Valdis Gavars

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Valdis Gavars
Valdis Gavars
Personīgā informācija
Dzimis 1934. gada 10. maijā (85 gadi)
Rēzekne, Karogs: Latvija Latvija
Pilsonība Latvija
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika, enerģētika
Darba vietas LZA Fizikas institūta Salaspils kodolreaktors, Latvenergo
Alma mater Ļeņingrādas Politehniskais institūts (Elektromehānikas fakultāte), 1955
Sasniegumi, atklājumi vairāk nekā 30 zinātnisko darbu angļu, krievu un latviešu valodās
Apbalvojumi PSRS ordenis "Goda zīme" (1962)

Valdis Gavars (dzīmis 1934. gada 10. maijā, Rēzeknē) ir Latvijas fiziķis, Dr.sc.ing., Salaspils kodolreaktora radiācijas kontūra izgudrotājs, 8 PSRS autorapliecību un 7 citu valstu patentu autors.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdis Gavars dzīmis 1934. gada 10. maijā, Rēzeknē.[1]

Izglītību ieguva Rīgas industriālajā politehnikumā 1952. gadā. Mācību laikā (1950-1952) strādāja par tehniķi mācekli Latvenergo iecirkņos "Jāņciems" un "Mīlgrāvis".

Par izciliem rezultātiem kā labākais tehnikuma absolvents tika pieņemts Ļeņingradas Politehniskā institūta Elektromehānikas fakultātē, kuru pabeidza 1955. gadā. Jau studijas gados viņam radās interese par kodolenerģētiku.

1955. — 1956. gados strādāja Krievijas Tālajos Austrumos par TEC maiņas priekšnieks Sahalīnas celulozes un papīra fabrikā.

Pēc atgriešanas Latvijā 1958. gadā Valdis Gavars iesaistījās zinātniski pētnieciskā kodolrektora būvē Salaspilī. Jau būves laikā kopā ar kolēģiem uzsāka uzlabot kodolreaktora projektu pētniecības vajadzībām, tajā skaitā, izveidoja radiācijas kontūra.

1962. gadā par reaktora veiksmīgo iedarbināšanu un radiācijas kontūra izveidošanu 28 gadu vecumā inženieris Valdis Gavars tika apbalvots ar PSRS ordeni "Goda zīme".

Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta kodolreaktors kļuva par pētniecības centru. Gavars strādāja par kodolreaktora galveno inženieri līdz 1990. gadam. Šajā laikā viņš veica izgudrojumus, kas tika patentēti PSRS un arī citās valstīs (Anglijā, Vācijā, Francijā, Kanādā, ASV, Japānā, Ungārijā). Viņš aktīvi popularizēja zinātni kā Latvijas Zinību biedrības lektors (no 1965. gada).

1971. gadā Melekesas zinātniski pētnieciskajā kodolenerģētikas institūtā Krievijā (Uļjanovskas apgabals) aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju (pēc nostrifikācijas 1992. gadā Dr.sc.ing.).

1973. — 1975. gados Gavars vadīja Salaspils zinātniskā kodolreaktora modernizāciju.

1990. gadā Gavars sāka strādāt Latvenergo kā Perspektīvās attīstības dienesta inženieris.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1992. — 1993. gados strādāja Rūpniecības ministrijas Enerģētikas attīstības uzņēmumā par Enerģētikas attīstības programmas direktoru.

No 1993. gada bija AS "Latvenergo" vadošais inženieris, vecākais plānošanas inženieris attīstības daļā. 

1997. — 1999. gados Gavars vadīja valsts nozīmes pētniecības programmu "Latvijas siltuma enerģijas ražošanas un izmantošanas optimizācija".[1]

Līdz pat 2000. gadiem Gavars kopā ar kolēģiem un LZA prezidentu J.Ekmani uzskatīja, ka kodolenerģētikai Latvijā ir perspektīvas.[2]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • PSRS ordenis "Goda zīme", 1962.
  • Latvijas PSR Augstākās Padomes goda raksts, 1963.
  • Latvijas PSR Valsts prēmija par darbu "Jauna tipa gamma starojuma avota - radiācijas kontūra izstrāde un izmantošana", 1987.
  • Sudraba medaļas, PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstāde, Maskava, Krievija, 1979. un 1985.
  • Pasaules Enerģētikas padomes Nacionālās komitejas Atzinības raksts, 2009.
  • Alfrēda Vītola balva par zinātnisko darbu kopu "Kodolenerģētikas attīstības tendences un tās izmantošana Latvijā, Latvijas Zinātņu akadēmija un AS Latvenergo, 2009.

Zinātniskie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • A. Dinduns, V. Gavars, E. Tomsons. Radiācijas kontūri – gamma starojuma avoti. Rīga: Zinātne, 1969, 203 lpp. (krievu valodā).
  • V. Gavars. Blakus dalītam kodolam. Rīga: Zinātne, 2000, 313 lpp.
  • V. Gavars. Atomelektrostacijas. Uzbūve un attīstības tendences. Rīga: Zinātne, 2008, 206 lpp.
  • Salaspils zinātniskā kodolreaktora 50 gadi (1961-2011). Rīga: Zinātne, 2010, 360 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Valdis Gavars». inventions.lza.lv. Latvijas Zinātņu akadēmija. Skatīts: 2019-12-15.
  2. Gavars, Valdis (2005-06-03). "Sadegusī kodoldegviela". Enerģija un pasaule 3 (32): 52-55.