Vaiņodes dirižabļu lidosta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vilciens pie Vaiņodes lidostas dirižabļu angāra.

Vaiņodes dirižabļu lidosta jeb Vaiņodes gaisa kuģu osta (vācu: Luftschiffhafen Wainoden) bija Pirmā pasaules kara militārā lidosta, kas funkcionēja Vaiņodē no 1916. gada maija līdz 1917. gada decembrim.[1]

Otrā pasaules kara laikā Vaiņodes lidlauku atjaunoja un Aukstā kara laikā to izmantoja kā vienu no militārajiem lidlaukiem pie PSRS ziemeļrietumu robežas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Kurzemes ieņemšanas un frontes stabilizācijas Daugavas kreisajā krastā Vācijas karaspēka vajadzībām pie dzelzceļa līnijas Liepāja—Romni 1916. gada sākumā uzbūvēja kara lidostu, kas bija pakļauta I. armijas korpusa pavēlniecībai Kēnigsbergā.

No 1916. gada rudens dirižablis LZ 58 no Vaiņodes lidostas veica izlūklidojumus Rīgas jūras līcī un bombardēja Krievijas hidroplānu lidlauku pie Roņu salas. Dirižablis LZ 75 Rīgas operācijas laikā 1917. gada 7. septembrī bombardēja dzelzceļa līniju Rīga—Pleskava starp Valmieru un Valku. Vācu uzbrukumā Monzunda arhipelāgam (Unternehmen Albion) šis dirižablis 24. septembrī bombardēja krievu lielgabalu pozīcijas Serves pussalas dienvidu galā (мыс Церель, Kap Zerel), 1. oktobrī Salacgrīvas, bet 16. oktobrī Pērnavas ostu.

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām dirižabļu angārus nojauca un to konstrukcijas izmantoja Rīgas Centrāltirgus paviljonu būvei 1924. gadā.

Vācijas okupācijas laikā Vaiņodes lidlauku līdz 1943. gadam atjaunoja un to izmantoja Luftwaffe 4. triecieneskadriļa (Sturmgeschwader 4). PSRS okupācijas laikā to izveidoja par vienu no militārajiem lidlaukiem pie PSRS ziemeļrietumu robežas ar diviem 2,5 km gariem skrejceļiem. Lidlaukā līdz 1992. gadam bāzējās padomju gaisa spēku 54. gvardes iznīcinātāju aviacijas pulks (54 гвардейский истребительный авиационный полк). 1995. – 1997. gadā Vaiņodes lidlauku daļēji demontēja.

Angāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dirižabļu novietošanai uzbūvēja divas 240 m garas halles („Walhalla“ un „Walther“). Halles ar dzelzceļa atzariem bija savienotas ar dzelzceļa līniju Liepāja—Romni.

Dirižabļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lidostā bija pastāvīgi stacionēti pieci Vācijas kara flotes dirižabļi jeb cepelīni:

  1. LZ 58 jeb LZ 88 jeb L 25 (garums 163 m, tilpums 31 900 m³, 4 motori);
  2. LZ 68 jeb LZ 98 (garums 179 m, tilpums 35 800 m³, 4 motori);
  3. LZ 75 jeb LZ 37 (garums 198 m, tilpums 55 200 m³, 6 motori);
  4. LZ 84 jeb LZ 38 (garums 198 m, tilpums 55 200 m³, 6 motori);
  5. SL 14 (garums 174 m, tilpums 38 700 m³, 4 motori);

Attēli (1916-1917)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]