Valērijs Kargins

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Valērijs Kargins
Валерий Каргин
Valērijs Kargins
Personīgā informācija
Dzimis 1961. gada 27. martā (57 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās uzņēmējs
Dzīvesbiedre Tatjana Kargina (līdz 2006. gadam)

Valērijs Kargins (dzimis 1961. gada 27. martā Rīgā) ir Latvijas uzņēmējs, viens no Parex bankas dibinātājiem un bijušajiem īpašniekiem. Bijis tās ilggadējs prezidents un valdes priekšsēdētājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunība, izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valērijs Kargins dzimis Rīgā 1961. gadā. Mācījies Rīgas 40. vidusskolā (1968—1978). Pusaudža gados filmējies populārā spēlfilmā "Ģimenes melodrāma", pēc vidussskolas beigšanas nesekmīgi mēģinājis iestāties Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā (ВГИК) Maskavā. Studējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļā (pirmajā kursā mācās neklātienē, bet sākot ar otro klātienē). Universitāti absolvē 1983. gadā.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komjaunatne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau mācoties pēdējā kursā Kargins sāk strādāt Kirova rajona komjaunatnes komitejā. Vēlāk tiek pārcelts uz Rīgas pilsētas komjaunatnes komiteju, iestājas PSKP. Vēl strādājot komjaunatnes komitejā, Kargins iepazīstas ar Viktoru Krasovicki, kurš jau tad darbojās kooperatīvajā kustībā. Abi nākamie kompanjoni nopērk reāli nefunkcionējošu komjaunatnes komercstruktūru PAREKS, kas astoņdesmito gadu beigās kļūst par nozīmīgu tūrisma firmu.

Parex[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Parex banka

1991. gada 3. aprīlī PAREKS saņem pirmo privātuzņēmumam izsniegto licenci valūtas maiņas operācijām PSRS teritorijā - to izsniedz otrais atjaunotās Latvijas Bankas prezidents Pāvils Sakss.[1] Maijā PAREKS atver pirmo valūtas maiņas punktu, uz kuru dodas arī daudzi klienti no visas toreizējās PSRS. 1991. gada augustā Kargins, kopā ar Krasovicki un viņa sievu Ņinu Kondratjevu, reorganizē PAREKS un kļūst par tās mantinieces - AS Parex vienīgajiem īpašniekiem. Karginam pieder puse no akcijām, bet atlikušie 50% dalās līdzīgas daļās starp Krasovicki un viņa dzīvesbiedri.[2]

1992. gada janvārī tiek dibināta Parex banka, kuras īpašnieki ar vienādām daļam ir Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis. Krasovicka sieva Kondratjeva bankas turpmākajā darbībā nepiedalās (tomēr ir ievērojamu depozītu turētāja tajā), jo pāris laulību šķir.

1993. gadā ap 30% Parex bankas akciju nopērk ofšoru firma Europe Holdings Ltd un līdz 2001. gadam tās daļa (bez balss tiesībam) sasniedz 51%.[3] Īpašnieku sarakstā ofšors atrodas līdz pat 2002. gada decembrim, kad Kargins un Krasovickis formāli atpērk Europe Holdings Ltd daļas, kļūstot par vienīgajiem bankas īpašniekiem. Tomēr, bankai iesaistoties publiskajā akciju tirgū, līdz 2007. gada beigām ap 14% no visa bankas apmaksātā pamatkapitāla nonāk 59 mazo akcionāru rokās.[4]

2008. gada beigās globālās finanšu krīzes rezultātā, Parex banka nonāk bankrota priekšā un faktiski tiek nacionalizēta. Novembrī Karginam un Krasovickim par viņiem piederošajām 51% akciju valdība samaksā simbolisku samaksu: vienu latu katram.[5] Krīzei turpinoties, decembrī valsts no abiem akcionāriem pārņem arī atlikušās daļas.

Pēc Parex zaudēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Parex bankas atstāšanas Kargins un Krasovickis saglabāja iepriekšējos gados ar to uz izdevīgiem noteikumiem noslēgtos depozītu līgumus, saskaņā ar kuriem abi trīs gados procentos saņēma 10,3 miljonus latu.[6]

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš astoņdesmito gadu sākuma Kargins bija precējies ar Tatjanu Karginu. Laulībā dzimuši divi dēli: Rems (1982. gadā) un Maksims (1987. gadā). Pēc šķiršanās 2006. gadā, civillaulībā ar Annu Barinovu dzimusi meita Valērija Maija.[7]

Skandāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neskatoties uz to, ka saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas pārvaldes uzziņu Valērijs Kargins un viņa māte Dina Gvozdeva (Kargina) 1993. gadā nelikumīgi saņēmuši Latvijas pilsoņu pases un ar 1994. gada 29.septembra Rīgas pilsētas tiesas spriedumu atzīts, ka Valērijs Kargins un Dina Gvozdeva nav Latvijas Republikas pilsoņi, Saeima ar balsu vairākumu 1997. gada 20. novembrī nolēma par īpašiem nopelniem piešķirt Karginam Latvijas pilsonību.[8][9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lato Lapsa. «Каргин Superstar». Каргин Superstar. telegraf.lv, 2009-5-28. Skatīts: 2011-10-29. (krieviski)
  2. Lato Lapsa. «Каргин Superstar». Каргин Superstar. telegraf.lv, 2009-5-26. Skatīts: 2011-10-29. (krieviski)
  3. «Parekss bankas gada pārskats 2002». nasdaqomxbaltic.com. Skatīts: 2011-10-29.
  4. «AS „PAREX BANKA” 2007. GADA PĀRSKATS». nasdaqomxbaltic.com. Skatīts: 2011-10-29.
  5. «AS „PAREX BANKA” 2008. GADA PĀRSKATS». nasdaqomxbaltic.com. Skatīts: 2011-10-29.
  6. Ieva Mārtiņa. «Pērn procentos no Parex Kargins un Krasovickis saņēmuši par trešdaļu mazāk». db.lv, 2011-05-06. Skatīts: 2011-10-29.
  7. «Kargins esot visu pazaudējis tikai tamdēļ, ka pārlieku aizrāvies ar mīlas lietām». vipi.lv. 2008-11-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2011-10-29.
  8. «Uzziņa par Valēriju Karginu pilsonības piešķiršanas lietā». Latvijas Vēstnesis. 1997-11-25. Skatīts: 2011-10-29.
  9. «1997. gada 20.novembra sēdes stenogramma». Latvijas Vēstnesis. 1997-11-25. Skatīts: 2011-10-29.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kargins V. Nauda un cilvēki, R.: Atēna, 2005
  • Lapsa L. Kargins Superstar : kā izsisties ļaudīs, kļūt par visgudrāko, skaistāko un veiksmīgāko, dabūt visas mantiņas, visiem parādīt un vienmēr visus pārspēt, R.: Baltic Screen, 2008