Ventspils Valsts 1. ģimnāzija

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no VV1Ģ)
Ventspils Valsts 1. ģimnāzija
Ventspils Valsts 1. ģimnāzija
Atrašanās vieta
Ventspils Valsts 1. ģimnāzija (Latvija)
Ventspils Valsts 1. ģimnāzija
Ventspils Valsts 1. ģimnāzija
Kuldīgas iela 1, Ventspils, LV-4201, Karogs: Latvija Latvija
Koordinātas 57°23′42″N 21°34′19″E / 57.39500°N 21.57194°E / 57.39500; 21.57194Koordinātas: 57°23′42″N 21°34′19″E / 57.39500°N 21.57194°E / 57.39500; 21.57194
Informācija
Skolas tips valsts ģimnāzija
Dibināta 1918. gada 9. decembrī
Direktors Ieva Jurova
Klases 7.—12. klase
Valodas latviešu
Mājaslapa

Ventspils Valsts 1. ģimnāzija (saīsinājumā VV1Ģ) ir vecākā vidusskola Ventspilī, dibināta 1918. gada 9. decembrī. Ģimnāzijas ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (aizsardzības nr.8951), ēkas arhitektūrā izmantotas neogotikas formas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1911. līdz 1912. gadam uzcēla Ventspils sieviešu ģimnāzijas ēku. 1918. gada 9. decembrī ēkā nodibināja Ventspils astoņgadīgo skolu,[1] ko vēlāk pārveidoja par Ventspils Valsts vidusskolu, bet 1929. gadā par Ventspils Valsts ģimnāziju. Pēc Latvijas okupācijas ģimnāzijai vairākkārtīgi mainīja nosaukumus — Ventspils vidusskola, Ventspils 5. pilnā vidusskola, Ventspils 1. vidusskola, J.Fabriciusa Ventspils 1. vidusskola.

1996. gada 21. novembrī skola ieguva Ventspils 1. ģimnāzijas nosaukumu. 2015. gada 1. septembrī skola kļuva par Ventspils Valsts 1. ģimnāziju (MK rīkojums Nr. 468 no 31.08.2015.).[2]

Direktori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pirmais direktors — skolas dibinātājs Teodors Grīnbergsev.lut. draudzes mācītājs (1918—1932), vēlāk pirmais Latvijas Evaņģeliski luteriskās baznīcas arhibīskaps.
  2. Atis Jaunzems (1932—1939)
  3. Herberts Vikmanis (1939—1940)
  4. Jānis Gulbis (1940—1941)
  5. Jānis Miza (1945—1949)
  6. Elfrīda Grīnberga (1949—1951)
  7. Rita Ceikele (1951—1962)
  8. Alberts Pukjans (1962—1967)
  9. Jāzeps Marnauza (1967—1968)
  10. Voldemārs Kalniņš (1969—1974)
  11. Inese Vītola (1975—1988)
  12. Maruta Koha (1989—1994)
  13. Pārsla Kopmane (1994—2023)
  14. Ieva Jurova (2023—pašlaik)

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventspils Valsts 1. ģimnāzija ir vienmēr atvērta inovatīvām idejām, taču galvenais uzdevums vienmēr ir skolēnu zināšanu kvalitātes nodrošināšana Ģimnāzijai ir augstas prasības mācību darba kvalitātei. Centralizēto eksāmenu rezultāti vienmēr ir par 18—20 % augstāki nekā vidējie valstī, darbā ar talantīgajiem bērniem VV1Ģ atrodas Latvijas skolu topa augšdaļā. Apmēram 90% absolventu katru gadu turpina mācības dažādās augstskolās. Skolēni savu erudīciju un zināšanas labi parāda mācību priekšmetu olimpiādēs pilsētā un valstī, ar panākumiem piedalās konkursos un skatēs. Kopš pilsētā iedibināta tradīcija nominācijās "Gada skolēns" un "Gada skolotājs" sveikt labākos skolēnus un skolotājus, Ventspils 1. ģimnāzijas absolventi un pedagogi vienmēr bijuši to vidū.

Ievērojami skolas absolventi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skola var lepoties ar māksliniekiem Alisi Zvirbuli, Andreju Šulcu, Jāni Straumi, Guntu Kalseri, Sandru Sileviču. Kā veiksmīgus uzņēmējus sevi pierādījuši absolventi Uldis Pumpurs, Igors Skoks, Jānis un Nauris Berķi, Ivars Sormulis u.c.

