Valdis Atāls

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Valdis Atāls
Galvenā informācija
Dzimis Vladimirs Šatrovskis
1950. gada 25. novembrī (71 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Kapiņi, Aglonas pagasts, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Žanri folkmūzika
Nodarbošanās dziesminieks, dzejnieks, gleznotājs
Instrumenti balss, ģitāra
Izdevēji Upe
Darbība ar
Mājaslapa Oficiālā mājaslapa

Valdis Atāls, īstajā vārdā Vladimirs Šatrovskis, (dzimis 1950. gada 25. novembrī) ir latviešu dziesminieks, dzejnieks, rakstnieks un gleznotājs.[1] Strādājis arī kā celtnieks, restaurators, pedagogs, interjerists un kamīnmeistars.[2]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V. Atāls dzimis 1950. gadā Kapiņos, netālu no Aglonas. Mācījies Alojas Ausekļa vidusskolā un Limbažu 18. profesionāli tehniskajā vidusskolā, kuru absolvējis 1971. gadā ar celtnieka kvalifikāciju.[1][3] Pēc skolas beigšanas strādājis par krāsotāju, par māksliniecisko noformētāju, par audzinātāju, biatlona šautuves pārzini un dažādos citos darbos.[3]

20. gadsimta 70. gados viņu notiesāja uz pieciem gadiem par pretvalstiskiem uzskatiem (oficiāli — bandītismu) kopā ar tā dēvēto Zilberta bandu. Sodu (1978—1983) izcieta stingrā režīma labošanas darbu kolonijā Labitnangos, Jamalas Ņencu autonomais apvidū, Sibīrijā.[4][2] Izmeklēšanās izolatorā ticis pie sava pseidonīma Valdis Atāls. Ja par Valdi saukts jau bērnībā, tad pēc viņa dzejoļa salīdzināšanas ar Māru Zālīti minējis, ka "Zālīte es nebūšu. Nopļausiet mani, un tad es būšu atāls!"[5]

Muzikālā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virzībā mūzikā sākusies nejauši, kad derību dēļ apguvis ģitārspēli. Viņa pirmās dziesmas tapušas kā ritmizēti dzejoļi. Mūzikai nopietnāk sācis pievērsties pēc atgriešanās no Sibīrijas, kad aktīvi iesaistījās tobrīd augošajā folkmūzikas un dziesminieku kustībā. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem izdevis savu mūziku sešos albumos. Patstāvīgi piedalās mūzikas un mākslas festivālā "Bildes", uzstājas Latvijas dziesminieku saietos. Reti sniedz autorkoncertus.[3]

Literārā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

14 gadu vecumā sacerējis savu pirmo dzejoli.[3] V. Atāls literatūrā debitēja 1985. gadā, kad viņa dzeja tika publicēta žurnālā “Liesma”. 1987. gadā jauno autoru kopkrājumā “Acis” publicēts viņa dzejoļu cikls. 1996. gadā klajā nāca pirmā grāmata: “Pavedēja rokasgrāmata”, kurā apkopota dzeja, domugraudi un atziņas. 2001. gadā V. Atāls arī sakārtojis un ilustrējis Egīla Bāra pēcnāves dzejoļu krājumu “Nulles vienkāršošana”, kam klāt nāca audiokasete ar V. Atāla dziesmām ar E. Bāra vārdiem. 2018. gada beigās iznāca divas jaunas grāmatas — izlase “Uz domu stāvās kraujas”, kurā apkopota dažādu laiku dzejas un atziņu izlase, un autobiogrāfiskā grāmata “Elles debesis”, kurā aprakstīts ieslodzījuma Sibīrijā laiks.[1]

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V. Atāls gleznot mācījies pie Jāzepa Pīgožņa un Jāņa Pauļuka. Viņam notikušas vairākas personālizstādes. Kā celtnieks un restaurators, piedalījies baznīcu, gan muižu atjaunošanā, kā arī uzbūvējis ap četrdesmit māksliniecisku kamīnu.[5]

Sadarbība ar VDK[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdis Atāls 2018. gada 18. septembra raidījumā 1:1[6] atklāja, ka savulaik bijis ziņotājs Valsts drošības dienestā (VDK) un viņa kartīte atrodas čekas maisos ar segvārdu "Nominatīvs". V. Atālu savervējis Cēsu čekas priekšnieks Pētersons, kurš ieradies cietumā Sibīrijā un aicinājis sadarboties, lai izstāstītu, kurš iepriekšējā dienā aizdedzinājis cietuma rūpniecisko zonu. V. Atāls raidījumā atzinis, ka tolaik bija nolēmis sadarboties, lai atklātu noziegumu, un nav plānojis nodot savu valsti.[4]

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā izpildītājs:

  • "Piektā debess puse" (3 daļas, Upe, kasete)
  • "Nulles vienkāršošana" (pielikums Egila Bāra pēcnāves dzejoļu krājumam; 2001, kasete)
  • "Dzērves, manas dzērves" (2004, Upe, CD)
  • "Piektās debess puses četras daļas" (2006, Upe, CD)

Kā dziesmu autors:

  • Olga Rajecka — "Vakar. Šodien. Rīt" (2002, Baltic Records Group, CD)

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeja un atziņas:

  • "Pavedēja rokasgrāmata" (1996);
  • "Domas, iedomas, tēli, lirika" (1998);
  • "Domas un tēli" (2001);
  • "Uz domu stāvās kraujas" (izlase; 2018, “Dienas Grāmata”).

Autobiogrāfiska proza:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Valdis Atāls». literatura.lv (latviešu). Skatīts: 2021-05-03.
  2. 2,0 2,1 Aiga Evertovska. «Limbažu Galvenā bibliotēka Dzejas dienās aicina uz tikšanos ar dzejnieku, dziesminieku Valdi Atālu». limbazubiblioteka.lv (latviešu), 2019-08-20. Skatīts: 2021-05-04.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 «Dziesminiekam Valdim Atālam- 65!». lr2.lsm.lv. Skatīts: 2021-05-04.
  4. 4,0 4,1 «Dzejnieks Valdis Atāls atzīst, ka bijis čekas ziņotājs ar segvārdu Nominatīvs». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2021-05-03.
  5. 5,0 5,1 Uldis Rudaks. «#65 Valda Atāla albums "Piektās debess puses četras daļas. Izlase" (2006)». naba.lsm.lv. Zibens pa dibenu. Skatīts: 2021-05-04.
  6. 1:1 Gundars Rēders: Valdis Atāls - REplay.lv. Atjaunināts: 2021-05-03