viedoklis par to, ka H. Cukuru nepieciešams pārapbedīt Brāļu kapos, kā arī nosaukt dzimtās pilsētas Liepājas lidostu viņa vārdā.[62][63]

Nacionālās apvienības jaunieši Lestenē, 2023. gada 16. martā

Jaunatnes organizācijas biedri pārstāv partiju vēlēšanās. Piemēram, 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās jauniešus pārstāvēs Roberts Ozols un Atis Gridjuško.[64]

Tradīcijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2015. gada 18. novembra lāpu gājiens ar vairāk nekā 15 000 dalībniekiem

Nacionālā apvienība kā "Visu Latvijai!" pēctece ir pārņēmusi arī vairumu no tās aizsāktajām tradīcijām, starp kurām ir 18. novembra lāpu gājiens, 16. marta — Leģionāru piemiņas dienas — karogu aleja pie Brīvības pieminekļa, 15. maija "Vienības brauciens", 23. augusta Svecīšu ugunsceļš par godu Baltijas ceļam un citas.[65]

Vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saeimas vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2010. 10. Saeimas vēlēšanas 7,67
8 / 100
2011. 11. Saeimas vēlēšanas 13,88
14 / 100
2014. 12. Saeimas vēlēšanas 16,61
17 / 100
2018. 13. Saeimas vēlēšanas 11,02
13 / 100
2022. 14. Saeimas vēlēšanas 9,29
13 / 100

Eiroparlamenta vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Kopā balsis Procenti balsu Rīga: % (balsis) Vidzeme: % (balsis) Kurzeme: % (balsis) Zemgale: % (balsis) Latgale: % (balsis) Deputāti
2014 8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 63 229 14,25% 14,45% (21 382) 16,36% (20 811) 16,31% (8 967) 15,12% (9 153) 5,49% (2 916)
1 / 8

Roberts Zīle

2019 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 77591 16,40% 13,91% (22 964) 19,38% (27 436) 20,51% (11 420) 19,52% (12 206) 7,37% (3 565)
2 / 8

Roberts Zīle

Dace Melbārde

2024 10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 114729 22,08% 19,04% (28 983) 24,22% (42 646) 27,26% (18 324) 24,56% (18 898) 12,50% (5 878)
2 / 9

Roberts Zīle

Rihards Kols

Pašvaldību vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rīgas dome Vidzemes pašvaldības Kurzemes pašvaldības Zemgales pašvaldības Latgales pašvaldības
2017 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas 17,86% (40 920)
6 / 60
 Republikas pilsētas: Jūrmala (2), Valmiera (1)

Novadi: Alojas (3), Amatas (1), Alūksnes (2), Baldones (4), Babītes (1), Burtnieku (2), Carnikavas (1), Cēsu (1), Garkalnes (1), Ikšķiles (2), Jaunpiebalgas (2), Kocēnu (11), Lielvārdes (1), Limbažu (1), Madonas (2), Mārupes (2), Ogres (8[66]), Olaines (2), Priekuļu (3), Ropažu (1), Salacgrīvas (3), Salaspils (2), Saulkrastu (7), Siguldas (12[67]), Smiltenes (9), Stopiņu (2), Valkas (3)

Republikas pilsētas: Ventspils (4[68])

Novadi: Aizputes (9), Brocēnu (2), Grobiņas (1), Kuldīgas (2), Priekules (9), Rojas (2), Saldus (1), Talsu (2), Ventspils (4)

Republikas pilsētas: Jelgava (2), Jēkabpils (1)

Novadi: Aizkraukle (1), Aknīste (1), Auce (3), Bauskas (4), Dobeles (4), Engures (14), Iecavas (7), Jaunjelgavas (2), Jelgavas (2), Jēkabpils (1), Kandavas (2), Kokneses (2), Krustpils (4), Neretas (2), Ozolnieku (3), Pļaviņu (2), Salas (1), Tērvetes (1), Tukuma (2), Vecumnieku (5), Viesītes (1?)

