Valentīns Silamiķelis
Valentīns Silamiķelis (1924–2005) bija latviešu arhitekts, rakstnieks un politiski represētais. 1998. gadā viņš publicēja atmiņu un dokumentu grāmatu par Baltiešu leģionāru izdošanu "Ar Baltijas karogu izdotie", kuru izdeva arī zviedru un angļu valodās.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis Rīgā 1924. gada 26. augustā Antona un Mildas Silamiķeļu ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā, Latvijas vācu okupācijas laikā darbojās jaunatnes patriotiskajā kustībā "Nacionālā sardze", kas dokumentēja padomju okupācijas laikā veiktos noziegumus.[1]
1944. gada vasarā Silamiķeli iesauca latviešu leģiona 19. divīzijā. Kara beigās 1945. gadā viņš devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur viņu internēja un vēlāk kopā ar citiem baltiešu karavīriem izdeva Padomju Savienībai un ieslodzīja filtrācijas nometnē.[2] Pēc atbrīvošanas Silamiķelis no 1947. līdz 1951. gadam studēja arhitektūru Latvijas Valsts universitātē, taču atradās čekas uzraudzībā. Drīz pēc kāzām, 1950. gadā viņu denuncēja, 1951. gada 10. augustā apcietināja un piesprieda 25 gadu ieslodzījumu Gulaga nometnē Vorkutā par "Dzimtenes nodevību".
Pēc Staļina nāves 1955. gadā viņa sieva, ārste, pievienojās vīram izsūtījumā, un tā paša gada 15. oktobrī viņu atbrīvoja. Silamiķelim izdevās pabeigt pārtrauktās studijas, bet biogrāfijas dēļ viņam bija grūti atrast darbu arhitekta specialitātē.[1] Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Zviedrijas valdība Silamiķeli uzaicināja apmeklēt Zviedriju, kur pieņemšanā pie karaļa viņš saņēma atvainošanos par izdošanu PSRS.
Miris 2005. gadā.
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ar Baltijas karogu izdotie. Rīga: Jumava, 1998. - 390 lpp.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 LAIKMETA DOKUMENTS Indulis Kažociņš, Jaunā Gaita nr. 224, 2001. gada martā
- ↑ ZVIEDRIJAS VALDĪBAS PSRS IZDOTO LATVIEŠU KARAVĪRU LIKTENIS: LIECĪBAS KARA MUZEJA KRĀJUMĀ
|