Rožē Valkovjaks

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Valkovjaks)
Rožē Valkovjaks
Roger Walkowiak
Valkovjaks 2008. gadā
Personas dati
Dzimis 1927. gada 2. martā
Valsts karogs: Francija Monlisona, Francija
Miris 2017. gada 6. februārī (89 gadu vecumā)
Iesauka Walko
Komandas informācija
Disciplīna šoseja
Loma braucējs
Braucēja tips vispusīgs
Profesionālās komandas
Sezonas Komanda
1951–1952 Gitane-Hutchinson
1953–1954 Peugeot-Dunlop
1955 Gitane-Hutchinson
1956 Saint-Raphael-Geminiani
1957–1959 Peugeot-BP
1960 Saint-Raphael-Geminiani
Lielākās uzvaras

Lielās tūres

Tour de France
Kopvērtējums (1956)
Vuelta a España
2 posmi

Rožē Valkovjaks (franču: Roger Walkowiak; 1927. gada 2. marts2017. gada 6. februāris) bija Francijas šosejas riteņbraucējs, kurš uzvarēja 1956. gada Tour de France sacensību kopvērtējumā. Viņa profesionālā karjera ilga no 1950. līdz 1960. gadam. R. Valkovjaks nomira 89. gadu vecumā kā tobrīd vecākais Tour de France uzvarētājs.[1]

1956. gada Tour de France[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1930. gada Tour de France piedalījās nacionālās un reģionālās komandas. Rožē Valkovjaks tika piesaistīts Francijas reģionālajai Nord-Est-Centre komandai, pārstāvot Francijas ziemeļaustrumu un centrālo daļu, lai arī pats nāca no Monlisonas dienvidrietumos. Viņš bija vienīgais pieejamais braucējs, kad pēdējā brīdī bija jāaizvieto komandas sākotnējais dalībnieks Žilbērs Bovēns, kurš bija uzaicināts Francijas galvenajā komandā.

Septītajā posmā no Lorjānas uz Anžē Valkovjaks iekļuva 31 braucēja grupā, kuri izveidoja atrāvienu, kurš finišā ieradās ar 18 minūšu pārsvaru. Tas bija pietiekošs, lai ļautu viņam iegūt sacensību līdera dzelteno krekliņu. Tobrīd labākie braucēji neuzskatīja šo mazpazīstamo braucēju par apdraudējumu.

Valkovjaks dzelteno krekliņu zaudēja pēc desmitā posma, kad to ieguva Gerrits Vortings, ļaujot samazināt Valkovjakam veltīto uzmanību. Pirenejos vadību pārņēma Beļģijas pārstāvis Jans Adriānsenss. Eksanprovansā (15. posmā) vadību pārņēma nīderlandietis Vauts Vagtmanss, bet Valkovjaks joprojām atradās augstu kopvērtējumā.

18. posmā Alpos no Turīnas uz Grenobli kalnu braukšanas speciālists Šarlī Gols (Luksemburga), kurš līdzenumu posmos bija zaudējis daudz laika, izveidoja atrāvienu, lai mēģinātu uzvarēt "kalnu karaļa" klasifikācijā (kas viņam vēlāk arī izdevās, pārspējot Federiko Baamontesu). Gola uzbrukums sadalīja vadošo grupu; Vagtmanss zaudēja 16 minūtes un Valkovjaks atguva dzelteno krekliņu, posmā Golam zaudējot tikai 8 minūtes.

Pēdējos četros posmos Valkovjaks aizstāvēja savu pārsvaru, sasniedzot finišu Parc des Princes stadionā 28. jūlijā ar nedaudz vairāk kā minūtes pārsvaru Žilbēru Bovēnu. Sacensību distanci viņš pieveica ar vidējo ātrumu 36,268 km/h, kas bija jauns rekords.

Valkovjaks pēc uzvaras Parc des Princes stadionā

Valkovjaka uzvaru profesionālajā peletonā un sabiedrībā uztvēra bez sajūsmas. "Aplausi izklausījās pēc žēlabām", organizators, Žaks Godē, rakstīja laikrakstā L'Équipe. Līdzjutēji bija vīlušies, ka sacensības bija uzvarējis nezināms braucējs, nevis uzlecošā zvaigzne Žaks Anketils, kurš izlēma nepiedalīties. Valkovjaks kļuva par otro braucēju, kurš uzvarējis tūrē, neuzvarot nevienā no atsevišķajiem posmiem un ir vienīgais braucējs, kurš uzvarējis tūrē, nekad savas karjeras laikā neuzvarot nevienā no posmiem.

Tomēr Žaks Godē uzskatīja Valkovjaku par mīļāko no saviem uzvarētājiem, nosaucot viņu par vispusīgu braucēju, kurš izmantojis savas kājas, lai uzvarētu un galvu, lai nosargātu savu pozīciju. Tomēr Francijā viņa uzvara neguva novērtējumu un Valkovjaka vārds ("à la Walko") pat kļuva par apzīmējumu negaidītam vai neemocionālam panākumam.

Šāda reakcija Valkovjakam izraisīja depresiju. Viņš piedalījās nākamā gada tūrē, bet vairs nespēja uzrādīt augstus rezultātus. 1957. gadā viņš startēja Vuelta a España un uzvarēja vienā posmā. Pēc tam viņš vēl divus gadus turpināja piedalīties sacensībās. Pēc karjeras beigām viņš savā dzimtajā pusē izveidoja bāru, bet nespējot sadzīvot ar apmeklētāju jokiem par viņa Tour de France uzvaru, viņš vēl vairāk zaudēja pārliecību un atgriezās virpotāja darbā Monlisonas automašīnu rūpnīcā, kur bija strādājis jaunībā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]