Republikas pilsētas: Rēzekne (2[69])

Novadi: Balvu (1), Preiļu (8[70]), Rēzeknes (5[69])

2021 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas 9,64% (16 500)[71]
7 / 60
 Valstspilsētas: Jūrmala (2)

Novadi: Alūksnes (2), Cēsu (1), Gulbenes (2), Ķekavas (2[72]), Limbažu (1), Madonas (3), Mārupes (3), Ogres (13[73]), Olaines (1), Ropažu (2), Salaspils (3[74]), Saulkrastu (3[75]), Siguldas (12[74]), Smiltenes (5), Valkas (2), Valmieras (2), Varakļānu (2[76])

Valstpilsētas: Liepāja (1), Ventspils (1)

Novadi: Dienvidkurzemes (5), Kuldīgas (2), Saldus (2), Talsu (5), Ventspils (4)

Valstspilsētas: Jelgava (2)

Novadi: Aizkraukle (4), Bauskas (11), Dobeles (4), Jelgavas (2), Jēkabpils (2), Tukuma (2)

Valstspilsētas: Rēzekne (3[77])

Novadi: Balvu (1), Preiļu (3), Rēzeknes (2[78])

Partijas ziedotāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laikaposmā no 2014. līdz 2023. gadam, 10 lielākie partijas atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: Roberts Zīle, Aigars Lūsis, Aivars Slucis, Ance Gulbe, Baiba Broka, Intars Berkulis, Ritvars Eglājs, Guna Zaķe-Baltā, Jānis Gerhards, Gunārs Indārs.[79]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Skatīts: 2024-09-11.
  2. ↑ «TB/LNNK varētu startēt kopā ar 'Vienotību'; domā arī 'Visu Latvijai'». Delfi. 2010.05.15. Skatīts: 2010.07.19.
  3. ↑ «'Vienotība' nevienojas ar TB/LNNK un 'Visu Latvijai!'». Delfi. 2010.05.28. Skatīts: 2010.07.19.
  4. ↑ «'Vienotība' nevienojas ar TB/LNNK un 'Visu Latvijai!'». Delfi. 2010.05.31. Skatīts: 2010.08.05.
  5. ↑ «VL/TB/LNNK apvienību, visticamāk, vadīs Zīle». Delfi. 2010.07.02. Skatīts: 2010.08.05.
  6. ↑ «VL/TB/LNNK dibināšanas kongresā sola stiprināt latviešu valodu». Delfi. 2010.07.04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2010.08.05.
  7. ↑ «Nodibina apvienības 'VL-TB/LNNK' Saeimas frakciju». Delfi. 2010.07.15. Skatīts: 2010.08.05.
  8. ↑ «VL-TB/LNNK sarakstu līderi — Rasnačs, Dzintars, Bērziņš, Parādnieks un Tabūns». Delfi. 2010.07.22. Skatīts: 2010.08.05.
  9. ↑ «VL-TB/LNNK sola atcelt imigrācijas atvieglojumus investoriem». Delfi. 2010.07.30. Skatīts: 2010.08.05.
  10. ↑ 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti Arhivēts 2011. gada 31. augustā, Wayback Machine vietnē., informācija CVK mājas lapā
  11. ↑ 16. marta priekšvakarā Visvaldis Lācis izstājas no "Visu Latvijai!". Jauns.lv (2011.03.08.)
  12. ↑ «Urbanovičs nav piedalījies aptuveni pusē no 10.Saeimā notikušajiem balsojumiem». Diena. 2011. gada 28. augusts. Skatīts: 2010. gada 5. augustā.[novecojusi saite]
  13. ↑ «SC deputāti 10.Saeimā izvairās no balsojumiem». tvnet.lv. 2011. gada 28. augusts. Skatīts: 2010. gada 5. augustā.[novecojusi saite]
  14. ↑ «'Nekā personīga': SC deputāti — viskūtrākie balsotāji Saeimā». Delfi. 2011. gada 20. maijs. Skatīts: 2010. gada 5. augustā.[novecojusi saite]
  15. ↑ Parakstu vākšana par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. 2011. gada 11. maijs — 9. jūnijs Arhivēts 2014. gada 10. janvārī, Wayback Machine vietnē.. informācija CVK mājas lapā
  16. ↑ «Dzintars un Zīle vadīs jaunu partiju». Ir. 2011.07.23. Skatīts: 2011.07.23.
  17. ↑ Nacionālās apvienības vēsture. NacionalaApvieniba.lv (2014.02.01.)
  18. ↑ 11. Saeimas vēlēšanu rezultāti Arhivēts 2011. gada 8. oktobrī, Wayback Machine vietnē., informācija CVK mājas lapā
