Valērijs Kargins

Vikipēdijas lapa
Valērijs Kargins
Валерий Каргин
Valērijs Kargins
Personīgā informācija
Dzimis 1961. gada 27. martā (63 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās uzņēmējs
Dzīvesbiedre Tatjana Kargina (līdz 2006. gadam)

Valērijs Kargins (dzimis 1961. gada 27. martā Rīgā) ir Latvijas uzņēmējs, viens no Parex bankas dibinātājiem un bijušajiem īpašniekiem. Bijis tās ilggadējs prezidents un valdes priekšsēdētājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunība, izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valērijs Kargins dzimis Rīgā 1961. gadā. Mācījās Rīgas 40. vidusskolā (1968—1978). Pusaudža gados filmējies Rīgas kinostudijas populārā spēlfilmā "Ģimenes melodrāma" ar aktrisi Ludmilu Gurčenko viņas mātes lomā, pēc vidusskolas beigšanas nesekmīgi mēģināja iestāties Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā (ВГИК) Maskavā. Studējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļā (pirmajā kursā mācījās neklātienē, strādājot žurnālista amatā, bet sākot ar otro - klātienē). Universitāti absolvēja 1982. gadā.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komjaunatne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau mācoties pēdējā kursā Kargins sāka strādāt Kirova rajona komjaunatnes komitejā. Vēlāk tika pārcelts uz Rīgas pilsētas komjaunatnes komiteju, iestājās PSKP. Pazīstams kā jauniešu kafejnīcas Allegro vadītājs, jaunatnes pasākumu organizators, tajā skaitā tādi, kuri iekļauti Jura Podnieka un Ābrama Kļeckina dokumentālajā perestroikas filmā “Vai viegli būt jaunam” iekļauto. Abrams Kleckins bija V. Kargina pasniedzējs Latvijas Universitātē; Ieguvis slavu kā pirmais jauniešu apmaiņu programmu organizators starp PSRS un kapitālistiskajām valstīm – Durhamas grāfisti Lielbritānijā un Amjēnas apriņķi ​​Francijā, kurās no Rīgas puses piedalījās Rīgas 40 vidusskola, Rīgas 50 vidusskola (Rīgas Centra humanitāra vidusskola) un Rīgas franču licejs; Vēl strādājot komjaunatnes komitejā, Kargins iepazinās gan ar Viktoru Krasovicki. 1981. gadā viena no pirmajiem privātajiem tūrisma uzņēmumiem PSRS līdzdibinātājs, masu tūrisma organizators;

Bija kurators klubā "Rīgas rokklubs", kas atradās Latvijas komjaunatnes komitejas telpās, Gorkija ielā (vēlāk - Krišjāņa Valdemāra iela), pretī Rīgas Kongresu namam.[1]

80.tajos gados V. Kargins un V. Krasovickis nopirka reāli nefunkcionējošu komjaunatnes komercstruktūru PAREKS, kas 80.to gadu beigās kļuva par nozīmīgu tūrisma firmu.

Parex[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Parex banka

1991. gada 3. aprīlī PAREKS saņēma pirmo privātuzņēmumam izsniegto licenci valūtas maiņas operācijām PSRS teritorijā - to izsniedza otrais atjaunotās Latvijas Bankas prezidents Pāvils Sakss.[2] Maijā PAREKS atvēra pirmo valūtas maiņas punktu, uz kuru devās arī daudzi klienti no visas toreizējās PSRS. Pirmais PSRS, kurš kopā ar V. Krasovicki 1991. gadā atvēra valūtas maiņas punktu Rīgas Centrālajā stacijā. Pirkuma kurss tika noteikts 21 rublis. par 1$ un pārdošanas-24. Brīvā valūtas maiņa nodrošināja pamatu tirgus ekonomikas attīstībai Latvijā; 1991. gada augustā Kargins, kopā ar Krasovicki un viņa sievu Ņinu Kondratjevu, reorganizēja PAREKS un kļuva par tās mantinieces - AS Parex vienīgajiem īpašniekiem. Karginam piederēja puse no akcijām, bet atlikušie 50% dalījās līdzīgās daļās starp Krasovicki un viņa dzīvesbiedri.[3]

1992. gada janvārī tika dibināta Parex banka, kuras īpašnieki ar vienādām daļām bijar Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis. Krasovicka sieva Kondratjeva bankas turpmākajā darbībā vairāk nepiedalījās (tomēr bija ievērojamu depozītu turētāja tajā), jo pāris laulību šķīra.