Nozīmīgu ieguldījumu medicīnas attīstībā un tuberkulozes slimnieku ārstēšanā savulaik Ventspilī sniedza ārstu dinastijas pārstāvis Andrejs Pornieks. Ģimenes ārsts Pauls Princis ir Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis. Absolvents Igors Iesalnieks strādā par ķirurgu Vācijā, periodiski konsultē mediķus Latvijā, savukārt Ģirts Šalms, asoc.prof, ir Latvijā pazīstams mutes, sejas un žokļa ķirurgs. Ārsta profesiju izvēlējušies daudzi skolas absolventi – kā zināmākie Ieva Ozola, Gita Rancane, Ģirts Štekerhofs, Zanda Riekstiņa, Andris Akmentiņš, Ringolds Jaunbelzējs u.c.

Kopš ģimnāzijas dibināšanas nozīmīga vieta tās dzīvē atvēlēta arī sportam, par ko liecina daudzie apbalvojumi, kas šobrīd glabājas slavas vitrīnās. Absolventu vidū ir tādi pazīstami sportisti kā Māris Grīva, Andris Zvans, Gatis Gūts, Ēriks Rags, Lauma Grīva, Jānis Strēlnieks, Andrejs Gražulis, Ansis Brūns, Mārtiņš Meiers u.c.

Izglītības programmas (2016. gads)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma ar apakšprogrammām: A — Ekonomika , B — Valodas un literatūra (Kultūras studijas)
  2. Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma ar apakšprogrammām: A — bioloģija un ķīmija, B — informātika, programmēšanas pamati, robotika, C — fizika un elektronika.
  3. Pamatizglītības 2. posma (7. — 9. klase) programma ar robotikas, ekonomikas un finanšu pratības izvēles iespējām.

Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gandrīz 100 gadu laikā skolā izveidojušās noturīgas tradīcijas. Visos skolas pastāvēšanas gados īpaši liela nozīme tikusi piešķirta mūzikai. Kopš 1968. gada skolas mūzikas kolektīvi vienmēr ir bijuši skolēnu Dziesmu svētku laureātu pulkā.

Ģimnāzijā darbojas pūtēju orķestris, 7. — 9. klašu meiteņu koris un jauktais koris. Skolai ir teātra tradīcijas — ar pārtraukumiem tas darbojies kopš 20. gadsimta 20. gadiem, un mūsdienās atjaunotais skolas teātris ik gadu iestudē kādu jaunu izrādi. No 2016. gada atjaunots skolēnu debašu klubs 11. un 12. klasei.

Skolas sabiedriskās dzīves veidošanā darbojas skolēnu pašpārvalde.

Skolas tradīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zinību diena ar skolas tēlu Skursteņslauķi un rudzu spēka maizes klaipiem katrai klasei;
  • Orientēšanās skrējiens Skolotāju dienā;
  • Latvijas nedēļa ar koncertu, Gada balvas pasniegšanu un Gaismas ceļa izveidi;
  • 1. ģimnāzijas dzimšanas diena kā netradicionāla mācību diena un koncerti Es sveicu savu skolu; galā koncerts ar skolas kolektīvu piedalīšanos;
  • Žetonu vakars;
  • Sporta svētki un Jūrmalas diena ar smilšu skulptūru veidošanu;
  • Teicamnieku kliņģeris un balva Lielā Cerība;
  • Pateicības diena "Tu esi mūsu lepnums".

Dalība starptautiskos projektos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skola ir īstenojusi dažādus starptautiskus projektus: 2008. gadā projekts "Jo dziesmas vieno", kas tapis sadarbībā ar čehu skolēniem, tika atzīts par labāko skolu projektu Eiropā mobilitātes Comenius ietvaros, savukārt 2011. —2013. gada Comenius programmas skolu sadarbības projekts “Dzīves kultūra” saņēmis visaugstāko novērtējumu valstī. Pašlaik ģimnāzija strādā pie Erasmus+ un Nordplus projektu izstrādes kopā ar partnerskolām Eiropā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Atis Jaunzemis. "Ventspils apriņķis. Dzīve un darbs" (1937): "1918. gada 7. decembrī tiek likti pamati pilnīgi jaunai skolai, kura pēc 2 dienām sāk darbu, neuzmeklēdama sakarus ar vācisko latīņu skolu un krieviskajām pirmskara vidusskolām, bet kā latviska skola iziet jaunās gaitās."
  2. «Ventspils 1. ģimnāzijai piešķirts valsts ģimnāzijas statuss - IZM.LV». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 9. augustā. Skatīts: 2017. gada 6. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]