Valdis Gavars

Valdis Gavars;
Personīgā informācija
Dzimis	1934. gada 10. maijā ; Rēzekne, Latvija
Miris	2026. gada 13. janvārī (91 gads); Jūrmala, Latvija
Pilsonība	Latvijas
Tautība	latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne	fizika, enerģētika
Darba vietas	LZA Fizikas institūta Salaspils kodolreaktors; Latvenergo
Alma mater	Ļeņingradas Politehniskais institūts Elektromehānikas fakultāte (1955)
Sasniegumi, atklājumi	vairāk nekā 30 zinātnisko darbu angļu, krievu un latviešu valodās
Apbalvojumi	PSRS ordenis "Goda zīme" (1962); Triju Zvaigžņu ordenis, 4. šķira (2020)

Valdis Gavars (dzimis 1934. gada 10. maijā, Rēzeknē, miris 2026. gada 13. janvārī, Jūrmalā^[1]) bija Latvijas fiziķis, Dr.sc.ing., Salaspils kodolreaktora radiācijas kontūra izgudrotājs, astoņu PSRS autorapliecību un septiņu citu valstu patentu autors.

Dzīvesɡājums

Dzimis 1934. gada 10. maijā Rēzeknē Sarkanā krusta Rēzeknes slimnīcas galvenā ārsta Valda Gavara un viņa sievas žēlsirdīgās māsas Martas Gavares trīs bērnu ģimenē. Tēvu nošāva padomju represiju laikā 1941. gada 30. jūnijā Rēzeknē.^[2] Mācījās Rīgas industriālajā politehnikumā, līdztekus strādāja par tehniķa mācekli Latvenergo iecirkņos "Jāņciems" un "Mīlgrāvis" (1950—1952). Studēja Ļeņingradas Politehniskā institūta Elektromehānikas fakultātē, kuru pabeidza 1955. gadā. 1955. un 1956. gadā strādāja Krievijas Tālajos Austrumos par TEC maiņas priekšnieku Sahalīnas celulozes un papīra fabrikā. Pēc atgriešanas Latvijā 1958. gadā Valdis Gavars iesaistījās zinātniski pētnieciskā kodolreaktora būvē Salaspilī. Jau būves laikā kopā ar kolēģiem uzsāka uzlabot kodolreaktora projektu pētniecības vajadzībām, tajā skaitā, izveidoja radiācijas kontūru.

Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta kodolreaktors kļuva par pētniecības centru. Gavars strādāja par kodolreaktora galveno inženieri līdz 1990. gadam. Šajā laikā viņš veica izgudrojumus, kurus patentēja PSRS un arī citās valstīs (Anglijā, Vācijā, Francijā, Kanādā, ASV, Japānā, Ungārijā). Viņš aktīvi popularizēja zinātni kā Latvijas Zinību biedrības lektors (no 1965. gada).

1971. gadā Melekesas zinātniski pētnieciskajā kodolenerģētikas institūtā Krievijā (Uļjanovskas apgabals) aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju (pēc nostrifikācijas 1992. gadā Dr. sc. ing.). No 1973. līdz 1975. gadam Gavars vadīja Salaspils zinātniskā kodolreaktora modernizāciju.

Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas laikā 1990. gadā Gavars sāka strādāt "Latvenergo" kā Perspektīvās attīstības dienesta inženieris. 1992. un 1993. gadā strādāja Rūpniecības ministrijas Enerģētikas attīstības uzņēmumā par Enerģētikas attīstības programmas direktoru. No 1993. gada bija AS "Latvenergo" vadošais inženieris, vecākais plānošanas inženieris attīstības daļā. No 1997. līdz 1999. gadam Gavars vadīja valsts nozīmes pētniecības programmu "Latvijas siltuma enerģijas ražošanas un izmantošanas optimizācija".^[3] Līdz pat 2000. gadiem Gavars kopā ar kolēģiem un LZA prezidentu Juri Ekmani uzskatīja, ka kodolenerģētikai Latvijā ir perspektīvas.^[4]

Valdis Gavars miris 2026. gada 13. janvārī.^[5]

Apbalvojumi

PSRS ordenis "Goda zīme", par Salaspils reaktora iedarbināšanu un radiācijas kontūra izveidošanu, 1962.
Latvijas PSR Augstākās Padomes goda raksts, 1963.
Latvijas PSR Valsts prēmija par darbu "Jauna tipa gamma starojuma avota — radiācijas kontūra izstrāde un izmantošana", 1987.
Sudraba medaļas, PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstāde, Maskava, Krievija, 1979. un 1985.
Pasaules Enerģētikas padomes Nacionālās komitejas Atzinības raksts, 2009.
Alfrēda Vītola balva par zinātnisko darbu kopu "Kodolenerģētikas attīstības tendences un tās izmantošana Latvijā, Latvijas Zinātņu akadēmija un AS Latvenergo, 2009.
Triju Zvaigžņu ordenis, 4. šķira (2020).

Zinātniskie darbi

A. Dinduns, V. Gavars, E. Tomsons. Radiācijas kontūri — gamma starojuma avoti. Rīga: Zinātne, 1969, 203 lpp. (krievu valodā).
V. Gavars. Blakus dalītam kodolam. Rīga: Zinātne, 2000, 313 lpp.
V. Gavars. Atomelektrostacijas. Uzbūve un attīstības tendences. Rīga: Zinātne, 2008, 206 lpp.
Salaspils zinātniskā kodolreaktora 50 gadi (1961—2011). Rīga: Zinātne, 2010, 360 lpp.

Atsauces

↑ «Miris zinātnieks Valdis Gavars, kurš 1986. gadā izstrādāja plānu latviešu aizsardzībai pret Černobiļas avārijas radītajiem draudiem». jauns.lv.
↑ latgalesdati.du.lv^{[novecojusi saite]}
↑ «Valdis Gavars». inventions.lza.lv. Latvijas Zinātņu akadēmija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-03. Skatīts: 2019-12-15.
↑ Gavars, Valdis (2005-06-03). "Sadegusī kodoldegviela". Enerģija un pasaule 3 (32): 52-55.
↑ «Sēras Sipenieces-Gavares ģimenē». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2026-01-14.

[1] «Miris zinātnieks Valdis Gavars, kurš 1986. gadā izstrādāja plānu latviešu aizsardzībai pret Černobiļas avārijas radītajiem draudiem». jauns.lv.

[2] tgalesdati.du.lv^{[novecojusi saite]}

[:0-3] «Valdis Gavars». inventions.lza.lv. Latvijas Zinātņu akadēmija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-03. Skatīts: 2019-12-15.

[4] Gavars, Valdis (2005-06-03). "Sadegusī kodoldegviela". Enerģija un pasaule 3 (32): 52-55.

[5] «Sēras Sipenieces-Gavares ģimenē». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2026-01-14.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]