1993. gadā ap 30% Parex bankas akciju nopirka ārzonas firma Europe Holdings Ltd un līdz 2001. gadam tās daļa (bez balss tiesībām) sasniedza 51%.[4] Īpašnieku sarakstā ofšors atradās līdz pat 2002. gada decembrim, kad Kargins un Krasovickis formāli atpirka Europe Holdings Ltd daļas, kļūstot par vienīgajiem bankas īpašniekiem. Tomēr, bankai iesaistoties publiskajā akciju tirgū, līdz 2007. gada beigām ap 14% no visa bankas apmaksātā pamatkapitāla nonāca 59 mazo akcionāru rokās.[5]

Vairākus gadus bija lielākais nodokļu maksātājs Latvijā; 2008. gada augustā, finanšu krīzes laikā, banka lūdza valstij garantijas iepriekš piesaistītajam subordinētajam kapitālam. 2008. gada beigās, globālās finanšu krīzes rezultātā, Parex banka nonāca bankrota priekšā un faktiski tika nacionalizēta. Novembrī Karginam un Krasovickim par viņiem piederošajām 51% akciju valdība samaksāja simbolisku samaksu: vienu latu katram.[6] Krīzei turpinoties, decembrī valsts no abiem akcionāriem pārņēma arī atlikušās daļas.

Galvenais sponsors pasākumiem, kas vērsti uz Latvijas iestāšanos NATO; Valsts prezidentes Vairas-Vīķes Freibergas[7] brauciena uz ASV dalībnieks, kurš tika uzaicināts un apmeklēja viņas runu ASV Kongresā.

Pirmais privātais biznesmenis no bijušām PSRS valstīm, kurš atvēra banku Šveicē.

SKA Rīga basketbola komandas galvenais sponsors, 2007. gada Latvijas čempions.

Pēc Parex zaudēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Parex bankas atstāšanas Kargins un Krasovickis saglabāja iepriekšējos gados ar to uz izdevīgiem noteikumiem noslēgtos depozītu līgumus, saskaņā ar kuriem abi trīs gados procentos saņēma 10,3 miljonus latu.[8]

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš astoņdesmito gadu sākuma Kargins bija precējies ar Tatjanu Karginu. Laulībā dzimuši divi dēli: Rems (1982. gadā) un Maksims (1987. gadā). Pēc šķiršanās 2006. gadā, civillaulībā ar Annu Barinovu dzimusi meita Valērija Maija.[9]

Skandāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neskatoties uz to, ka saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas pārvaldes uzziņu Valērijs Kargins un viņa māte Dina Gvozdeva (Kargina) 1993. gadā bija nelikumīgi saņēmuši Latvijas pilsoņu pases un ar 1994. gada 29.septembra Rīgas pilsētas tiesas spriedumu tika atzīts, ka Valērijs Kargins un Dina Gvozdeva nav Latvijas Republikas pilsoņi, Saeima ar balsu vairākumu 1997. gada 20. novembrī nolēma par īpašiem nopelniem piešķirt Karginam Latvijas pilsonību.[10][11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Kad cilvēks ir laikmets». Arterritory.com. Skatīts: 2022-11-08.
  2. ↑ Lato Lapsa. «Каргин Superstar». Каргин Superstar. telegraf.lv, 2009-5-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-17. Skatīts: 2011-10-29. (krieviski)
  3. ↑ Lato Lapsa. «Каргин Superstar». Каргин Superstar. telegraf.lv, 2009-5-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-18. Skatīts: 2011-10-29. (krieviski)
  4. ↑ «Parekss bankas gada pārskats 2002». nasdaqomxbaltic.com. Skatīts: 2011-10-29.[novecojusi saite]
  5. ↑ «AS „PAREX BANKA” 2007. GADA PĀRSKATS». nasdaqomxbaltic.com. Skatīts: 2011-10-29.[novecojusi saite]
  6. ↑ «AS „PAREX BANKA” 2008. GADA PĀRSKATS». nasdaqomxbaltic.com. Skatīts: 2011-10-29.[novecojusi saite]
  7. ↑ "Vaira Vīķe-Freiberga" (lv). Vikipēdija. 2023-08-08.
  8. ↑ Ieva Mārtiņa. «Pērn procentos no Parex Kargins un Krasovickis saņēmuši par trešdaļu mazāk». db.lv, 2011-05-06. Skatīts: 2011-10-29.
  9. ↑ «Kargins esot visu pazaudējis tikai tamdēļ, ka pārlieku aizrāvies ar mīlas lietām». vipi.lv. 2008-11-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2011-10-29.
  10. ↑ «Uzziņa par Valēriju Karginu pilsonības piešķiršanas lietā». Latvijas Vēstnesis. 1997-11-25. Skatīts: 2011-10-29.
  11. ↑ «1997. gada 20.novembra sēdes stenogramma». Latvijas Vēstnesis. 1997-11-25. Skatīts: 2011-10-29.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kargins V. Nauda un cilvēki, R.: Atēna, 2005
  • Lapsa L. Kargins Superstar : kā izsisties ļaudīs, kļūt par visgudrāko, skaistāko un veiksmīgāko, dabūt visas mantiņas, visiem parādīt un vienmēr visus pārspēt, R.: Baltic Screen, 2008
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Valērijs_Kargins&oldid=3933666"