  19. ↑ Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai. Delfi (2011.10.25)
  20. ↑ 'Demogrāfijas ultimāts': koalīcija vienojas par papildu naudu; NA atbalstīs budžetu. Delfi (2012.10.22.)
  21. ↑ Laba ziņa jaunajiem vecākiem jeb panāktais demogrāfijā Arhivēts 2014. gada 13. janvārī, Wayback Machine vietnē.. NacionalaApvieniba.lv (2013.11.06.)
  22. ↑ Koalīcijas vienošanās par termiņuzturēšanās atļauju regulējumu Arhivēts 2014. gada 23. janvārī, Wayback Machine vietnē.. NacionalaApvieniba.lv (2013.10.11.)
  23. ↑ Premjers pieņem tieslietu ministra demisiju; pienākumus uz laiku uztic Jaunzemei-Grendei Delfi (2012.06.21.)
  24. ↑ Saeima tieslietu ministra amatā ievēl Jāni Bordānu Arhivēts 2016. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē.. Delfi (2012.07.05.)
  25. ↑ Bordāns pievienojas TB/LNNK Arhivēts 2020. gada 22. septembrī, Wayback Machine vietnē.. Delfi (2012.07.18.)
  26. ↑ Deputāts Stalts pametīs NA frakciju Delfi (2013.04.15.)
  27. ↑ NA bilance — trīskāršots deputātu skaits un Baiba Broka kā latviskās Rīgas līdere Arhivēts 2014. gada 25. janvārī, Wayback Machine vietnē.. NacionalaApvieniba.lv (2013.06.05.)
  28. ↑ Biedrība «Demokrātiskie patrioti» rudenī pārtaps partijā Arhivēts 2013. gada 5. novembrī, Wayback Machine vietnē.. Tvnet (2013.08.25.)
  29. ↑ Par dalību citas partijas veidošanā TB/LNNK izslēdz Jāni Bordānu un NA atsauc viņu no tieslietu ministra amata Arhivēts 2014. gada 6. janvārī, Wayback Machine vietnē.. NacionalaApvieniba.lv (2013.11.01.)
  30. ↑ Nacionālās apvienības 3. kongress Arhivēts 2014. gada 14. februārī, Wayback Machine vietnē.. NacionalaApvieniba.lv (2013.12.10.)
  31. ↑ Apstiprināta Laimdotas Straujumas valdība. Delfi (2014.01.22.)
  32. ↑ Straujuma parakstīs rīkojumu par Cilinska atbrīvošanu. Latvijas Avīze (2014.03.14.)
  33. ↑ Saeima Naudiņu apstiprina vides ministra amatā Arhivēts 2014. gada 17. maijā, Wayback Machine vietnē.. Tvnet (2014.03.27.)
  34. ↑ 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti. CVK mājas lapa (2014.05.26.)
  35. ↑ «Demisionē tieslietu ministre Broka». Delfi. Skatīts: 2014. gada 29. jūlijā.
  36. ↑ «Saeima Gaidi Bērziņu apstiprina tieslietu ministra amatā». Delfi. 2014. gada 21. augustā. Skatīts: 2014. gada 21. augustā.
  37. ↑ Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" — "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" kandidātu saraksts un programma 12. Saeimas vēlēšanām. CVK mājas lapa (2014.08.19.)
  38. ↑ «Raivis Dzintars kļūst par vienīgo VL-TB/LNNK vadītāju». Delfi. 2017. gada 9. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 16. Decembris. Skatīts: 2018. gada 4. janvārī.
  39. ↑ Uldis Jaunzems. «VL-TB/LNNK turpmāk vadīs tikai Raivis Dzintars». LNT Ziņas. skaties.lv, 2017. gada 9. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 6. Marts. Skatīts: 2018. gada 4. janvārī.
  40. ↑ Auers; Kasekamp, Comparing Radical-Right Populism in Estonia and Latvia, pp. 235–236
  41. ↑ Robert Pausch. «Populismus oder Extremismus? – Radikale Parteien in Europa», 2015. gada 4. februāris. Skatīts: 2017. gada 28. aprīlis – caur Die Zeit.
  42. ↑ Ilze Balcere. «Populisms Latvijas politisko partiju diskursā laika periodā no 1993. līdz 2011. gadam». Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte, 2015. Skatīts: 2017. gada 28. aprīlis.
  43. ↑ Aivars Garda (2018. gada 17. aprīlis). "Dekolonizācijas neveikšana – smags noziegums pret latviešu tautu un valsti". DDD.
  44. ↑ Prece bez etiķetes — partiju piedāvājums zaudē ideoloģiskos rāmjus
  45. ↑ 4000 zīmju programma
  46. ↑ Rīgā parādījušies plakāti, kuros Dzintars redzams kopā ar Osipovu
  47. ↑ «Raivis Dzintars ar Jevgēņiju Osipovu.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 10. maijā.
  48. ↑ «РНЕ: в круге втором». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. novembrī. Skatīts: 2020. gada 10. maijā.
  49. ↑ «СМИ Латвии: "Баркашовцы собираются в думу Лиепаи"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 14. augustā. Skatīts: 2020. gada 10. maijā.
  50. ↑ VDD pārbauda darbību pārtraukuša neonacistu interneta foruma saistību arī ar Latviju
  51. ↑ Porter, Tom (8 June 2014). "New UK Far-Right Group National Action Led By Student and Former Double-Glazing Salesman". International Business Times.
  52. ↑ Nacionālās apvienības birojā pirms četriem gadiem viesojies britu neonacistu organizācijas dibinātājs
  53. ↑ Britu neonacistu organizācijas dibinātājs viesojies Nacionālās apvienības birojā
  54. ↑ Far-right group National Action to be banned under terror laws
  55. ↑ 55,0 55,1 «Facebook». www.facebook.com. Skatīts: 2024-01-05.
  56. ↑ «Facebook». www.facebook.com. Skatīts: 2024-01-05.
  57. ↑ «Facebook». www.facebook.com. Skatīts: 2024-01-05.
  58. ↑ Protests pie Krievijas vēstniecības | By Jaunieši Latvijai | Facebook. Atjaunināts: 2024-01-05
  59. ↑ «Twitter».
  60. ↑ «Facebook». www.facebook.com. Skatīts: 2024-01-05.
  61. ↑ «Saruna ar Herberta Cukura meitu. Vai Cukurs ar vienu roku būtu glābis, bet ar otru atņēmis dzīvības?». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2024-01-05.
  62. ↑ «Roberts Ozols: Herberts Cukurs ir pelnījis sava goda atjaunošanu». Nacionālā Apvienība (en-US). Skatīts: 2024-01-05.
  63. ↑ «Edvarts Krusts: Herberts Cukurs – starp patiesību un meliem». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2024-01-05.
  64. ↑ «EP vēlēšanās no Nacionālās apvienības būs 18 pretendenti; līderi – Zīle, Mūrniece un Kols». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-05.
  65. ↑ Nacionālās apvienības tradīcijas. NacionalaApvieniba.lv (2014.02.01.)
  66. ↑ kopējā sarakstā ar LZS
  67. ↑ kopējā sarakstā ar "Reģionu aliansi"
  68. ↑ kopējā sarakstā ar LRA un "Vienotību"
  69. ↑ 69,0 69,1 kopējā sarakstā ar "Latgales partiju" un "Vienotību"
  70. ↑ kopējā sarakstā ar "Latgales partiju" un LZS
  71. ↑ 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas
  72. ↑ kopējā sarakstā ar "Vidzemes partiju"
  73. ↑ kopējā sarakstā ar LZS un LZP
  74. ↑ 74,0 74,1 kopējā sarakstā ar LRA un LZS
  75. ↑ kopējā sarakstā ar JKP
  76. ↑ kopējā saraksta ar LRA
  77. ↑ kopējā sarakstā ar "Latgales partiju", LZP, LRA un "Jauno Vienotību"
  78. ↑ kopējā sarakstā ar LRA
  79. ↑ «Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas». KNAB. Skatīts: 2024-11-11.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saeimā pārstāvētās partijas
Reģionālās partijas
Citas partijas
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Nacionālā_apvienība_%22Visu_Latvijai!%22—%22Tēvzemei_un_Brīvībai/LNNK%22&oldid=4181823"